Ko tad īsti nozīmē – būt pieaugušam? 1
Visticamāk, arī tev savulaik šķita, ka 25 gadi ir visnotaļ nopietns vecums, kurā būsim pieauguši, gudri, nobrieduši… Un tomēr joprojām gribas aizbraukt spontānā ceļojumā, paliekot ceļmalā uzslietā teltī. Bet tad atkal sāc raizēties par iespējamām nepatikšanām, kurās šādi vari iekulties. Un arī atvaļinājumu palūgt nebūs tik viegli, bet automašīnas līzinga maksājumus atcelt nav iespējams… Tātad no brieduma un vieduma vēl nav ne miņas, taču kādreizējais piedzīvojumu meklētāja gars arī šķiet tāds kā sašļucis.
Kāds īsti bija mans vecums?
Nepazīstamiem cilvēkiem nosaucot savu gadu skaitli, tu regulāri to sajauc. Vai aizmirsti. Jāsaka 25, bet uz mēles (un, atzīsim, arī prātā) dažreiz joprojām ir 23. Nu, vai vismaz 24.
Ko es gribu?
Kura gan nav piedzīvojusi to sajūtu, kad, redzot draudzeni auklējam viņas pirmdzimto, arī tevī pamostas pārsteidzoši spēcīga vēlme pēc mazuļa, stabilitātes, miera ostas laulības formātā? Un tad atkal atceries, cik lieliska bija pagājušā nedēļas nogale, kad ar draudzenēm sarīkojāt neplānotu vīna un sarunu vakaru. Kuru ierakumu pusi, sasodīts, lai izvēlas?!
Spogulīt, spogulīt…
