0
Koalīciju izveidot būs grūti
Gērts Vilderss savu partiju gan par “uzvarētu” neuzskata. “Mēs bijām trešā lielākā Nīderlandes partija. Tagad mēs esam otrā lielākā. Nākamreiz mēs būsim numur viens,” tā savā iecienītākajā komunikācijas vietnē – tviterī – pēcvēlēšanu rītā paziņoja Vilderss. Viņš arī solījis, ka “Rite no manis netiks vaļā vēl ilgi”. Salīdzinājumā ar iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem vistālākais lēciens izdevies Zaļo un kreiso savienībai, kas ieguvusi 14 agrāko četru mandātu vietā. Graujošāko sakāvi piedzīvojuši sociāldemokrāti: vairs tikai deviņas vietas agrāko 38 mandātu vietā. Nīderlandes partiju ainava sašķēlusies vēl vairāk nekā agrāk, un partijas gaida ļoti sarežģīts koalīcijas veidošanas process. Balsu matemātiskā sadalījuma dēļ, lai izveidotu valdību, nepieciešamas vismaz četras partijas. Grūtas un ilgas valdības veidošanas sarunas gan ir ierastas Nīderlandes politikai. Vilderss paziņojis, ka arī viņa partija gatava piedalīties valdībā, tomēr šāda iespēja no pārējo partiju puses tiek tikpat kā izslēgta. Tomēr Rites pašreizējo partneru – sociāldemokrātu – smagā zaudējuma dēļ līdzšinējā koalīcija vairs nav iespējama. Vācijā tas analītiķu uzmanību licis pievērst arī Vācijas patlaban populārākā kanclera kandidāta – sociāldemokrāta Martina Šulca – izredzēm. Lai gan Šulcs kaismīgi apsveicis Nīderlandi ar uzvaru pār “naida kurinātājiem” un paudis prieku par vēlēšanu rezultātiem, sociāldemokrātu sakāve kaimiņvalstī liek jautāt: varbūt šī ir bīstama zīme, kas ņemama vērā arī vācu sociāldemokrātiem?
Balsu sadalījuma analīze arī liecina: par spīti tam, ka populistiem nav izdevies gūt vērā ņemamus panākumus, tā dēvētais politiskais centrs tomēr vairs nav stabils arī Nīderlandē. Taču šīs vēlēšanas liecina, ka ne vienmēr, sagrūstot “politiskajam centram”, vēlētāji mēdz noteikti pieslieties populistiem. Daudzi ar bažām sekoja līdzi vēlēšanām Nīderlandē, uzskatot tās par indikatoru populistu iespējamajiem panākumiem citās gaidāmajās vēlēšanās Eiropā. Francijā aprīlī notiks prezidenta vēlēšanas, bet Vācijā septembrī gaidāmas Bundestāga vēlēšanas.
