Nežēlīgi arī pret savējiem! Krievijas komandieru grupa slepeni tiek tiesāta par savu karavīru ieslodzīšanu, spīdzināšanu un nogalināšanu 133
Krievijas iestādes ir uzsākušas slepenu krimināllietu pret armijas 6. motorizētās strēlnieku divīzijas ģenerālmajoru un viņa padotajiem virsniekiem par savas vienības karavīru ieslodzīšanu, spīdzināšanu un nogalināšanu, raksta medijs “Meduza“.
Kā tiek informēts, par šo lietu pirmie ziņoja Ukrainas sabiedriskās raidorganizācijas “Suspilne” žurnālisti, kuri apgalvo, ka informāciju par to ieguvuši no avota Krievijas Izmeklēšanas komitejā.
Krievijas militārās iestādes izveidoja 6. motorizēto strēlnieku divīziju 2022. gadā, neilgi pēc tam, kad Maskava uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Šajā formējumā ietilpst vairāki pulki, kas veidoti galvenokārt no iesauktajiem karavīriem, tostarp 1486., 1008. un 1307. pulks. Par pirmo divīzijas komandieri tika iecelts pulkvedis Marats Ospanovs. Savas darbības laikā viņš ieguva ģenerālmajora pakāpi.
2023. gada pavasarī 6. divīzijas karavīri sāka sūdzēties par sliktiem dienesta apstākļiem un nežēlīgu izturēšanos no komandieru puses. Vienā sociālajos plašsaziņas līdzekļos ievietotajā videomateriālā grupa iesaukto karavīru no Hantimansi autonomā apgabala sūdzējās, ka viņu priekšnieki pret viņiem izturas kā pret “lielgabalu gaļu” un draud nošaut ikvienu, kas izteiksies.
Karavīri stāstīja, ka viņiem nav iespēju nomazgāties vai nopirkt pārtikas produktus, ka viņi ir spiesti cīnīties bez ēdiena un formas tērpa, ka ievainotie karavīri netiek evakuēti no kaujas lauka un ka viņi netiek rotēti. Pēc šīs sūdzības esot nomainīts karavīru pulka komandieris, taču, kā raksta vietējais ziņu portāls “Muksun”, viņš esot bijis tikai grēkāzis, jo patiesais ļaunprātības avots esot bijis pulkvedis Ospanovs.
Pēc “Suspilne” ziņām, 2024. gada 22. martā Krievijas iestādes uzsāka krimināllietu pret Ospanovu un viņa padotajiem par iespējamu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, nelikumīgu aizturēšanu un slepkavību. Ukrainas izdevuma publicētajā rīkojumā ir Krievijas Izmeklēšanas komitejas militārā izmeklētāja Sergeja Šišova paraksts. Šišovs iepriekš vadīja lietu pret pulkvežleitnantu Ireku Magasumovu, kurš tika notiesāts par 18 gadus vecas meitenes slepkavību okupētajā Ukrainas pilsētā Luhanskā.
Dokumentā apgalvots, ka 2023. gada maijā, aptuveni laikā, kad divīzijas karavīri sāka publiski sūdzēties, Ospanovs deva rīkojumu saviem padotajiem nelikumīgi aizturēt karavīrus, kuri “ir pārkāpuši militāro disciplīnu, atteikušies pildīt pavēles vai veikuši citus pārkāpumus”.
“Ospanovs, cenšoties iebiedēt un piespiest stingri ievērot savus rīkojumus un uzturēt militāro disciplīnu, izveidoja organizētu grupu no savu padoto vidus,” teikts dokumentā. Pēc izmeklētāju teiktā, Ospanova vietniekam, 44 gadus vecajam pulkvedim Staņislavam Ivanisovam, bija uzdots organizēt karavīru aizturēšanu. Cits vietnieks, 41 gadu vecais Jevgeņijs Mališko, bija atbildīgs par “karavīru nogalināšanu, kuri, pēc M. P. Ospanova domām, bija neizlabojami”.
Kareivju aizturēšanu par nepakļaušanos virsnieki sāka 2023. gada 11. maijā. Lietā kā cietušie ir minēti 19 cilvēki. Visi šie karavīri dažādos laikos esot turēti Krievijas okupētās Popasnas pilsētas pagrabos, kur nebija piekļuves tualetēm, higiēnas uzturēšanas līdzekļiem, gultām, kā arī ierobežotam pārtikas un ūdens daudzumam. 2023. gada septembra sākumā militārie prokurori atbrīvoja gūstekņus, un varas iestādes sāka izmeklēšanu.
Turklāt, pēc medija “Suspilnes” teiktā, bija astoņi karavīri, kurus Ospanovs uzskatīja par “nereformējamiem”. Tikai viens no viņiem izdzīvoja: Iļja Borisovs, karavīrs no 1307. pulka, kurš dienēja kā mediķis evakuācijas vienībā. Jūnija beigās Borisovs un vēl pieci ieslodzītie pulka karavīri tika atbrīvoti pirms kārtējās Krievijas Aizsardzības ministrijas pārbaudes. Borisovs tika nosūtīts uz frontes līniju un pēc tam ievainojumu dēļ tika hospitalizēts.
Pēc Aizsardzības ministrijas pārbaudes pārējie iepriekš ieslodzītie karavīri pēc Ospanova pavēles tika nosūtīti atpakaļ uz pagrabu. Saskaņā ar Krievijas iestāžu sniegto informāciju visi viņi tika “sisti, sisti ar kājām, sisti ar dažādiem priekšmetiem un speciālām ierīcēm pa seju un ķermeni”. Izmeklētāji, kā ziņots, uzskata, ka virsnieki vēlāk nogalināja šos karavīrus, mēģinot noslēpt viņu nelikumīgo aizturēšanu un spīdzināšanu.
Jūlija sākumā Ospanovs esot pavēlējis Mališko nosūtīt septiņus no sagūstītajiem karavīriem uz fronti un nogalināt viņus. Mališko esot piesaistījis majoru Jevgeņiju Boriskinu, praporščiku Jevgeņiju Čukanovu, vecāko praporščiku Genādiju Muriju un vecāko seržantu Romānu Timoninu, lai palīdzētu izpildīt šo pavēli. Visi šie vīrieši tiek uzskatīti par aizdomās turētajiem šajā lietā.
4. jūlija rītā Čukanovs, Boriskins, Mališko, Timonins un Murijs izveda septiņus karavīrus no Popasnas pagraba un nogādāja viņus Doņeckas apgabala Bahmutske ciematā. Pēc tam Boriskins, Čukanovs un Timonins aizsūtīja karavīrus uz kādas privātmājas pagrabu, bet pēc tam pagrabā detonēja “vismaz piecas pretkājnieku aizsardzības granātas F-1”, kā norāda “Suspilne”. Pēc bumbu sprādziena Boriskins ar pistoli nošāva izdzīvojušos. Pēc tam Timonins un Murijs aizdedzināja karavīru ķermeņus.
Portāls vēsta, ka žurnālisti no “Suspilne” atrada pierādījumus par lietu pret Ospanovu un viņa padotajiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos, bet ne Krievijas ziņu medijos. Portāls arī atrada vairākas ziņas no nogalināto karavīru radiniekiem par viņu ģimenes locekļu pazušanu. “Suspilne” žurnālisti mēģināja sazināties ar spīdzināšanas upuriem un nogalināto karavīru tuviniekiem, taču viņi neatklāja, ka ir ukraiņi.
Iļja Borisovs neatbildēja uz žurnālistu lūgumu sniegt interviju. Viņa māte apsolīja nodot viņu lūgumu, taču vēlāk arī viņa pārtrauca atbildēt. No 11 karavīriem, kurus militārie prokurori 2023. gada septembrī atbrīvoja no pagraba, “Suspilnei” izdevās aprunāties tikai ar vienu: Ivanu Lukjanovu, kurš dienēja divīzijas 307. pulkā.
“Es negribu par to neko teikt. Es negrasos neko teikt. Es šobrīd esmu frontē. Es negribu par to runāt. Varbūt tad, kad viss beigsies,” viņš teica.
Raisa Gruševskaja, kuras dēlu Valēriju Gruševski, iespējams, nogalināja viņa priekšnieki, pastāstīja “Suspilnei”, ka viņa tikusies ar izmeklētāju, bet viņš nav pieminējis viņas dēla nāvi. Viņa teica, ka pēdējo reizi ar dēlu runājusi 2023. gada 5. maijā. Vēlāk viņai tika paziņots, ka viņš ir pazudis, un 2024. gada 8. maijā viņa saņēma viņa miršanas apliecību.
“Bet es joprojām ceru, ka varbūt viņš ir dzīvs. Es ceru, ka varbūt viņš joprojām ir kaut kur gūstā. Kamēr viņi man atsūtīs viņa ķermeni, kamēr viņi neapšaubāmi nepierādīs, ka tas ir viņš, es gaidīšu un ticēšu, ka viņš joprojām kaut kur ir dzīvs.
Viņš tika mobilizēts 2022. gadā. Un viņš varēja izvēlēties nebraukt, jo audzina meitu viens pats, bet viņi viņu apmānīja jau pašā sākumā. Viņš šeit bija mācību virsnieks, un devās tur, lai kalpotu par mācību virsnieku. Viņš nevar šaut – viņš ir akls ar vienu aci. To viņš viņiem pastāstīja iesaukšanas birojā. Viņi viņam teica: “Tev nav jāšauj, mums tikai vajag kādu, kas strādātu ar dokumentiem.” Viņš man piezvanīja un teica: “Māmiņ, es iestājos mācību vienībā.” Es viņam teicu: “Nu, dēls, ej un palīdzi.” Bet viņi pat neļāva viņam iestāties mācību vienībā. Viņi viņu aizsūtīja uzreiz uz frontes līniju.”
Cita nogalinātā karavīra māte Zulfija Galimova pēdējo reizi ar savu dēlu Artūru Galimovu runāja 2023. gada jūnijā. Viņš viņai pastāstīja, ka viņa vienība atrodas Kliščijivkas ciematā Doņeckas apgabalā. Par krimināllietu pret Ospanovu un citiem virsniekiem viņa vēlāk uzzināja no Hantimansijnovas autonomā apgabala cilvēktiesību komisāra. “Es laiku pa laikam zvanīju [komisāram]. Pēdējo reizi mēs runājām martā. Viņa teica, ka tiek meklēts mans dēls un ka ar to nodarbojas Militārā prokuratūra un Militārā izmeklēšanas komiteja. Viņa teica, ka viņi ir arestējuši [Ospanovu],” Galimova pastāstīja ukrainas žurnālistiem.
Ar Ospanova sievu runāja arī “Suspilnes” korespondents. Viņa 21. jūnijā, kad notika saruna, pastāstīja, ka viņas vīrs tika arestēts 22. martā un līdz 4. jūlijam nosūtīts uz ekspertīzi Doņeckas slimnīcas psihiatriskajā nodaļā. Pēc viņas teiktā, komandierim uz ķermeņa bija zilumi, kas liecināja, ka varas iestādes viņu “piespieduši”.
Ospanova sieva jautāja “Suspilne” korespondentam, “kas ierosināja” izdevuma reportāžu un kur viņi uzzināja par šo gadījumu. Uzzinot, ka informācija nākusi no Krievijas Izmeklēšanas komitejas, viņa sacīja: “Man šķiet dīvaini, ka Izmeklēšanas komiteja vēlas, lai šī lieta tiktu atspoguļota plašsaziņas līdzekļos, un ka viņi ir pasūtījuši šo stāstu. Viņi dara visu iespējamo, lai es neko publiski neteiktu. Šī ir klasificēta lieta, bet jums ir dota atļauja par to rakstīt stāstu – es to nesaprotu.” Ģenerāļa sieva arī apstiprināja, ka lietā ir arī citi apsūdzētie, raksta medijs “Meduza”.
