Nīderlandes mājokļu tirgus kā izsoļu vietne – lai tiktu pie dzīvokļa, pircējam jāpiedāvā augstāka cena 1
Agnese Rekšņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nereti mūsdienu latviešu jauniešiem studijas ārzemēs šķiet ļoti pievilcīgas. Tās sniedz iespēju kļūt neatkarīgam, iepazīt un izbaudīt citas kultūras un vairākos gadījumos – iegūt augstāka līmeņa izglītību. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir ievērojami pieaudzis to Latvijas studentu skaits, kuri izvēlas pamest dzimteni, lai studētu ārzemēs.
Tomēr reti kurš aizdomājas, ka par būtisku šķērsli ceļā uz kārotās izglītības iegūšanu var kļūt tāda dzīves proza kā grūtības atrast mājokli. Katru gadu, tuvojoties rudenim, sociālajos tīklos aktivizējas topošie studenti: “Mācību gads tuvojas, bet man Porto nav kur dzīvot”; “Palīdziet atrast dzīvokli Milānā”; “Students no Latvijas meklē mājokli Amsterdamā” un tamlīdzīgi…
Daudzi kā savu studiju galamērķi izvēlas tieši Nīderlandi, kas, bez šaubām, var šķist pievilcīga ārzemju studentiem. Nīderlande izceļas ar relatīvi zemām studiju maksām (vidēji 2000 eiro gadā), multikulturālu sabiedrību, lielu klāstu ar studiju programmām angļu valodā un starptautiski atzītiem diplomiem, kas nākotnē var būt izšķirīgi ceļā uz panākumiem. Lai gan pieteikšanās process un konkurss var šķist grūts, pēc uzņemšanas studenti parasti iedomājas, ka grūtākais jau ir galā.
Pirmos gadus – smaida veiksme
Pati uz Nīderlandi pārcēlos 2020. gada septembrī, lai sāktu studijas Amsterdamas universitātē. Pirmajā gadā man paveicās – Covid-19 izplatības dēļ liela daļa mācību notika attālināti, tāpēc lielākā daļa starptautisko studentu izvēlējās palikt savās mītnes zemēs, un universitātes kopmītnēs bija daudz brīvu vietu.
Tā kā kopmītnes tiek piedāvātas tikai pirmā gada studentiem, nākamajā mācību gadā situācija jau bija krietni sarežģītāka. Kopā bijām 13 latvieši – draugi, kas devās mācīties uz Amsterdamu, bet pirms ierašanās dzīves vietas bija atraduši tikai četri. Pirmās nedēļas katrs dzīvoja, kur vien varēja, – pie draugiem, “Airbnb” – paralēli katru dienu pētot dzīvokļu sludinājumus.
Bija arī iespēja nolīgt māklerus, bet tas parasti iekļauj papildu izmaksas un ne visi mākleri vēlas sadarboties ar studentiem. Togad mums ar dzīves vietas atrašanu vienkārši paveicās – atbildējām uz sludinājumu desmit sekundes pēc tam, kad tas bija ievietots. Dzīvokļa īpašniecei pašai bija ātri jādodas prom, tāpēc viņa bija gatava mums izīrēt mājokli nekavējoties.
Mājokļu trūkst arī vietējiem
Diemžēl vēlāk nācās saskarties ar skarbo realitāti. Daudzkārt – pat ja tiek atrasts dzīvokļa sludinājums, kas šķiet aktuāls, iespēja to izīrēt nav garantēta. Lielos vilcienos – Nīderlandes mājokļu tirgus darbojas kā izsoļu vietne. Tas nozīmē, ka dzīvokļu meklētāji visbiežāk piedāvā augstākas īres cenas, nekā dzīvokļa īpašnieks sākotnēji tās ir norādījis sludinājumā.
Pēc Nīderlandes Iekšlietu ministrijas prognozēm, lai nosegtu visu augošo tirgus pieprasījumu, līdz 2030. gadam Nīderlandei vajadzētu uzcelt 845 000 dzīvojamās mājas. Līdz tam brīdim Nīderlandes iedzīvotāju skaits būs sasniedzis aptuveni 18,8 miljonus. Problēmas valstī rada arī brīvu zemes gabalu trūkums, kur būtu iespējama mājokļu būve. Pēc kopējās platības Nīderlande ir mazāka par Latviju, tomēr tā ir otrs lielākais pārtikas produktu eksportētājs pasaulē.
Šā iemesla dēļ lielu daļu valsts platības aizņem tieši lauksaimniecības zemes un infrastruktūra. Vēl viena problēma, ar ko bieži var sastapties ne tikai Nīderlandē, bet arī citās Eiropas valstīs, ir fakts, ka dzīvokļa īpašnieki nemaz nevēlas dzīvokļus izīrēt studentiem. Ar nožēlu jāteic, ka mana pieredze liecina – Nīderlandes izīrētāji ir īpaši negatīvi noskaņoti pret studentiem no citām valstīm.
Daudzos gadījumos dzīvokļa īpašnieki izvirza prasību, ka īrniekam gadā ir jāpelna pat 35 reizes vairāk par viena mēneša īres apjomu, kas parastam studentam ir vienkārši nesasniedzami. Tajā pašā laikā varēja vērot, ka no mājokļu krīzes Nīderlandē cieš ne tikai studenti. Gandrīz katru reizi, kad devāmies skatīties dzīvokļus, klāt bija arī citi potenciālie īrnieki: daudzi no viņiem – jādomā, divas reizes vecāki par mums.
Vietu kopmītnēs – krietni par maz
Lai gan universitāšu pārstāvji teic, ka rīkojas, lai mazinātu mājokļu krīzes iespaidu uz studentiem, reālu rīcības plānu tomēr nav. 2022. gada augustā gan Amsterdamas, gan Ūtrehtas universitātes izsūtījušas e-pastus starptautiskajiem studentiem, kuros bija norādīts, ka visas vietas kopmītnēs ir aizpildītas, un, ja studenti paši nav atraduši, kur viņiem dzīvot, tad viņiem nevajadzētu braukt uz Nīderlandi.
Tajā paša laikā šiem studentiem netiek piedāvātas mācības attālināti. Šādi noteikumi attiecas ne tikai uz tiem, kas ir studiju pirmsākumos, bet arī – uz bakalauru un maģistru pēdējo gadu studentiem. Kā jūlija beigās ziņoja nīderlandiešu tabloīds “NLtimes”, universitāšu pārstāvji jau ilgi ir runājuši par ārzemju studentu skaita samazināšanu, bet tas tāpat netiek darīts – 2022. gadā Amsterdamas universitātē tika uzņemti gandrīz 5000 starptautiskie studenti, lai gan vietas kopmītnēs ir pieejamas tikai 2304 studentiem.
