Vecmāmiņas koka skapītis sācis pelēt. Vai iespējams to glābt mājas apstākļos? 0
Vecmāmiņas priedes koka skapītis sācis pelēt. Senākos laikos tas tika cītīgi nolakots. Vai var mājas apstākļos likvidēt pelējumu? SANITA B. RĪGĀ
No koka iznīdēt pelējumu nav vienkārši, turklāt mēbele var sadzeltēt. Pelējumu pavisam iznīcināt nav iespējams, tomēr, rūpīgi, pacietīgi un secīgi darbojoties, var uzlabot tās izskatu.
Vispirms mēbeli izjauc: noņem durtiņas, noskrūvē eņģes, izņem plauktiņus, stiprinājumus un iztīra gružus, lai slīpējot neievelkas svītras. Lai noņemtu biezo lakas kārtu, var slīpēt ar lentes vai ekscentrisko slīpmašīnu, bet iekšējos stūrus – ar deltas slīpmašīnu. Instrumenti ir dārgi, tāpēc izdevīgāk ir nomāt vai aizņemties no paziņām. Var, protams, slīpēt ar smilšpapīru, kas iestiprināts speciālā turētājā vai aptīts ap koka klucīti, bet darbs būs ilgs un ļoti nogurdinošs. Slīpmašīnām jāiegādājas slīplentes, ekscentriskajām un deltas veida – speciāla izmēra un formas smilšpapīrs. Šajā gadījumā vajadzēs dažāda raupjuma smilšpapīru – Nr. 40, 60, 80, 120, 150, 180, 240 un 400.
Lai darbs veiktos raitāk, ar lentes slīpmašīnu un 40. numura smilšpapīru ieteicams slīpēt šķērsām koka šķiedrai un pēc tam šķiedras virzienā. Svarīgi ir dabūt nost visu lakas kārtu. Tas vajadzīgs, lai, pirmkārt, mēbele pēc tam atkal izskatītos labi, otrkārt (un galvenokārt), lai pelējuma apstrādes līdzeklis varētu iesūkties vienmērīgi visā virsmā. Kad biezā lakas kārta noņemta, koka šķiedras virzienā slīpē ar 60., 80., 120. un 150. numura smilšpapīru. Uzmanība jāpievērš iekšējiem stūriem, jo no tiem izdabūt laku varēs lielākoties ar deltas veida slīpmašīnu.
Pēc tam mazliet samitrina koka virsmu, izžāvē, lai koks saspurojas, un visu atkal noslīpē, izmantojot 180. numura smilšpapīru. Vēlreiz samitrina, nožāvē un noslīpē ar 240. numura smilšpapīru. Tas vajadzīgs, lai virsma nesaspurotos pretpelējuma apstrādes laikā, jo pēc balināšanas ar hloru virsmu nedrīkst daudz slīpēt.
Kad visa lakas kārta noņemta, mēbeli apstrādā ar speciālu līdzekli, piemēram, koksnes balinātāju Stafor white vai Arlitas. Šis darbs jāveic laukā vai labi vēdināmās telpās, obligāti jālieto gumijas cimdi un aizsargbrilles. Koksnes balinātāju sastāvā ir hlors, tie likvidē virsmā pelējuma un zilējuma traipus, pēc apstrādes zūd tumšie plankumi, atjaunojas koksnes dabiskā tekstūra. Līdzekli vislabāk izsmidzināt ar pulverizatoru no 10–15 cm attāluma, bet var klāt arī ar otu šķiedras virzienā. Izdevīgs ir pretpelējuma aerosols Savo, ko iespējams viegli izsmidzināt. Klājot ar otu, jāuzmanās, lai nekur nenotek piles, jo tās atstāj gaišus traipus. Jāļauj līdzeklim pusstundu iedarboties. Ja pelējums nepazūd, apstrādā vēlreiz, tikai kokam pirms tam jānožūst. Kad koks ir pietiekami izbalināts, līdzekli no virsmas nomazgā ar nedaudz slapju lupatiņu un noslauka ar sausu. Mēbeli noliek siltā, vēdināmā telpā un atstāj pāris diennakšu žūt.
Tad klāj laku. Kad pirmā kārta kārtīgi nožuvusi, uzmanīgi, stipri nespiežot, pārslīpē ar 400. numura smilšpapīru, lai noslēptu asumus pēc lakas uzklāšanas. To dara, uzliekot smilšpapīru uz klucīša vai speciālā turētājā, nekādā gadījumā ar slīpmašīnu. Ieteicams uzklāt vismaz trīs lakas kārtas, turklāt tikai koksnes šķiedras virzienā. Vispatīkamāk strādāt ar lakām uz ūdens bāzes, jo tās nesatur kaitīgos izgarojumus un gandrīz nesmird.
Lai pelējums nesavairotos no jauna, mēbelei jāatrodas sausā un labi vēdinātā telpā.
