Neziņas migla pār Rīgas koncertzāli 0
Rīgas koncertzāles projekta izredzes kļuvušas vēl daudz neskaidrākas pēc atteikšanās no tā īstenošanas uz AB dambja, jo valdības izšķirīgu lēmumu kavēšanās dēļ pazaudēti izbūves vietas sakārtošanai izmantojamie 23 miljoni ES fondu naudas, kas pārdalīti citiem mērķiem. Visticamāk, būs jauns konkurss, turklāt vienlaikus atkal atdzīvojusies ideja celt koncertzāli kopā ar konferenču centru.
Koncertzāles izbūve joprojām paliek Kultūras ministrijas (KM) prioritāte un patiesībā “Rīga ir tuvu akustiskajai koncertzālei kā vēl nekad”, tā vakar sarunā ar žurnālistiem pēc tikšanās ar Latvijas Mūzikas padomi teica kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
“Jautājums par 23 miljoniem ES fondu naudas vairs nav aktuāls, tie ir sadalīti, tomēr KM rīcībā joprojām ir 9,5 miljoni eiro,” uzsvēra ministrs. Viņš arī norādīja, ka arī sākotnēji šī nauda nebija paredzēta koncertzāles būvei, bet gan vietas sakārtošanai (ja celtu uz AB dambja). Atbildot “LA” par konkrēto šīs naudas sadalījumu, KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informē, ka 16 100 000 eiro novirzīti “valsts budžeta fiskālās telpas atbrīvošanai”. Pēc KM valsts sekretāres Daces Vilsones teiktā – arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas otrās kārtas būvei, vilcienu iepirkumam u. c. Par atlikušajiem 9,5 miljoniem eiro KM vēloties veikt Lielās ģildes atjaunošanas darbus (tos lēš vismaz piecu miljonu eiro apjomā), laukuma pie Dailes teātra un Strēlnieku laukuma labiekārtošanu, kā arī darbu pabeigšanu Liepājas profesionālās izglītības kompetences centra ēku sakārtošanā.
Meklēs investoru
Līdz šim par koncertzāles nepieciešamību spriests un diskutēts visdažādākajos formātos un dalībnieku sastāvos, tomēr nav pieņemts neviens valdībai saistošs finansiāls lēmums. Uz to sarunā ar “LA” norāda fnanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”). “Jāatzīst, ka man neizdevās pārliecināt bijušo un esošo kultūras ministrus par to, ka vajag sagatavot koncertzāles būves variantus un nākt uz valdību.”
I. Dālderis atceras, ka 2018. gada pavasarī notikušas politiska līmeņa sarunas ar toreizējo premjerministru Māri Kučinski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un panākta vienošanās koncertzāles jautājumā virzīties pa AB dambja ceļu. “Bija tikai jāsagatavo dokumenti un jāiet uz valdību. Ļoti žēl, ka tas nenotika, jo tad daļu tās naudas mēs jau būtu varējuši ieguldīt.”
Pēc kultūras ministra N. Puntuļa teiktā, meklējot koncertzāles izbūvei efektīvāko un valstij izdevīgāko risinājumu, kā optimālākais tiekot skatīts publiskās un privātās partnerības (PPP) scenārijs. Jāpiebilst, ka iepriekš KM atteicās no tā izmantošanas Skanstes gadījumā, jo, pēc KM valsts sekretāres Daces Vilsones vārdiem, “valsts īpašumā šajā vietā nebija piemērotas zemes”. Uz “LA” jautājumu, kā virzās KM sarunas ar Andrejostas investoriem, kuri iepriekš bija pauduši gatavību uzdāvināt valstij zemi koncertzālei apmaiņā pret virkni prasību, kultūras ministrs N. Puntulis teica, ka “tās noris tieši tāpat kā ar citiem investoriem, piemēram, būvkompāniju “Merks”” – jāpiebilst, ka tai pieder zeme Skanstē.
I. Dālderis “LA” piebilst, ka sarunas notiekot arī, piemēram, ar investoriem, kam pieder zeme pie Zunda kanāla – vietā, kur savulaik bija paredzēts celt tirdzniecības centru “Akropole”. Tomēr pēc viņa paša domām, koncertzālei būtu jāatrodas ne tālāk kā triju kilometru attālumā no Brīvības pieminekļa.
Pēc kultūras ministra teiktā, koncertzāles funkcionalitāte šobrīd tiekot skatīta kontekstā ar konferenču telpu nepieciešamību Rīgā (tas, protams, palielina gan projekta apjomu, gan kopējās izmaksas, tomēr abas projekta daļas būtu nodalītas. – A. B.), un valsts funkciju mūzikas jomā nodrošināšanu. Jāpiebilst, ka scenārijs par konferenču centru apvienojumā ar koncertzāli, toreiz vēl domājot par projekta īstenošanu degradētā teritorijā sadarbībā ar privātu investoru, tika skatīts jau atjaunotās koncertzāles epopejas pašā sākumā 2015., 2016. gadā, sastopoties ar mūzikas profesionāļu daļas pretestību – daži apšaubīja, vai šādā modelī būs iespējams piepildīt visas koncertzālei piemērojamās kvalitatīvās prasības, līdz no tā atteicās.
N. Puntulis uzskata, ka kontekstā ar konferenču centru problēmu ar privātā partnera atrašanu nebūšot: “Esmu pārliecināts, ka piedāvājumam būvēt koncertzāli kopā ar konferenču centru būs ļoti liela konkurence.”
Būs jauns konkurss
Kultūras ministrs uzsver, ka šobrīd būtiskākais diskusiju objekts esot koncertzāles funkcionālais aspekts. Mūzikas padomes priekšsēdētājs Egīls Šēfers atzīst, ka “jaunā informācija prasa padziļinātu izpēti”, tomēr atklāti pret atgriešanos pie daudz kritizētā modeļa, kad koncertzāle ir lielāka projekta daļa, Mūzikas padomē neviens neesot iebildis.
Jaunajā piedāvājumā mājvieta paredzēta tikai Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, bet koncertēšanas iespējas – visiem pārējiem akadēmiskās mūzikas kolektīviem. Egīls Šēfers arī neslēpj, ka Valsts akadēmiskā kora “Latvija” pārstāvis šādam risinājumam iebildis. Savukārt ministrs N. Puntulis uzskata, ka “būtu ļoti bezatbildīgi runāt par akustisko koncertzāli, neskatot to kontekstā ar pārējiem mūsu akadēmiskās mūzikas kolektīviem”. Turpmāk notikšot sarunas ar Ekonomikas ministriju (EM) par konferenču ēkas noslogotību – jāpiebilst, ka EM jau agrāk ir norādījusi, ka konferenču rīkošanai būtu vajadzīga zāle vismaz ar 3000 vietām.
“LA” jau rakstīja, ka 2006. gadā starptautiskā konkursā uzvarējušā AB dambja projekta autors arhitekts Andis Sīlis paudis, ka savu ieceri, kuras pamatā ielikta modelēta sistēma, būtu gatavs īstenot arī citā vietā, piemēram, Andrejostā, kas līdzās citām iespējamām koncertzāles atrašanās vietām (Skanste, Dailes teātris u. c.) pēdējos mēnešos apspriesta koalīcijas politiķu izveidotajā Koncertzāles attīstības komitejā. Ministrs N. Puntulis teic, ka, visticamāk, tiks rīkots jauns koncertzāles projektu konkurss. Runājot par laiku, kad Rīga beidzot varētu tikt pie koncertzāles, KM valsts sekretāre Dace Vilsone norāda, ka varētu paiet apmēram desmit gadi – iepriekš šajā kontekstā izskanējis 2031. gads. N. Puntulis gan ir optimistiskāk noskaņots.
“Priecājamies, ka koncertzāles jautājums ir sabiedrības darba kārtībā, un izjūtam piesardzīgu optimismu, tomēr parādās arī zināmas šaubas un neticības vēsmas,” tik diplomātiski jauno pavērsienu daudz cietušās koncertzāles lietā komentē Mūzikas padomes priekšsēdētājs Egīls Šēfers. Viņš arī uzsver: “Ir sekundāri, kādā veidā tas tiks panākts, nozīmīgi ir, ka mūziķiem šobrīd nav kur spēlēt, nav kur pārģērbties, nav kur aiziet uz tualeti.”
