“Patiesībā jauni cilvēki šai gadījumā pat būs ieguvēji, jo viņiem ir plašākas perspektīvas, kā arī vairāk enerģijas. Tiesa, mēs dzīvojam ļoti nedrošā laikā. Parādu un kredītsaistību cilpā var nonākt ikviens, jo mums ir nepieciešams apmierināt savas pamatvajadzības, taču ne vienmēr tam pietiek līdzekļu. Tās ir nopietnas lamatas, jo, esot mazākā saistību jūgā, būsim kustīgāki, ar plašākām iespējām manevrēt. 1
Gadījumā, ja cilvēks attopas ar lielākām saistībām nekā viņš spēj pildīt, šķiet, visloģiskākais solis būtu spēja uz laiku piezemēt savas prasības un vajadzības, primāri domājot par parāda atmaksu. Šeit jāpiemin tāda darba atrašana, kas dvēselei nesniedz gandarījumu, taču piepilda maciņu un ļauj sakrāt vajadzīgo naudas summu, kas nepieciešama parādu segšanai. Ilgtermiņā šāds scenārijs būs postošs, taču kā viena no izejām krīzes situācijai der,” spriež psihoterapeite.
“Savukārt, lai izkļūtu no komforta zonas un pārvarētu tik dabiskās bailes mainīt savu dzīvi, jāatceras, ka šī komforta zona patiesībā ir cietoksnis, kurā paši sevi ieslēdzam. Jāatceras arī, ka risks pastāvēs vienmēr, tomēr, ļoti iespējams, tas atmaksāsies.”
Ja cilvēkam patiesi ir vēlme mainīt savu ikdienu, apjaušot, ka iesāktais dzīves kurss nebūt nav tas pareizākais un sirdij tīkamākais, Poiša aicina vispirms apstāties un izvērtēt savu ikdienu. “Pēc tam ieteiktu apdomāt savas vajadzības un prasības pret dzīvi, ikdienu un līdzcilvēkiem. Labs paņēmiens ir kāds vingrinājums. Paņemot 10 lapiņas, uz katras no tām uzraksta vienu sev nepieciešamāko lietu. Tas var būt jebkas.
Pēc tam 10 dienu laikā pa vienai lapiņai jāliek nost, iemācoties atteikties no lietām, kas sākumā šķitušas vajadzīgas. Tā rezultātā cilvēks pamanīs, kas viņam patiešām ir vajadzīgs, bet kas – nemaz ne tik ļoti nepieciešams.
Kad tas ir saprasts, atliek izvērtēt, cik reāla ir iespēja samierināties, piemēram, ar mazāku komfortu savā dzīvē, lai tiektos pēc tā, pēc kā alkst dvēsele.
Domāju, svarīgākais ir neapstāties. Ja cilvēks būs gan iekšējā, gan ārējā kustībā, viņu nepiemeklēs nomāktība un vilšanās sajūta. Tāpat arī jāatceras, ka no katras bezizejas vienmēr ir izeja,” rezumē psihoterapeite.
Savukārt raksta turpinājumā piedāvājam pazīmes, kas var raksturot 25 gadu krīzi, kā arī sajūtas, ko cilvēki šai laika posmā piedzīvo visbiežāk.
