Nīderlande balso par Eiropu, pret populismu 0
Parlamenta vēlēšanās Nīderlandē uzvarējusi premjera Marka Rites liberāldemokrātiskā Tautas partija. Labējā populista Gērta Vildersa Brīvības partija, kurai vienubrīd prognozēja visaugstāko vēlētāju atbalstu, palikusi otrajā vietā.
Svētkus svin demokrātija
Tas, cik nervozi Nīderlandes vēlēšanu iznākumu bija gaidījuši daudzu Eiropas valstu vadošie politiķi, bija nojaušams pēc apsveikuma vārdiem Nīderlandes premjeram Markam Ritem tūlīt pēc vēlētāju aptauju rezultātu paziņošanas vēlēšanu vakarā. Lai gan balsis tobrīd vēl ne tuvu nebija saskaitītas, sajūsmu un atvieglojumu par to, ka priekšgalā nav izvirzījies labējais populists Gērts Vilderss, noslēpt spēja retais.
Tas, ka “labējais ekstrēmists” Vilderss nav uzvarējis”, ir “laba zīme Eiropai” (Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels) un “skaidra uzvara pār ekstrēmismu” (Francijas prezidents Fransuā Olands). Nīderlandi ar balsojumu “par Eiropu, pret populismu” apsveica Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. “Nīderlande, tu esi čempions,” kaimiņvalsti nīderlandiešu valodā sumināja Vācijas politiķis Pēteris Altmeijers. Kanclere Angela Merkele Markam Ritem gandarījumu izteica telefoniski, sakot, ka ar prieku cer uz turpmāko sadarbību ar Nīderlandi “kā ar draugiem, kaimiņiem un eiropiešiem”. Pats Rite vēlēšanu naktī savu uzvaru partijas biedriem komentēja ar vārdiem: “Šodien svētkus svinēja demokrātija. Tas bija vakars, kurā Nīderlande pēc breksita un ASV prezidenta vēlēšanām pateica “nē nepareizam populismam”.
Marks Rite parāda stingrību
Lai gan ekonomiski attīstītās, tomēr nelielās, tādēļ ne īpaši ietekmīgās Nīderlandes parlamenta vēlēšanām Eiropas uzmanība bija pievērsta kā politiski simboliskam notikumam. Ja labējie populisti spētu gūt nopietnus panākumus tik atvērtā un liberālā sabiedrībā kā Nīderlandē, tad būtu pamats līdzīgu notikumu attīstību gaidīt arī Francijas prezidenta vēlēšanās aprīlī un maijā, bet vēlāk – Vācijas parlamenta vēlēšanās septembrī. Tās bija noskaņas, kas atspoguļojās mediju intervijās ar Nīderlandes vēlētājiem, kā arī analītiķu komentāros – pašā Nīderlandē vēlēšanas uztvertas krietni atbrīvotāk nekā skatītāju prātos citviet Eiropā, uz tām nolūkojoties no malas. Lai gan tiek atzīmēta Gērta Vildersa pārstāvētās Brīvības partijas sakāve un Marka Rites liberāli konservatīvās Tautas partijas uzvara, vēlēšanu rezultāti nav interpretējami tik viennozīmīgi. Lai gan Vildersa labēji populistiskā Brīvības partija ne tuvu nav sasniegusi rezultātu, kādu tai solīja aptaujas laikā, kad partija atradās savas popularitātes zenītā, tā ieguvusi par piecām vietām vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Tikmēr pašreizējā premjera partiju vēlētājs sodījis, tai noslīdot no agrākās 41 vietas pārstāvniecības līdz 33 vietām parlamentā. Ņemot vērā Vildersa popularitātes pieaugumu pēdējos mēnešos, uz šādu rezultātu nebija cerējuši pat optimistiskākie Tautas partijas biedri. Iespējams, būtiska loma bija pēdējo dienu notikumiem: Markam Ritem neraksturīgās stingrības izrādīšana konfliktā ar Turciju pirmsvēlēšanu dienās. Ritem par uzvaru jāsaka paldies Erdoganam – tā vēlēšanu iznākumu komentē laikraksti daudzviet Eiropā.
