Cilvēkiem iesaka nodrošināties ar pārtikas un ūdens krājumiem: Nīderlandes armijas virspavēlnieks mudina būt gataviem iespējama karam 188
Nīderlandes armijas virspavēlnieks Martins Veins mudinājis valsti gatavoties karam ar Krieviju.
Viņš aicināja ņemt piemēru no Somijas, Zviedrijas un Baltijas valstīm, kuras jau ir apzinājušās draudus, jo atrodas tuvu Krievijai, un gatavošanos iespējamam iebrukumam uzskata par “pašsaprotamu”.
“Mums nevajadzētu domāt, ka mūsu drošība ir garantēta tikai tāpēc, ka esam 1500 kilometru attālumā. Ir tikai viena valoda, ko Krievija saprot, un tā ir spēcīgas armijas valoda,” intervijā laikrakstam “De Telegraaf” uzsvēra Veins.
Pēc viņa domām, Nīderlandei ir jābūt pietiekami nodrošinātai, lai atturētu potenciālo ienaidnieku, tāpēc armijai katru gadu ir jāuzņem 2000 līdz 3000 brīvprātīgo. Šādu praksi valsts ieviesa šogad, sekojot Zviedrijas piemēram, un 600 cilvēki izteica vēlmi pievienoties ikgadējam dienestam.
Vienlaikus Veins norādīja, ka karam ar Krieviju būtu jāgatavojas ne tikai armijai, bet arī civiliedzīvotājiem. Jo īpaši viņš aicināja valsts iedzīvotājus nodrošināties ar pietiekamu pārtikas un dzeramā ūdens daudzumu, lai izdzīvotu ārkārtas situācijas gadījumā.
Līdzīgu paziņojumu 11. decembrī, ņemot vērā Krievijas notiekošo karu Ukrainā, izteica arī Apvienotās Karalistes armijas virspavēlnieks ģenerālis Patriks Sanders . Viņš salīdzināja pašreizējo situāciju ar 1937. gadu, kad valsts un tās sabiedrotie diskutēja par to, vai būs jāsāk karš ar Hitleru.
Nevēlēšanās to darīt noveda pie Minhenes vienošanās gadu vēlāk. Lielbritānijas un Francijas piekāpšanās politika, kuras rezultātā Čehoslovākija tika nodota Vācijai saplosīšanai, bija aizkavējusi lielu karu, taču ne uz ilgu laiku – mazāk nekā gadu.
Arī Bundesvēra vadītājs ģenerālmajors Karstens Breiers aicināja “pierast pie domas”, ka, iespējams, būs jāsāk “aizsardzības karš”. Pēc Vācijas armijas virspavēlnieka domām, “miera valstība”, pie kuras sabiedrība ir pieradusi, “vairs nepastāv”, un, ņemot vērā Krievijas agresīvo militāro aktivitāšu palielināšanos, valstij ir nepieciešams no jauna bruņoties.
Savukārt Beļģijas armijas štāba priekšnieks admirālis Mišels Hofmans 19. decembrī paziņoja, ka “Eiropai steidzami jāsagatavojas” iespējamam karam ar Krieviju. Pēc viņa domām, Kremļa nākamie mērķi varētu būt Baltijas valstis un Moldova.
