Nicas vietā izvēlies Nīcu jeb apceļo savu dzimto zemi 0
Ģirts Kasparāns, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 pandēmija ir devusi smagu triecienu Latvijas tūrisma nozarei, jo dažādi ceļošanas ierobežojumi un cilvēku bažas par savu veselību gandrīz pilnībā apturēja starptautisko tūrismu.
Vietējie uzņēmēji cer, ka ārzemju ceļojumiem paredzēto naudu Latvijas iedzīvotāji šovasar tērēs tepat dzimtenē, bet vietējā tūrisma izdzīvošanai būs nepieciešams arī valsts atbalsts.
Pie dažādām akcijām, kas mūs aicina veikalā izvēlēties Latvijas preci, jau esam pieraduši, bet tagad pie līdzīgas taktikas grasās ķerties vietējā tūrisma nozare, kas vēršas pie Latvijas iedzīvotājiem ar aicinājumu netērēt naudu ārzemēs, bet labāk apceļot dzimto zemi.
“Tāpat kā veikalā mēs dodam priekšroku Latvijā audzētam gurķim, tāpat arī ārzemju ceļojuma vietā šovasar varētu izvēlēties braucienu pa Latviju,” uzskata lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnate Ziemele.
Viņa spriež, ka tautiešu atbalsts būs ļoti vajadzīgs, lai pārciestu Covid–19 izraisīto krīzi, jo ārzemju ceļotāju skaits šovasar Latvijā būs ne vairāk kā 10 līdz 20% no citus gadus ierastās normas.
Vidusjūras vietā brauc uz Liepāju
Ārkārtējā situācija ir beigusies, un pamazām arī vietējā tūrisma nozarē atgriežas dzīvība.
“Līdz jūnijam bija pilnīgs klusums, bet tagad esam atsākuši darbu. Lielus pasākumus vēl nerīkojam, bet labprāt uzņemam ģimenes un nelielas kompānijas,” stāsta Dagnija Mikažāne, kas saimnieko viesu namā “Rītupes stārķi” Kārsavas novadā pie pašas Krievijas robežas.
“Cilvēki ir noguruši no šīs ieilgušās situācijas, un tagad daudzi atkal vēlas ceļot.”
Vietējā tūrisma aktivizēšanās pamanīta arī otrā Latvijas malā, Nīcas novada viesnīcā “Jūrnieka ligzda”, kas atrodas skaistā vietā pie Baltijas jūras, netālu no Liepājas. “Apmeklētāju plūsma mums ir līdzīga kā citus gadus, bet šogad vairāk ir Latvijas tūristu, nevis viesu no ārzemēm.
Agrāk pie mums apmetās diezgan daudz lietuviešu, jo atrodamies tuvu robežai, bet tagad viņu ir krietni mazāk. Toties daudzi rīdzinieki dodas uz Liepāju, lai atpūstos pie jūras.
Bija cilvēki, kas pavasarī parasti brauca atpūsties uz siltajām zemēm, bet šogad viņi izvēlējās pavadīt nedēļas nogali pie mums,” stāsta viesnīcas vadītāja Liene Šalte.
“Krīzes laikā Liepājā daļa viesnīcu un restorānu pārtrauca darbu, bet mēs turpinājām, tādēļ daļa klientu pārnāca pie mums.”
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste spriež, ka šovasar cilvēki noteikti izmantos iespēju vairāk ceļot pa Latviju; arī pēdējo gadu tendences rāda, ka palielinās vietējā tūrisma īpatsvars.
Tomēr līdz šim Latvijas tūrisma nozare bijusi ļoti atkarīga no ārzemju ceļotājiem, vietējā tūrisma īpatsvars ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. “Latvija ir viena no valstīm, kur lielākā nozīme ir ārvalstu tūrismam. Mums vēl nav izveidojušās tik spēcīgas iekšzemes tūrisma tradīcijas,” secina Graikste.
Sitiens zem jostasvietas
Covid–19 pandēmijas dēļ pavasarī tūristu plūsma uz Latviju bija gandrīz pilnībā apsīkusi. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aprīlī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti par 94% mazāk klientu nekā iepriekšējā gada aprīlī.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem Latvijas tūrisma nozare cietusi vismaz 110 miljonu eiro lielus zaudējumus: 56 miljonus zaudējusi ēdināšanas nozare, 21 miljonu – viesnīcas un citi izmitināšanas sektora uzņēmumi, bet tūrisma aģentūru zaudējumi sasniedza 33 miljonus eiro.
Lai gan viesnīcas un viesu nami drīkstēja turpināt darbu, tomēr viesu skaits bija sarucis līdz minimumam, valdības noteikto ierobežojumu dēļ tika atcelti arī visi masu pasākumi, piemēram, sporta spēles un kāzu svinības.
“Mums tas bija kā sitiens zem jostasvietas, nācās atcelt daudzus pasākumus. Piemēram, mēs nodarbojamies ar pļavu golfa attīstīšanu, bet līdz šim bija aizliegts rīkot jebkādas sacensības,” stāsta Madonas novada viesu nama “Šubrakkrasti” saimnieks Raimonds Aizstrauts.
“Tagad gan lietas iet uz labo pusi, jūlijā un augustā pie mums plānotas vairākas kāzu svinības. Ceram, ka viss būs kārtībā.” Raimonds nav zaudējis ierasto optimismu un spriež, ka krīzes dēļ radusies iespēja vairāk laika atvēlēt teritorijas labiekārtošanai.
Viņam pat izdevies atlicināt laiku, lai atcerētos savu seno hobiju un pēc ilga pārtraukuma Biķernieku trasē izbrauktu ar moci (Aizstrauts ir kādreizējais PSRS čempions šosejas motobraukšanā).
Taupīgie latvieši
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs atzinis, ka šis ir īstais brīdis, lai stiprinātu Latvijas tūrisma nozares konkurētspēju Baltijā, kā arī plašākā reģionā.
“Primāri mums jāorientējas uz vietējo tūrismu, palielinot tā apjomu vismaz par 30%, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019. gadā. Paralēli mums jānostiprina Latvijas pozīcija kā vairāku dienu galamērķim Baltijas valstu starpā un, atsākoties pakāpeniskai starptautiskai pārrobežu kustībai, ir jāveicina ienākošais tūrisms no kaimiņu valstīm,” norādīja ministrs.
CSP dati rāda, ka pagājušogad Latvijas iedzīvotāji devās 10,4 miljonos ceļojumu pa Latviju un iztērēja 363 miljonus eiro, kas bija par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes tūrisma statistika liecina, ka kurzemnieki, vidzemnieki un latgalieši visbiežāk devās apskatīt Rīgu, rīdzinieki un Zemgales iedzīvotāji apceļoja Pierīgas reģionu, savukārt Pierīgas iedzīvotāji bija iecienījuši braucienus uz Kurzemi.
Vietējā tūrisma nozares pārstāvji gan žēlojas, ka latvieši ir diezgan taupīgi ceļotāji un nelabprāt tērē naudu dzimtenes plašumos. Saskaņā ar CSP datiem, 79% vietējo ceļotāju nemaksāja par viesu namu vai viesnīcu, bet atrada naktsmītni pie draugiem, radiem vai citās bezmaksas naktsmītnēs.
Vietējais tūrisms bieži vien notiek bez nakšņošanas un ieturēšanās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs: cilvēki aizbrauc uz kādu objektu, apēd līdzpaņemtās maizītes un dodas mājās.
Tūrisma brauciens ir noticis, bet vietējais bizness neko nav nopelnījis. Jāņem vērā arī ceļotāju uztveres nianses: ja Latvijā viesu nams par nakti prasa 50 eiro, daudziem tas šķiet pārāk dārgi, lai gan citviet Eiropā šāda un vēl lielāka summa tiek samaksāta nevilcinoties.
Vasara bez sporta spēlēm
“Lauku ceļotāja” vadītāja Asnate Ziemele spriež, ka tagad naudas taupīšanas tendences varētu pastiprināties, jo krīzes dēļ daudziem samazinājušies ienākumi. “Mums ir bažas, ka cilvēki ceļos pa Latviju, bet negribēs tērēt tam naudu. Šobrīd apceļot Latviju iespējams ar ļoti mazām izmaksām, piemēram, vasarā ar sabiedrisko transportu var aizbraukt uz Latgali un pārnakšņot teltī.”
Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis gan spriež, ka daudzviet vietējais bizness nav darījis pietiekami, lai piedāvātu cilvēkiem pakalpojumus, par kuriem viņi būtu gatavi tērēt naudu.
“Latvijā mums ir ļoti daudz skaistu vietu, bet no tūrisma biznesa viedokļa ap tām nav izveidojusies attīstīta infrastruktūra, kas rosinātu tūristus atvērt maku.”
Tūrisma nozares eksperti spriež, ka lauku viesu namiem šo krīzi izdosies pārciest vieglāk nekā pilsētu viesnīcām, jo laukos tūrisma bizness nav tik ļoti atkarīgs no ārvalstu viesiem, turklāt daudziem lauku uzņēmējiem viesu nams nav pamatbizness, bet gan tikai papildu nodarbe.
“Ar nelielo viesu namu apsaimniekošanu bieži vien nodarbojas ģimenes uzņēmumi, kas to izmanto kā papildu biznesu, bet lielākā daļa ienākumu tiek gūta citās jomās. Daudz grūtāk klāsies lieliem viesu namiem un atpūtas kompleksiem, kas galvenokārt pelna nevis ar individuāliem ceļotājiem, bet gan ar sporta spēlēm, kāzām un citiem masu pasākumiem.
Domājams, ka vasaru viņi izturēs, bet daudz lielākas problēmas būs rudenī un ziemā: parasti ar vasarā nopelnīto varēja pārziemot tukšo sezonu, bet šogad uz tādiem uzkrājumiem nav ko cerēt,” secina Asnate Ziemele.
Limbažu novada tūrisma un atpūtas kompleksa “Meža Salas” vadītājs Roberts Šilings spriež, ka šovasar lielo pasākumu būs krietni mazāk nekā parasti.
“Kamēr bija spēkā valdības noteiktie ierobežojumi, pasākumu rīkotāji neveica nekādas rezervācijas. Citus gadus pasākumus uz vasaru mums parasti pieteica pavasarī (februārī, martā, aprīlī), bet šogad tas bija Covid–19 kulminācijas laiks, visās jomās valdīja liela neziņa, tādēļ skaidrs, ka nekādi masu pasākumi uz vasaru netika plānoti.
Tagad jāmēģina atgūt iekavēto, bet skaidrs, ka šovasar mums ir divreiz mazāk laika, lai kaut ko nopelnītu, jo citkārt vasaras sezonā ir četri mēneši (maijs, jūnijs, jūlijs un augusts), bet šogad maijs un jūnijs jau būs paskrējuši garām bez iespējas rīkot lielākus pasākumus.”
Šilings stāsta, ka augustā “Meža Salās” ieplānotas vairākas kāzas; cerams, ka tās varēs notikt, kā plānots. “Šobrīd valdības noteiktie pulcēšanās ierobežojumi (ne vairāk kā 100 cilvēki telpās, 300 cilvēki ārpus telpām) mums netraucē, jo parasti mēs apkalpojam mazāku viesu skaitu.”
Latvijā ir drošāk
Asnate Ziemele norāda, ka viesu namu saimnieku ienākumi ir krietni sarukuši, bet izmaksas pat pieaugušas, jo jāievēro stingras prasības attiecībā uz distances nodrošināšanu un dezinfekciju.
Lai gan ārkārtējā situācija ir beigusies, joprojām paliek spēkā virkne ierobežojumu. “Piemēram, Jāņi mums vienmēr bijis peļņas laiks, bet šogad uz to grūti cerēt.
Kā zināms, arī Jāņu laikā bija spēkā ierobežojumi attiecībā uz publiskiem pasākumiem, kas drīkst turpināties tikai līdz pusnaktij. Kas tad tā par Jāņu svinēšanu, ja pusnaktī visiem jādodas mājās? Protams, diez vai policija Jāņu naktī braukās pa viesu namiem un tvarstīs noteikumu pārkāpējus, tomēr lielākā daļa viesu namu saimnieku ir apzinīgi pilsoņi, kas cenšas ievērot noteikumus un negrib nonākt konfliktā ar likumu.”
RTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis gan uzskata, ka vairāk būtu jāuztraucas nevis par lauku tūrismu, bet gan tūrisma nozares izdzīvošanu pilsētās.
“Līdz šim bija pierasts, ka tūrisma plūsma ir koncentrējusies pilsētās, kur ir vairāk tūrisma objektu, bet pandēmijas laikā situācija ir mainījusies. Cilvēki biežāk izvēlas pamest pilsētu, doties pie dabas, kur jūtas drošāk.
Tādēļ lielais izaicinājums būs parādīt, ka arī pilsētas atkal ir drošas un ceļotāju veselība nav briesmās.” Jenzis stāsta, ka Rīgā tūristu plūsma no ārzemēm ir ļoti samazinājusies, arī lietuvieši un igauņi atcēluši vismaz pusi iepriekš veikto rezervāciju.
“Tomēr ir arī pozitīvi signāli. Piemēram, “Tallink” prāmis šobrīd nevar kursēt starp Rīgu un Stokholmu, jo Zviedrijā ir salīdzinoši augsta Covid–19 izplatība. “Tallink” nolēma prāmi novirzīt uz maršrutu Helsinki–Rīga un pāris dienu laikā pārdeva 20 000 biļešu. Tas liecina, ka cilvēki atkal grib ceļot.”
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka intervijā TV3 izteikusies, ka Latvija līdz šim nav bijis Eiropas tūristu iecienītākais galamērķis, bet šajā situācijā tas drīzāk uzskatāms par ieguvumu.
“Mēs visu laiku pārdzīvojām, ka Latvijā ir relatīvi maz tūristu salīdzinājumā ar Itāliju vai Grieķiju. Taču tagad tas ir pat labi, jo šī nozare relatīvi maz ietekmē kopējo ekonomisko ainu,” atzina Šteinbuka. Viņa prognozē, ka turpmāk Latvija varētu būt pievilcīgāka ārzemju tūristiem, jo salīdzinoši labi tikusi galā ar koronavīrusa epidēmiju, tādēļ ārzemnieki šeit varēs justies droši.
Izdzīvošanas gads
Asnate Ziemele gan nelolo īpašas ilūzijas par gaidāmo ārvalstu tūristu pieplūdumu. “Es saprotu cilvēkus, kas šajā pandēmijas situācijā nelabprāt dodas ceļojumos uz ārzemēm. Piemēram, iedomāsimies situāciju, ka cilvēks svešā valstī inficējas ar koronavīrusu un nonāk slimnīcā.
Ja paveicas izslimot salīdzinoši vieglā formā, tāpat būs vajadzīgs kāds mēnesis laika, lai organisms atveseļotos, analīzes vairs neuzrādītu Covid–19 klābūtni un cilvēks varētu atgriezties savā dzimtenē.
Skaidrs, ka daudzi nevēlas uzņemties šādu risku. Būs daži drosmīgie, bet liels ārzemju tūristu pieplūdums šogad nav gaidāms. Arī lietuviešu un igauņu tūristu, visticamāk, būs mazāk nekā citus gadus.”
Tūrisma nozares pārstāvji cer uz valdības atbalstu, lai pārciestu šo krīzi. Viens no ierosinājumiem ir samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem līdz 5%. Šobrīd likme ēdināšanas pakalpojumiem ir 21%, kas ir otrā augstākā Eiropas Savienībā.
Savukārt PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem ir 12%, kas ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā (9%). Uzņēmēji spriež, ka likmes samazināšana līdz 5% būtu ļoti liels atbalsts.
Pret šo ideju gan iebildis finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš uzskata, ka jāmeklē citi, precīzāki risinājumi tūrisma nozares atbalstam.
Viņš norāda, ka lielākie sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi līdz krīzei strādājuši ar peļņu, tātad PVN samazināšana varētu atspoguļoties nevis zemākās cenās, bet gan lielākā īpašnieku peļņā. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka Latvijas tūrisma nozarei šis būs nevis peļņas, bet gan izdzīvošanas gads.
“Mums jācīnās, lai pēc iespējas vairāk tūrisma nozares uzņēmumu pārdzīvotu krīzes laiku un turpinātu strādāt,” uzsver Jānis Jenzis.
