Kapitāls ir īstā vara 4
Nezināmais par zināmo – Spēks un vara
Autors – Guntars Pļavinskis
Kapitāls ir īstā vara
Lielākā daļa vēstures pētnieku ir nešaubīgi pārliecināti, ka visu ASV vēsturi rakstījuši masoni, kas izprovocējuši un līdzdarbojušies karā par neatkarību, uzrakstījuši bēdīgi slaveno amerikāņu konstitūciju, vismaz puse prezidentu bijuši dažādu masonu ložu ielikteņi, un šo ainu esot iespējams vērot arī mūsdienu senātā un Kongresā…
Lai paši lūgtos kredītus
Ja vērīgāk papēta amerikāņu simbolus, patiešām – teju vai ik solī nākas sastapties tieši ar masonu simboliku. Piemēram, valsts zīmogā attēlota piramīda ar visu redzošo aci, bet valsts karogā ir 13 joslas un 13 zvaigznes. Šīs detaļas savulaik izstrādājuši Rotšildi, lai gan patiesībā šīs zīmes ir ļoti senas un savulaik tās izmantojuši jau seno ēģiptiešu priesteri.
Pēc kara par neatkarību amerikāņu masoni paziņoja arī par savu neatkarību no galvenās ložas, un tieši tad arī izveidojās Lielā amerikāņu loža. Tajā bija divas nodaļas: Jorkas pietuvināto loks jeb aprindas ar desmit iesvētīšanas pakāpēm, no kurām augstāko dēvēja “templietis”, un Skotu loks, kur oficiāli bija izziņotas 33 iesvētīšanas pakāpes, lai gan patiesībā to esot bijis mazāk.
Savulaik prezidenti Bendžamins Franklins un Tomass Džefersons aktīvi pretojās idejai izveidot ASV privātu banku, kas faktiski turētu savā kontrolē visu valsts ekonomiku. 1790. gadā Franklins nomira, un to nekavējās savās interesēs izmantot Rotšildi, iebīdot ASV finanšu ministra amatā savu ielikteni Aleksandru Hamiltonu, kurš drīz kļuva par Amerikas Centrālās bankas pirmo dibinātāju.
Vēl kādu laiku amerikāņi mēģināja pretoties. 1811. gadā beidzās valsts un šīs bankas līguma termiņš, taču ilgi gaidīto brīvību amerikāņi tā arī nesagaidīja. Tam bija objektīvi iemesli, proti – ekonomikas destabilizācija. Tāpēc nācās līguma termiņu pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Bet šajā laikā Rotšildi jau vairs nesēdēja, rokas klēpī salikuši. Viņi izmantoja visu savu ietekmi uz angļu politiķiem, kamēr panāca, ka Anglija paziņo par savām tiesībām uz amerikāņu kolonijām. Tā rezultātā izcēlās 1812.–1814. gadu karš, pēc kura amerikāņi jau paši nāca un lūdza kredītu Centrālajai bankai. Šī iestāde, starp citu, saglabājusies līdz pat mūsu dienām, un tikai 1913. gadā to pārdēvēja par Federālo rezervju banku.
