Agrie sestdienu rīti 1
Ja darbdienās piecelties nav iespējams, tad sestdienu rītos gan esi nomodā samērā laicīgi, lai uzkoptu māju, aizskrietu līdz Kalnciema ielas tirdziņam, sašķirotu netīrās drēbes un vēl paspētu izcept ābolkūku… Ja agrāk brīvdienu varēji bez sirdsapziņas pārmetumiem nogulšņāt, pēkšņi to tik ļoti gribas izmantot pēc iespējas vairāk.
Viltīgais vārdiņš
Studiju gados biji tu un Māris, tu un Jānis, tu un Valdis. Biji tu! Nu pēkšņi tavā leksikā aizvien biežāk iezogas viltīgais “mēs”. Un laulības dzīve vairs nepavisam nešķiet tik biedējoša… To pat savā ziņā gribas!
Mēs esam mūsu vecāki
Arvien biežāk sevi pieķer pie domas, ka izklausies pēc savas mammas vai tēva. Un izskaties arī.
Lai slavētas ērtības
Gadiem ejot, aug mūsu prasības. Un tas notiek arī saistībā ar apģērba izvēli. Mazāk ir vairāk princips un komforts, komforts, komforts… Skaties uz tām kliedzošajām augstpapēdenēm, pacilā un noliec atpakaļ veikala plauktā. Kā ar tādām agrām vispār spēji pārvietoties?!
Prioritātes vispirms. Tiešām?
Dodoties iepirkties, vairs neļaujies spontānu pirkumu kārdinājumam, apzinoties, ka tev nepieciešams jaudīgs putekļu sūcējs. Un gludeklis. Un tad pēkšņi kādā prāta aptumsuma brīdī tu tomēr paķer dzīvokļa īrei atlikto naudu un nopērc kolosālas kurpes. Un pēc tam visu atlikušo nedēļu līdz algai ēd auzu putru, kartupeļus un pankūkas. Kur palika tava sākotnējā apdomība?
Mokošie radu saieti
Ja savulaik, tiekoties ar saviem dzimtas pārstāvjiem, juties vien nogarlaikojusies, nu šīs sajūtas papildina arī mokoša neērtības apziņa. Tanšu un māsīcu jautājumi par to, kur strādā, kad precēsies, kāpēc tev vēl nav bērnu… Vai kāds maz pavaicāja, vai to vispār vēlies?
