Neziņas migla pēc ASV prezidenta vēlēšanām 0
Miglainajā rītā viesnīcā “Latvija” Rīgā pulcējās politiķi, politikas vērotāji un žurnālisti, lai sekotu līdzi balsu skaitīšanai ASV prezidenta vēlēšanās. Kad televīzijas ekrānā bija redzams, ka Tramps guvis izrāvienu un diez vai Klintonei viņu izdosies apdzīt, Latvijā dzīvojošo ASV pilsoņu sejās bija manāms sarūgtinājums. Piemēram, vairāk nekā 20 gadus Latvijā dzīvojošais angļu valodas skolotājs Džordžs Stīls sacīja, ka “jūtas bēdīgs”. Tobrīd gan vēl iznākums nebija skaidrs. Simboliski, ka migla pār galvaspilsētas jumtiem sāka izklīst pēc plkst. 9 un ka ap to laiku jau bija skaidrs – jaunais ASV prezidents ir ievēlēts. Tikmēr neziņa par to, ko tas nesīs Latvijai, saglabājas joprojām. Trampa prezidentūra vismaz tās iesākumā solās būt kā orientēšanās sacensības, jo pēc pirmsvēlēšanu izteikumiem nevar spriest par viņa ārpolitikas pieeju, attieksmi pret Austrumeiropu un Krieviju.
“Tornis simbolizē egoismu”
Dž. Stīls spriež, ka ASV sabiedrības daļā varot nostiprināties ksenofobija, kura esot raksturīga Trampam. “Tramps veidos tuvas attiecības ar tām valstīm, kuru vadītāji ir līdzīgi viņam. Varam redzēt, ka daļa no ASV sabiedrības ir neiecietīga un ksenofobiska,” uzskata Latvijā dzīvojošais amerikānis. Viņš norāda, ka daudzi vēlētāji nav balsojuši ne par Klintoni, ne Trampu, bet balsis atdevuši par kādu alternatīvu kandidātiem. Tieši tā rīkojies čikāgietis, “Daugavas vanagu” centrālās valdes loceklis Ivars Švānfelds, kurš iepriekš prezidenta vēlēšanās balsojis par republikāņu kandidātiem, bet tagad viņam esot skumji par abu vadošo partiju kandidātu izvēli, jo neviena no tām nebija izvirzījusi labāko no sava vidus. Viņš no republikāņiem gaidījis, ka tie piedāvās Ronalda Reigana raudzes politiķi. “Čikāgā ir Trampa tornis – tajā ir ieguldīti lieli līdzekļi, man šī celtne nepatīk. Tā simbolizē pašu Trampu – egoistu, kuram interesē liela vara, viņa paša labums, bet valsts viņam nebūt nerūp,” saka I. Švānfelds.
ASV vēstniece Nensija Petita, neilgi pirms tapa zināms, ka Tramps guvis uzvaru, sarunā ar “LA” uzsvēra, ka “vēlēšanu diena ASV ir lielisks apliecinājums ASV demokrātijai”. Viņa apliecināja, ka neatkarīgi no ievēlētā prezidenta Latvijas un ASV attiecības ir stipras un tādas arī paliks. “Tās būs tikpat stipras kā tagad – mēs balstāmies uz spēcīgu sadarbību ar Latviju drošības un aizsardzības jomā, kā arī uz ciešāku ekonomisko saišu stiprināšanu,” sacīja vēstniece.
Viņa norādīja, ka ASV tagad gaida pārmaiņu process. “Nevēlos spekulēt, ko darīs vai nedarīs ievēlētais prezidents, tomēr līdz jaunā prezidenta zvēresta došanas ceremonijai 20. janvārī prezidents Obama fokusēsies uz rāmu pārmaiņu procesu, lai nodotu varu jaunajai valdībai,” piebilda N. Petita.
Arī Obamas vaina
Tramps iepriekš medijos izteicies, ka varētu liegt militāru palīdzību valstīm, kuras “nemaksā rēķinus”. Tas raisījis bažas Latvijā, kura plānojusi NATO standartu – divus procentus no IKP aizsardzībai – sasniegt 2018. gadā. Uzņēmējs un bijušais ASV militārais atašejs Latvijā Deivids Holahans sarunā ar “LA” atzīst, ka jūtas vīlies par vēlēšanu rezultātu – viņš neatklāj, par ko balsojis, tikai norāda, ka Tramps nav saņēmis viņa balsi.
“Būtisku izmaiņu ASV un Latvijas drošības sadarbībā nebūs. Trampa izteikumi bija absurdi, lai gan to pamatā bija racionāla doma, ka NATO dalībvalstīm arī pašām jādomā par savu aizsardzību. Izteikumi bija muļķīgi, taču, ja to pateiktu cits ASV politiķis, tiktu uztverta vēsts, nevis tās toņkārta,” piebilda D. Holahans. Viņaprāt, būtiski, kāds būs Kongresa sastāvs un kā veidosies Trampa attiecības ar kongresmeņiem.
“Atcerēsimies, cik grūti Obamam bija ieviest savus lēmumus, jo republikāņu kongresmeņi pretojās, turklāt jāliek aiz auss, ka arī budžetu nevar apstiprināt bez Kongresa ziņas,” atgādina bijušais diplomāts. ASV politiskajai kultūrai esot raksturīgs cikliskums – ASV vēsturē nav bijis tā, ka trīs reizes pēc kārtas prezidenta amatu saglabātu viena partija. Cilvēki nespējot ilgi izturēt vienas partijas secīgu prezidentūru.
Lai arī D. Holahans personiski ļoti cienot pašreizējo prezidentu Baraku Obamu kā personību, tomēr aizejošajam prezidentam bijušas vairākas būtiskas kļūdas, kas radījušas neapmierinātību ar demokrātu administrāciju, un tas palīdzējis Trampam. Trīs galvenie klupšanas akmeņi – imigrācijas reformas trūkums, vāja budžeta pārvaldība un arī vāja ārpolitika. “Par ārpolitiku trūka izskaidrojumu sabiedrībai. Nebija skaidrs, kāda argumentācija ir ASV lēmumiem. Piemēram, kā iecerēts risināt Sīrijas konfliktu. Arī imigrācijas problēmas ASV nav izdevies atrisināt. Kad Obama paziņoja, ka katrs nelegālā imigranta bērns iegūs iespēju dzīvot ASV, uz mūsu valsti tika sūtīts tūkstošiem bērnu, jo viņu vecāki cerēja, ka šādi iegūs arī sev iespējas dzīvot ASV,” vērtē D. Holahans.
Pētnieks: par riskiem ir padomāts
Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Mārtiņš Hiršs uzskata: ja vēlēšanas būtu notikušas pagājušonedēļ, tajās uzvarētu Klintone, jo sabiedriskās domas aptaujas bijušas viņai par labu. Iespējams, Trampam veiksmīgu piespēli izdarījis Federālais izmeklēšanas birojs, neilgi pirms vēlēšanām rosinot pārbaudi par Klintones e-pastu skandālu. “Ieguvēja no vēlēšanām ir Krievija, jo Tramps ir labvēlīgākais kandidāts Putinam,” spriež M. Hiršs, kurš pats savulaik mācījies Amerikā un seko šīs valsts politiskajām norisēm. Tomēr radikālas ārpolitikas izmaiņas varētu nesekot, jo par atsevišķiem riskiem jau ir padomāts. “Republikāņi Kongresā bija apdrošinājušies pret Trampa prokrieviskumu, viņi jau iepriekš pieņēma likumu, ka bez Kongresa atļaujas nav iespējams pārtraukt iesāktās operācijas ārzemēs,” norāda M. Hiršs. Tāpat Tramps nevarot apturēt NATO lēmumus, un, iespējams, daudznacionālie bataljoni Baltijā un Polijā veidoti tāpēc, lai izvairītos no riska, ka pēc vēlēšanām varētu mainīties ASV ārpolitika. M. Hiršs šaubās, ka Tramps tagad spēs savaldīt savu temperamentu, tāpēc varot sekot dažādi negaidīti paziņojumi.
