Kas ir NFT, un kāpēc daļu šo vienību pārdod par tūkstošiem un pat miljoniem eiro? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Lidsabiedrība “Air Baltic” izdos neaizstājamos blokķēžu žetonus jeb NFT”, “Grafiti mākslinieks “Kiwie” pievērsies kriptomākslai” – tie ir tikai daži no pēdējo mēnešu laikā redzētajiem ziņu virsrakstiem, kuros runā par NFT. Kas tas ir, un kāpēc daļu šo vienību pārdod par tūkstošiem un pat miljoniem eiro?
Latviešu valodā “Non-fungible tokens” (NFT) vislabāk būtu saukt par neaizstājamām digitālām vienībām. Šajā kontekstā NFT nozīmē kaut ko unikālu, ko nevar aizstāt nekas cits.
Piemēram, “aizstājama” vienība ir bitkoins vai vēl vienkāršāk – nauda. Var samainīt naudu mazākos nominālos, bet kopējā summa paliks nemainīga.
Tikmēr “neaizstājama” vienība ir izdota vienā vai dažos eksemplāros, padarot to par ļoti retu. Par NFT nedigitālā vidē varētu saukt, piemēram, kāda slavena sportista kartīti, Edvarda Munka “Kliedzienu” vai “Queen” dziesmu “Bohemian Rhapsondy”.
Nevienu gan minētie piemēri īsti neinteresē, jo īpašumtiesības uz to var iegūt, tikai nopērkot pašu fizisko oriģinālu. Daudz vieglāk ir doties uz kādu no vietnēm, kur mākslinieki pārdod savus unikālos, bet, kas svarīgi, digitālos mākslas darbus, un iegādāties uz to īpašumtiesības.
Tieši tas arī būtībā ir NFT – iespēja kādu retu, unikālu un digitālu vienību iegūt savā īpašumā.
Nē, aptaustīt to būtībā nav iespējams, taču, to nopērkot, iegūsti licenci, kas pierāda tavas īpašumtiesības uz darba oriģinālu. Būtībā tiek nopirkta apziņa, ka tev pieder vienība, kas nepieder nevienam citam.
Apziņa, ka esi oriģināla, nevis kādas kopijas īpašnieks. Svarīgi – autors joprojām saglabā visas intelektuālās un radošās tiesības uz darbiem, ja vien tas nav īpaši atrunāts.
Šajā mirklī svarīga kļūst daudz dzirdētā, bet joprojām maz izprastā blokķēde, kurā visi šie digitālie objekti glabājas.
Blokķēdē nevar nemanīti veikt kādas izmaiņas, kas nozīmē, ka šo digitālo vienību pirkšana un pārdošana ir droša un pārbaudāma (vajadzīgs elektroniskais paraksts, lai īpašumam piekļūtu).
Vienības glabāšana blokķēdē nozīmē arī to, ka tā ir neiznīcināma, kas nereti ir riska faktors, ja runājam par fiziskiem darbiem, kā arī vienība kļūst nedalāma – to nevar kaut kādā veidā sadalīt un pārdot pa daļām.
“Kam to apziņu, tās digitālās vienības vajag?” teiksiet. Daudzi uzdod līdzīgus jautājumus. Bet daudzi tikmēr pelna miljonus. Sociālā tīkla “Twitter” dibinātājs Džeks Dorsijs pavisam nesen savu pirmo tvītu vietnē kā NFT pārdeva par teju trim miljoniem dolāru.
NFT nav obligāti jābūt kādam mākslas darbam, tas var būt teju jebkas oriģināls, kam ir kāda vērtība.
Protams, jo slavenāks esi, jo lielāka iespēja, ka tevis radītajai vienībai būs kāda vērtība. Dorsija tvīts šobrīd ir septītais dārgāk pārdotais NFT.
Divreiz dārgāka bijusi, piemēram, Maika Vinkelmana jeb “Beeple” radītā “Crossroads” hologrāfiskā animācija, kurā zālē guļam redzams sakauts, kails Donalds Tramps.
Arī pasaulē dārgāko NFT radījis Vinkelmans. “Everydays: The First 5000 Days” ir kolāža, kura sastāv no 5000 digitālām bildēm. “Christie’s” izsolē to pārdeva par 69,3 miljoniem dolāru.
Jo atpazīstamāks un īpašāks esi, jo labāk. Tāpēc īsti neizprotu “Air Baltic” lēmumu ielēkt NFT vilcienā, ierobežotā daudzumā kā NFT pārdodot “Airbus A220-300” lidmašīnas attēlus ar tās reģistrācijas numuru, kā arī mākslas darbu, kurā redzama Kuldīga (vēlāk NFT būs arī 13 citām Latvijas pilsētām).
Neizprotu, jo īsti neredzu, kam šos NFT vajadzētu, taču kopumā iniciatīva ir apsveicama un pierāda “Air Baltic” inovatīvo dabu (jeb inovatīvo mārketinga nodaļu) – lidsabiedrība bija arī pirmā, kas par biļetēm ļāva norēķināties bitkoinos.
Daudz vairāk saprotu latviešu ielu mākslinieka “Kiwie” lēmumu, kura mākslas darbi noteiktās aprindās ir ļoti iecienīti. Tas viņam ļaus pelnīt pavisam jaunā veidā.
“Kiwie” aprīlī paziņoja, ka radījis jaunu mākslas darbu sēriju, ļaujot iegūt savā īpašumā ne tikai mākslas darba digitālo versiju, bet arī tā reālo fizisko darbu konkrētā vietā.
“Kiwie” norādījis, ka projekta laikā viņš plāno izveidot 1001 unikālu mākslas darbu, ko papildinās ar īpašu virtuālu 3D animāciju, kurā būs fiksēts reālais aerosola gleznojums tā faktiskajā atrašanās vietā, kā arī ģeogrāfiskās koordinātas.
Tāpat darba digitālais īpašnieks saņems metāla kartīti, uz kuras būs attēlots konkrēti iegādātais “Kiwie” zīmētais “Fat Monster” mošķis.
Liels potenciāls ir ne tikai kriptomākslai ar tās atsevišķiem digitāliem mākslas darbiem, bet arī citām nozarēm, piemēram, biļešu tirdzniecībai (zustu iespēja biļetes viltot), mūzikai u. c.
Ažiotāžu šobrīd piedzīvo Nacionālās basketbola asociācijas “Top Shot” platforma, kurā cilvēki var pirkt, pārdot un apmainīties ar numurētiem un oficiāli licencētiem NBA spēlētāju labāko momentu videoklipiem.
Vienkāršāk sakot – sportistu kartītes ir digitalizējušās.
“Dapper Labs”, kas ir platformas izstrādātāja un uzturētāja, marta beigās paziņoja par 305 miljonu dolāru investīciju piesaisti. Kopumā kompānijas vērtība palielinājusies jau līdz 2,6 miljardiem dolāru.
Līdz šim visdārgāk platformā pārdotais (208 000 dolāru) moments bijis ar Lebronu Džeimsu, bet kopumā apmēram sešu mēnešu laikā kopš platformas palaišanas apmēram 350 000 cilvēku tur apgrozījuši 500 miljonus dolāru. Ir sajūta, ka NFT vētra tikai pieņemas spēkā.
