Svētki ir ienesīgāki par sērām 0
Cinisks secinājums, taču pie tāda nonākuši daudzi cilvēki, kas šobrīd dzīvo Franču Rivjēras apkaimē. Jau tagad promenādes dzīve sit gana augstu vilni un jaunieši ar skrituļdēļiem braukājas turpat starp ziediem. Šķiet, Francijā izsludinātās trīs dienu sēras lielu tūristu daļu mudinājušas doties uz tuvākajiem Itālijas kūrortiem. Jau piektdienas vakarā Sanremo esot bijis uzskatāmi vairāk atpūtnieku. Neraugoties uz to, ka arī itāļu puse sēroja līdz ar tuvējiem kaimiņiem un daudzviet tika izkārtas sēru lentes Francijas karoga krāsā, cilvēki ielās priecājās, tiesāja nost picas, dzēra un dejoja. Kafejnīcās muzikanti jautri spēlējuši slaveno “Lašada mi kantare” – it kā nekas nebūtu noticis. Tirgotāji, viesnīcu un restorānu īpašnieki nespējuši vien sagaidīt, kad “oficiālā” sērošana beigsies un atkal pilnā sparā varēs darbināt naudas ražojamo mašinēriju. Pat televīzijas ziņās Nicas traģēdija esot bijusi aktualitāte numur viens tikai pirmās trīs četras dienas, bet nu jau atkal seriāli, dienišķās reklāmas, šovi par vīru un sievu greizsirdību un nesadalīto īpašumu jeb “show must go on”…
Protams, dzīve turpinās un sabiedrībai it kā nebūtu jājūtas kaut kādā veidā ierobežotai un noteikti ne atbildīgai par notikušo, tomēr šo teroraktu virtene noteikti ietver sevī kādu “mesidžu”, kuru varbūt savas ērtības labad izliekamies neredzam, nedzirdam un nesaprotam. Vienmēr taču var sarīkot raganu medības, atrast sodāmos grēkāžus, jo tas ir gan “šovīgāk”, gan vienkāršāk nekā atzīt pašu kļūdas un to smagās sekas, jo tad taču beidzot kāds – kaut vai tikko Nicā nogalināto cilvēku dvēseles, kas tepat vien lidinās, – var sākt prasīt par tām maksāt cenu, kuru, šķiet, neviena valsts nav gatava darīt.
