Neziņā arī parlamentārieši. Biežākie jautājumi par datu regulu 0
Saeimas Juridiskā komisija apstiprinājusi virzīšanai uz otro lasījumu jauno Personas datu apstrādes likumu, kurš aizstās pašreizējo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Izmaiņas bija nepieciešamas saistībā ar Eiropas Savienības Vispārīgo datu aizsardzības regulu, ko sāka piemērot š. g. 25. maijā. Tomēr ne vien sabiedrībā, bet arī pašiem parlamentāriešiem, kuri atbalstīja šo likumprojektu, vēl ir daudz neskaidrību par to, kādus datus un kādos gadījumos drīkstēs atklāt.
Galvenās lietas, ko regulēs jaunais likums, būs Datu valsts inspekcijas (DVI) statuss, funkcijas un vadības iecelšanas kārtība, kā arī paredzēs izņēmuma principus attiecībā uz personu datu aizsardzību. Vienkārši runājot – noteiks, kādos gadījumos var neņemt vērā regulā noteiktos datu aizsardzības principus (piemēram, ja dati nepieciešami oficiālām publikācijām vai žurnālistikai, arhivēšanai, statistikai, zinātnei vai pētniecībai utt). Tomēr vēl ir daudz neskaidrību, jo šajā “jumta likumā” tiek tikai uzskaitītas izņēmumu nozares. Taču to, kādos gadījumos un kādā kārtībā dati būs pieejami un publiskojami, precīzāk noteiks katras nozares ministrija, izskatot savus normatīvos aktu (piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija – Zinātniskās darbības likumu, Veselības ministrija – Pacientu tiesību aizsardzības likumu utt.).
Kaut ES regula Latvijā stājās spēkā jau pirms diviem gadiem un no 25. maija to sāka piemērot, likums par tās piemērošanu Saeimā vēl tikai tiek skatīts otrajā lasījumā. Sākotnēji bija cerēts, ka tas varēs stāties spēkā vienlaikus ar regulu, bet tagad Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (NA) cer, ka galīgajā lasījumā to izdosies pieņemt vismaz līdz Jāņiem. Savukārt valdība ministrijām devusi laiku līdz gada beigām, lai tās izpētītu savā nozarē nepieciešamās izmaiņas saistībā ar regulu un tās izņēmumiem. Juridiskā komisija gan lūgs šo termiņu paātrināt un nepieciešamos grozījumus iesniegt Saeimā jau līdz 1. augustam. Tas nozīmē, ka reāli par šīs regulas ietekmi uz ikdienas dzīvi varēsim saprast, agrākais, vasaras beigās.
Jautāts par šādu kavēšanās, G. Bērziņš paskaidroja, ka Saeima Personu datu apstrādes likumu saņēmusi tikai martā (par tā sagatavošanu bija atbildīga Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija). Attaisnojot savu partijas biedru, Bērziņš pauda viedokli, ka Eiropas regula esot tieši piemērojama un vietējais normatīvais akts esot tikai šo piemērošanu precizējošs dokuments.
Kamēr šāds precizējošais dokuments vēl top, datu regulas prasības mulsina ne vien sabiedrību, bet arī pašus parlamentāriešus. Tas gan netraucēja Saeimas Juridiskās komisijas locekļiem atbalstīt Personu datu apstrādes likuma virzīšanu otrajam lasījumam. Bet uzreiz pēc šī balsojuma deputāti metās iztaujāt Tieslietu ministrijas un DVI pārstāvjus. Piemēram, vai Saeima arī turpmāk drīkstēs no tribīnes sveikt deputātus dzimšanas dienās? Un vai deputātu kandidātu dzimšanas datumu pieejamība Centrālās vēlēšanu komisijas datu bāzē nav regulas pārkāpums?
Deputāti mudināja atbildīgās institūcijas savās mājaslapās aktīvāk ievietot informāciju par datu regulas prasībām un ietekmi uz ikdienas dzīvi. Ministrijas un Datu valsts inspekcijas pārstāvji gan uzsvēra, ka tas jau tiek darīts un solīja iesākto turpināt, atbildot uz biežāk uzdotajiem jautājumiem un atspēkojot mītus par jauno kārtību.
Biežākie jautājumi par datu regulu
1. Vai drīkst izpaust citām personām savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, e-pastu?
Regula neaizliedz datu apmaiņu. Personas datus joprojām drīkst izpaust, ja persona pati to vēlas, kā arī ja tos jāuzrāda kādā organizācijā, lai apliecinātu savu identitāti vai, piemēram, internetveikalā, lai saņemtu pasūtīto preci.
2. Vai drīkst izpaust citas personas telefona adresi, dzīvesvietu vai jebkādu citu informāciju?
To drīkst darīt, ja tas nepieciešams likumīga mērķa sasniegšanai. Piemēram, gadījumos, ja šo informāciju pieprasa tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas. Turpretim, ja bijušais laulātais meklē savas agrākās otrās pusītes kontaktus, to izpaušana lielākoties nebūs pamatota. (Regulas 4. pants)
3. Vai drīkstu publicēt informāciju par sevi un citiem cilvēkiem sociālajos tīlos, tostarp atzīmējot savus draugus?
Regula neaizliedz veikt personas datu apstrādi privātajām un mājsaimniecības vajadzībām. Piemēram, ziņas par ballīti Regulas tvērumā neietilpst. Savukārt izmantot to komerciālos nolūkos nebūtu korekti. (Regulas 3. pants)
4. Vai drīkst apsveikt svētkos vai izteikt līdzjūtību bēdās ar publiskiem paziņojumiem (sveicieniem, līdzjūtībām) plašsaziņas līdzekļos?
Regula neaizliedz apsveikt vai izteikt līdzjūtības ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, taču ieteicams norādīt tikai nepieciešamo informāciju, neizpaužot liekus datus par personu. Iespēju robežās jāmēģina norādīt tādu informāciju, lai personu nevarētu identificēt citi. Piemēram, nevajadzētu norādīt pilnu dzīvesvietas adresi, dzimšanas datumu, tālruņa numuru u. tml. (Regulas 5. pants)
5. Kas drīkst lūgt, lai uzrādu personu apliecinošu dokumentu vai iesniedzu tā kopiju?
Regula ļauj pieprasīt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai iesniegt tā kopiju organizācijām, kurām šāds pienākums noteikts likumā (piemēram, veikali pie alkoholisko dzērienu iegādes, augstskolas, bankas). (Regulas 4., 5. pants)
6. Vai kamera pie privātmājas drīkst filmēt tikai īpašumu un nedrīkst būt vērsta uz publisko teritoriju?
Uzstādot videonovērošanas kameras, jārespektē kaimiņu privātums. Personas var uzstādīt videonovērošanas kameras savās mājās (privātīpašumā). Izmantojot videonovērošanas kameras, nav jāpiemēro Regulā noteiktās prasības, jo tā neattiecas uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic privātajām un mājsaimniecības vajadzībām. Tomēr personām, kuras uzstāda videonovērošanas kameras, ir jārespektē kaimiņu, viesu un garāmgājēju tiesības uz privātumu. Gadījumā, ja tiek veikta publiskās telpas (piemēram, ietve, iela, kaimiņa īpašums) videonovērošana, uz apstrādi attiecināmi Regulas nosacījumi. [Regulas 6. panta pirmās daļas f. punkts]
7. Vai turpmāk drīkstēs filmēt vai fotografēt publiskos pasākumus, kurus rīko publiska iestāde?
Personas drīkst filmēt vai fotografēt publiskus pasākumus, ja pasākuma rīkotājs to atļauj. Turklāt sabiedrības interesēm vai vēsturiskā fakta fiksēšanai drīkst veikt video un foto iemūžināšanu, par to iepriekš informējot pasākuma dalībniekus un ļaujot pasākuma apmeklētājiem paust savu vēlmi nepubliskot viņu datus. Piemēram, pašvaldības rīkotā pasākumā, lai informētu sabiedrību par pasākuma gaitu, drīkst veikt video un foto fiksēšanu un iegūto datu publiskošanu. Tas pats attiecas arī uz izglītības iestāžu rīkotajiem pasākumiem. Savām vajadzībām apmeklētāji drīkst veikt video vai foto fiksēšanu ar nosacījuma, ja iegūtie dati netiek publiskoti bez visu iesaistīto personu piekrišanas.
Pēc TM sagatavotā informatīvā materiāla
