Foto – Shutterstock.com

Nierēm patīk tauku “kažociņš”. Trīs atbildes par nieru veselību 0

Uz lasītāju jautājumiem par nieru veselību atbild Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Nieru slimību un nieru aizstājterapijas klīnikas vadītāja Anda Grigāne.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Kādēļ nierēs rodas cistas? Vai tās ietekmē nieru darbību? 

Cistas nierēs rodas pēc dažādu infekciju, īpaši bakteriāla nieru audu iekaisuma (pielonefrīta) pārslimošanas. Biežāk, sasniedzot 40 – 50 gadu vecumu un vēlāk, līdz ar pārmaiņām daudzu orgānu struktūrās nierēs var veidoties arī nelielas dažāda izmēra cistas. Parasti tās atrod nejauši, veicot vēdera dobuma orgānu vai nieru ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mazas cistas neietekmē nieru darbību, tomēr par to būtu jāaprunājas ar savu ģimenes ārstu. Vispareizāk būtu pēc gada vai diviem veikt atkārtotu ultrasonogrāfiju, turklāt tajā pašā medicīnas iestādē un pie tā paša speciālista, kur izdarīta iepriekšējā izmeklēšana. Tas ļauj precīzi salīdzināt cistas izmērus dinamikā. Ja nierēs atrod lielas vai komplicētas cistas ar kamerām, nepieciešams konsultēties ar speciālistu.

Vai tā saucamā klejojošā niere var radīt veselības problēmas? 

Ļoti kustīga niere var nospiest urīnvadu, radīt urīna atteces traucējumus un stāzi, kas provocē baktēriju vairošanos un iekaisumus. Jāveic nieru un urīnceļu ultrasonogrāfija un, ja nepieciešams, jādodas pie urologa.

Ja staigājoša vai klejojoša niere netraucē, neko īpašu darīt nevajag. Taču, ja pacientam ir nozīmīgi urīna atteces traucējumi, urologs, iespējams, ieteiks operāciju. Parasti tieviem pacientiem, kuriem ir klejojoša niere, iesaka pieņemties svarā, lai nierei apkārt būtu tauku kapsuliņa.

Ģimenes ārsts nesūta uz kompjūtertomogrāfiju, aizbildinoties, ka tas var kaitēt nierēm. Vai tā var būt?

Jā. Magnētiskā rezonanse un kompjūtertomogrāfija ir izmeklējumi, kas jāveic tikai noteiktos gadījumos. Ja pacientam ir kāda nieru saslimšana, vispirms jāizvērtē nieru funkcija. Tas nozīmē, ka pacientiem, kuriem tā ir vāja, izmeklējumu var veikt tikai bez kontrastvielas, jo tā var radīt akūtu nieru bojājumu.

Šiem izmeklējumiem arī pareizi jāsagatavojas, tādēļ pirms tam jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.