Nīderlandes studenti: policija pārkāpj robežas, ir pārāk brutāli 10
Agnese Rekšņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējos četros gados visās Nīderlandes studentu pilsētās – Amsterdamā, Groningenā, Roterdamā un citās – ik pa laikam uzvirmo protesti, kuros aktīvi iesaistās jaunieši.
Viņi protestē pret mājokļu krīzi, augošajām studiju maksām un sociālā atbalsta samazinājumu. Tomēr 2023. gadā manāmi ir pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad protestējošie jaunieši dažādu akciju laikā saskaras ar tiešu policijas brutalitāti.
Senas tradīcijas
Studentu protesti Nīderlandē noteikti nav jaunums. Jau sešdesmito gadu beigās Amsterdamas studenti bija dedzīgi protestētāji. Kādā no protesta akcijām viņi pat ielauzās universitātes administrācijas ēkā, lai protestētu pret pasniedzēju autoritāro pieeju mācību procesam. 2016. gadā līdzīgs scenārijs norisinājās universitātes humanitāro zinātņu ēkā, kuru studenti ieņēma, prasot atklātību par finansējuma izlietojumu. Kopš 2022. gada universitātēs Nīderlandē ir arī aktīvi pasniedzēju streiki – atteikšanās labot studentu darbus, līdz universitāte paceļ algas.
Arestē 30 studentus
Šī gada janvāris un februāris izcēlās ar īpaši plašiem un brutāliem protestiem Amsterdamas Universitātes teritorijā.
Studentu nemierus izraisījusi viņu ieskatā pretrunīgā Amsterdamas Universitātes rīcība. Universitāte, kas ir iestājusies par tādām vērtībām kā klimata aizsardzība un dekolonizācija, pēc studentu domām, nedrīkstētu savos pētnieciskajos projektos aktīvi sadarboties ar tādiem uzņēmumiem kā “Shell”. Studenti “Shell” pārmet ne tikai vērienīgu dabas piesārņošanu, bet arī aktīvu līdzdalību kolonizācijas uzturēšanā tādās valstīs kā Nigērija.
2023. gada janvārī vairāki protestētāji ielauzās universitātes telpās, lai pieprasītu universitātes vadībai atteikties no jebkāda veida sadarbības ar šo kompāniju. Kad studentiem tika vairākkārt lūgts pamest universitātes telpas, bet tas netika darīts, tika iesaistīta policija. Pēc aculiecinieku teiktā, policija ne tikai izmantojusi stekus, lai mēģinātu studentus izkliedēt, bet arī braukusi pūlī ar automašīnām. Reida ietvaros tikuši arestēti vairāk nekā 30 studenti.
Lai gan vēlāk universitāte publiski mēģinājusi apgalvot, ka policijas rīcība bijusi mierīga un studenti traumas nav guvuši, attēli sociālajos tīklos liecina pretējo – dažiem pēc incidenta pat bijis jādodas uz slimnīcu.
Pret brutalitāti
Pēdējo notikumu gaismā studentu attiecības ar policiju Nīderlandē ir krasi saasinājušās. Un februārī Māstrihtā jau tika rīkoti protesti pret policijas brutalitāti, mēģinot apslāpēt kādu nelegālu mājas ballīti. Video norāda, ka policija pielietojusi spēka paņēmienus un stekus, lai pārtrauktu studentu ballīti. Šis incidents noveda līdz protestiem pie Māstrihtas policijas iecirkņa.
Ņemot vērā, ka liela daļa no incidentos iesaistītajiem studentiem nav nīderlandieši, bet jaunieši, kas Nīderlandē atrodas ar studentu vīzu, policijas iesaiste dara viņus īpaši bažīgus par potenciālajām sekām. Studentu ieskatā policijas iejaukšanās protestos ir pretrunā Nīderlandes cilvēktiesību vērtībām: vārda brīvību un tiesībām uz pulcēšanos.
Nīderlandes valdība šos incidentus līdz šim ir atteikusies komentēt.
