Nida – unikāls dabas brīnums Lietuvā 0
Nida ir viens no skaistākajiem kūrortiem pie Baltijas jūras. Šī ir romantiķu iecienīta pilsētiņa: elpu aizraujoši saulrieti, Kuršu joma, jūra un miers. Nida ir ideāla vieta miera un klusuma meklētājiem, lai relaksētos un aizbēgtu no ikdienas rutīnas. Kopš 2000. gada beigām Kuršu kāpas ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā kultūras ainavas objekts.
VIETA, KUR SAULE LEC UN RIET VIRS ŪDENS
Viena no iespaidīgākajām vietām Nidā un visā Lietuvā ir Pārnidas kāpa. Tā pat ir iekļuvusi Patrīcijas Šulcas (Patricia Schultz) grāmatā „1000 vietu, kuras jums jāredz pirms nāves”. Pārnidas kāpā var vērot saules ceļu: kā no rīta tā uzlec no ūdens, un vakarā atkal noriet ūdenī.
Pārnidas kāpas nosaukumam ir interesanta interpretācija — vietējie iedzīvotāji uzskata, ka nosaukums cēlies no frāzes „pārgājusi pāri Nidai”, proti, šī vēja sapūstā kāpa pat vairākkārt ir „pārceļojusi” pāri Nidas apdzīvotajai vietai. Īstenībā vēja sapūstas kāpas ļoti jutīgi reaģē uz cilvēku viesošanos. Pēc zinātnieku aprēķiniem, ikviens cilvēks, kāpjot vai laižoties pa stāvām kāpu nogāzēm, izkustina vairākas tonnas smilšu, tāpēc ceļotājiem ir atļauts kāpelēt tikai pa īpaši izveidotām takām.
Skarbo vēju sapūstā Pārnidas smilšu kāpa ir pacēlusies pat 52 metrus virs jūras līmeņa. No kāpas virsotnē izveidotā skatu laukuma paveras Nidas apkārtnes plašā panorāma: jūra, kam ir vairāk nekā 130 gadu, senā bāka, kas pa līci braucošiem zvejniekiem rāda ceļu, Kuršu kāpu platākā vieta — Bulviķa rags —, sarkaniem dakstiņiem klāti Nidas māju silueti un vizuļojošā Kuršu joma. Labos laikapstākļos no Pārnidas kāpas var redzēt arī Kuršu jomas otrā pusē esošo Ventes raga pussalu, ja uznāk biezāka migla, apkārtējie skati izzūd aiz noslēpumaina aizsega.
Staigājot pa kāpām un baudot mieru, šeit laiku neviens neskaita. Ja apmeklētājiem tomēr ir svarīgi zināt, cik ir pulkstenis, — Pārnidas kāpā uzstādītais granīta Saules pulkstenis precīzi parādīs laiku. Saules pulkstenis ir 13,8 m augsts akmens stabs, kas sver 36 tonnas. Uz blakus tam esošiem nelieliem pakāpieniem, kas klāti ar granīta plāksnēm, ir izkaltas stundu un pusstundu atzīmes, kā arī pa vienai katram mēnesim, un vēl četrām saulgriežiem un ekvinokcijām.
Saules pulksteņa izskatu diktējusi pati daba — šeit neredzēsiet nekādus mākslinieciskus izgudrojumus, uzmanīgāk ieskatoties, sapratīsiet, ka pakāpienu ģeometrija atgādina vēja atpūsto seno kāpu smilšu slāņus. No astronomiskā viedokļa Pārnidas kāpa ir ideāla un saules pulkstenim vienīgā piemērotā vieta Lietuvā.
PA KĀPU IEDZĪVOTĀJU TAKĀM
Nidas dienvidu daļā plešas 1700 m gara dabas izziņas taka. Dodoties pa Pārnidas dabas izziņas taku, redzēsiet dabiskās pļavas, baltās un pelēkās kāpas, cilvēka rokām stādītus mežus, kuru šalkoņā iekļaujas visa Kuršu kāpu vēsture. Varēsiet baudīt brīnišķīgus skatus un ainavas dažādību.
Taka sākas Klusuma ielejā. Ielejas sākumā kopš 1991. gada ir uzbūvēts piemiņas stabs par godu Lietuvas Neatkarības atjaunošanai. Skulptūra atklāta 2014. gadā Klusuma ielejā pie līča. Gandrīz 5 m augstā ozola skulptūra krēsla formā dod jēgu Kuršu kāpu pussalu izveidojušās milzīgās Neringas leģendai. Kā saka Kuršu kāpu nacionālā parka direkcijas darbinieki, kuri attīstījuši šo iniciatīvu, „Neringas krēsls” ir ne tikai mākslas skulptūra, uz tā varēs uzkāpt un apsēsties ikviens, kas to vēlēsies. Skulptūras autors ir Alberts Daņiļevičs (Albertas Danilevičius).
Pagriežoties no ceļa, kas ved uz Pārnidas kāpu, var sasniegt bijušās planierisma skolas vietu (uz dienvidrietumiem no Nidas). Nidas planierisma skola — Lietuvas planieristu vasaras nometnes galvenā vieta, kas darbojās no 1933. līdz 1939. gadam un sagatavoja vairāk nekā 500 planieristu-pilotu. Ar šo skolu ir saistāmi pasaules rekordista Ferdinanda Šulca (Ferdinand Schulze) (1927. gadā noplanēja 60,2 km) un Lietuvas rekordista Alfrēda Gīsa (Alfredas Gysas) (1938. gadā noturējās gaisā 26 stundas un 30 minūtes) sasniegumi. Virs bijušā angāra pamatiem 1978. gadā tika uzcelta arka, kas iezīmē bijušās planierisma skolas vietu. 1998. gadā, atzīmējot skolas 65 gadu jubileju, atklāts piemiņas akmens lietuviešu un vācu planieristiem.
Viena no noslēpumainākajām vietām Kuršu kāpās ir Nāves ieleja, kas atrodas starp Pārnidas un Planieristu kāpām. Par Nāves ieleju jeb ieplaku kopš seniem laikiem sauc pelēko kāpu masīvu Kuršu kāpu nacionālā parka Pārnidas lieguma dienvidu daļā. Pirms vairākiem gadu desmitiem smilšu kalnos pie Grobšta rezervāta robežas kāds ieracis padsmit koka krustu, nožogojis teritoriju ar koka sētu un iespraudis zīmi ar uzrakstu „Nāves ieleja”. Šī vieta jau sen ir kļuvusi par kāpu noslēpumu, kas slēpj intriģējošus apstākļus no vēstures. Tiek uzskatīts, ka Nāves ieleja ir saistāma ar 1870.–1871. gadā notikušo Prūsijas un Francijas karu. Dažos avotos raksta, ka tieši šajā karā vācieši netālu no Nidas izveidojuši francūžu kara gūstekņu nometni.
Ir zināms, ka kara konflikta laikā francūži izsūtījuši sagūstītos vācu karavīrus uz Ziemeļāfriku un tur likuši darīt smagus darbus tuksnesī necilvēcīgos apstākļos. Lai atriebtos ienaidniekiem, vācieši izvēlējušies Nidu. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pārnidas un Planieristu kāpu vide patiesi bijusi līdzīga smilšu sapūstam tuksnesim, tāpēc tā bijusi piemērota gūstekņu nometnes izveidei. Sliktu sagūstīšanas apstākļu, spēku izsīkuma un slimību dēļ daudz gūstekņu gājuši bojā. Viņi tikuši apglabāti tepat izveidotajos nometnes kapos, tāpēc ielejai arī dots šāds nosaukums. Šogad ir plānots meklēt francūžu gūstekņu kara nometnes pēdas. Zinātniskos pētījumus un tautiešu iemūžināšanai Nidā veltīta pieminekļa būvniecību sola finansēt Francija.
SKATI, KURU DĒĻ IR VĒRTS KĀPT PAT VISAUGSTĀKAJĀ KALNĀ
Nidu grezno divas augstām priedēm apaugušas kāpas. Viena no tām ir Urba kalns. Kalna nosaukums cēlies no vārda „urbas” (bedre, caurums), jo šīs kāpas virsotnē bijušas iedobes. Urba kalnā lepni stāv Nidas bāka, kas sāka darboties vēl 1874. gadā, pēc tam tā tika sagrauta, tad pilnībā atjaunota 1953. gadā — šodien tā ir pacēlusies 79 metrus virs jūras līmeņa.
Urba kalns Kuršu kāpās liecina par kāpu apzaļumošanas sākumu. Tieši šeit vēl 19. gs. sākumā Gotlībs Dovīds Kuverts (Gotlybas Dovydas Kuvertas) iestādīja pirmos stādus un sagatavoja augsni turpmākiem kustīgo kāpu apzaļumošanas darbiem.
Urba kalnā lepni stāv Nidas bāka. Šobrīd kalna galā ir izveidots skatu laukums — lieliska vieta tradicionālo pasākumu rīkošanai. Vasarā Urba kalnā organizē kino vakarus. Tradicionālais Jāņu gājiens ik gadu sākas tieši no Urba kalna virsotnes — no šejienes svinīgi dodas virzienā uz Nidu. Tā ir viena no pirmajām vietējo iedzīvotāju apzaļumotām kāpām. Apzaļumošanas darbus veic kopš 1874. gada. Tai pašā laikā, pēc Kēnigsbergas varas iniciatīvas, tika uzsākta arī Nidas bākas būvniecība.
Senā Nidas bāka bija 27 m augsta, ar sešstūra formu, uz to veda akmeņiem bruģēta taka ar 200 pakāpieniem. Šos pakāpienus varat atrast arī tagad. Uz viena no pakāpieniem vērīgākas acis ieraudzīs arī izkaltu svastikas zīmi. Otrā pasaules kara beigās bāka tika saspridzināta. Jau 1945. gadā tā tika atjaunota, bet vēlāk — pārbūvēta.
Tagadējā bāka ir 29,3 m augsts dzelzsbetona tornis. Tas raida baltas gaismas signālus, kas redzami jūrā aiz 41 km (22 jūras jūdzēm). Bāka atrodas ap 900 m attālumā no jūras, 79 m augstumā virs jūras līmeņa. Bākā iebūvētā kristāla lēca izgatavota Harkovas apgabalā, Ukrainā. Pirms uzstādīšanas lēca tika demonstrēta izstādē Francijā, kur ieguva apbalvojumu. Bākā ir pat 6 lampas, bet spīd tikai viena, ja tā pārdeg, automātiski ieslēdzas cita.
Tāpat kā Klaipēdas, arī Nidas bāka ir ierakstīta pasaules gaismas zīmju grāmatās, atzīmēta jūras kartēs un aprakstīta locijās. Līdz 2016. gadam bākā darbojās vecā gaismu sistēma: šeit tika iebūvētas pat 6 lampas, bet spīdēja tikai viena, ja tā pārdega, automātiski iedegās cita.
Gaismas signālus bāka raida tikai diennakts tumšajā laikā: satumstot lampa automātiski ieslēdzas, kad paliek gaišāks — izslēdzas. Bākai ir sava elektrostacija, tāpēc gaisma izplatās arī tad, ja pārtrūkst elektroapgāde. Nidas bāka ir navigācijas zīme, kas raida baltas gaismas zibšņus un palīdz kuģiem orientēties jūrā. 1991. gadā, iesvētot Nidas bāku, tai dots zvejnieku aizbildņa Sv. Pētera vārds.
APDZĪVOTA VIETA AR AKMENS MŪŽU UN ZVEJNIEKA STĀSTS
Tiem, kas interesējas par vēsturi, būtu interesanti apmeklēt apdzīvotu vietu ar akmens mūžu Nidā, to var atrast, dodoties pastaigā līdz meža stigai, kas atrodas ap 1,5 km attālumā uz dienvidrietumiem no Nidas: starp šoseju Smiltīne–Nida un Planieristu kāpu. Šī apdzīvotā vieta ar akmens mūžu stāsta par pirmajiem iedzīvotājiem Kuršu kāpās, kas tur apmetās vēl tad, kad kāpas veidoja atsevišķu salu ķēde. Caurteces savienoja līci ar jūru, savukārt caurteču vidusdaļā izveidojušās saldūdens lagūnas mudināja cilvēkus šeit apmesties. No līča lagūnas atdalīja ar lekniem lapkoku mežiem apaugušas senās paraboliskās kāpas. Tai laikā tā bija plaukstoša zeme, kas par tuksnešainu apvidu pārvērtās tikai 18. gs.
Visblīvāk Kuršu kāpas tika apdzīvotas vēlajā neolītā, beidzoties 3. tūkstošgadei p.m.ē. un 2. tūkstošgades p.m.ē. sākumā. Spilgtākās viņu pēdas tika uzietas Nidas apdzīvotā vietā, kas atradās pie nelielas lagūnas, caurtecē starp līci un jūru. No līča un jūras tai aizstājās priekšā neaugstas kāpas. Tad klimats bija siltāks nekā tagad, tāpēc netrūka ne meža, ne jūras velšu. Vairākās desmitgadēs šeit izveidojušies vairāki kultūrslāņi.
Sešās izpētes sezonās (no 1973. līdz 1978. gadam) Lietuvas Vēstures institūta arheoloģiskā ekspedīcija profesores Rimutes Rimantienes vadībā izpētīja 4640 m2 lielu platību, praktiski visu saglabājušos Nidas senās apdzīvotās vietas daļu. Atrasts ļoti daudz lietu. Sevišķi daudz atrasti dažādu formu katli, krūzītes, māla krūzes, bļodiņas un glāžu lauskas. Daži no tiem ir Neringas vēstures muzeja ekspozīcijā.
Senajiem Kuršu kāpu iedzīvotājiem daba, ko tik ļoti apbrīnojam mūsdienās, bija liels izaicinājums. Viens no interesantākajiem objektiem Kuršu kāpās ir līča krastā esošā Nidas Etnogrāfiskā zvejnieka māja, kas atrodas senās Nidas dienvidu daļā bijušajā Hakenas ciemā (ciema daļa atrodas līča ragā). Tā ļauj tuvāk iepazīt Kuršu kāpu zvejnieku dzīvi, kas nebija viegla. Vietējie meistari māju uzbūvēja 1927. gadā, un, kā raksturīgs Kuršu kāpām, to veidoja divas, viena ar otru savienotas, mājas (māja no rietumu puses tika piebūvēta vēlāk), 1944. gadā tā tika nojaukta. Pārējā mājas daļa smagi cieta ledus iešanas laikā. Vēlāk Klaipēdas restauratori atjaunoja abas dzīvojamās un saimniecības ēku.
Mājā līča pusē tika izveidota ekspozīcija, kas iepazīstina ar 19. gs. beigu — 20. gs. sākuma Kuršu kāpu zvejnieku mājām raksturīgu interjeru un sadzīvi. Visas telpas ir iekārtotas tā, lai atspoguļotu seno zvejnieku dzīvi: šeit varēsiet apskatīt autentiskas mēbeles, traukus un citus saimniecībā izmantotas lietas un zvejas piederumus. Šeit skatienu īpaši piesaista krēsli ar ornamentiem, ar gleznotiem ornamentiem darināta pūralāde, jaunās sievas un sudrabkāzu vainadziņi, zemledus zvejas zābaki.
Blakus mājai ir divi autentiski zvejas kuģi. Aiz sētas līča pusē tiek eksponēta kuršu buru laivas kopija. Mūsdienās Etnogrāfiskajā zvejnieka mājā tiek rīkotas tautas teātra izrādes, folkloras ansambļu koncerti, demonstrēti tautas daiļamatnieku darinājumi un senie amati.
