Kontrolēt visu pasaules kapitālu 4
Mūsdienās nevienam neraisa šaubas šīs bankas finansiālais jaudīgums. Tā laiž apgrozībā dolāru banknotes, kuras uzskata par kvītīm par amerikāņu valdībai izsniegto parādzīmju – obligāciju –izsniegšanu. Šīs obligācijas, par kurām katru gadu izmaksā procentus, tad arī nodrošina bankas kapitālu. Tādējādi Federālās bankas ienākumi ir neiedomājami milzīgi, savukārt izdevumus veido tikai tipogrāfijas krāsu iepirkšana. Joprojām valda grūti apgāžamais viedoklis, ka šī masonu īstenotā krāpšana ir lielākā ASV un faktiski visas pasaules vēsturē.
Protams, daudzi jautās – kā kaut kas tāds vispār iespējams? Diemžēl vēsturē zināma gūzma dažādu valdītāju, kuri nespēja atturēties no vilinājuma dzīvot ne gluži atbilstoši saviem līdzekļiem un iespējām. Lūk, un šādas valdības izšķērdības dēļ tai pašai un pie viena tātad arī tautai vajadzēja aizņemties naudu bankās. Taču mēdza gadīties tā, ka valdībai neizdevās gūt pietiekamus līdzekļus, lai segtu banku veikli sastādītajos līgumos paredzēto nemitīgo parāda summu pieaugumu. Un no šā strupceļa laukā veda tikai viens, visos laikos universālais ceļš – karš.
Piemēram, iedomāsimies valdību kreditora statusā, kurš izsniedz naudas aizdevumu pilsonim, lai viņš varētu iegādāties sev automašīnu. Paiet laiks, un izrādās, ka dažādu no viņa paša galvenokārt neatkarīgu iemeslu dēļ pilsonis vairs nav spējīgs atdot kredītu. Ko darīt tādā situācijā? Protams, vispirms jākonfiscē pirkums. Bet – kā īstenojas šis process? Protams, ar citas mašīnas palīdzību…
Ja gadījumā naudu no kreditora saņem valsts, situācija attīstās atbilstoši analoģiskai shēmai. Izsniedzot naudu kredītā, kreditoram jāparūpējas par to, lai konkrētās valsts naidnieki saņemtu tieši tikpat daudz. Tas nepieciešams paša kreditora drošībai, kuram jābūt pilnībā drošam, ka militāra konflikta gadījumā, kas var izraisīties starp divām viņa kreditētajām pusēm, tieši viņa nauda būs tas galvenais faktors, kas izšķirs kara iznākumu. Ja pēkšņi kāda valsts nevar vai nevēlas maksāt parādus, to neizbēgami sagaida karš. Tādējādi otra valsts konfiscē visus parādus, kurus citā ceļā kreditors nekādi nespētu atgūt. Tieši tā Rotšildi rīkojušies visos laikos.
Piemēram, Nātans šādas shēmas izmantoja Napoleona karu laikā. Pēc tiem Eiropā uz noteiktu laiku iestājās kaut kāds spēku līdzsvars, bet savdabīgas drošības policijas jeb it kā trešā spēka lomā uzstājās Anglija, īstenojot pretstāvē esošo pušu kontroli. Un Anglija, pateicoties tieši Nātanam Rotšildam, ieguva nedalītu varu Eiropā. Ja kaut kur izcēlās karš, jau iepriekš varēja droši prognozēt tā iznākumu: atlika tikai noskaidrot, kurā pusē nostājusies Anglija. Un tieši ar šādu Anglijas starpniecību Nātans Rotšilds kontrolēja – ne vairāk un ne mazāk – vismaz pusi no visas pasaules kapitāla!
