Latvijas uzņēmumi neaizmirst un atbalsta savus pensionētos darbiniekus 0
“Cēsu alus” pensionāru klubs darbojas jau piekto gadu. Sākumā tajā bija tikai desmit, šobrīd jau divdesmit septiņi biedri. Daži no viņiem uzņēmumā nostrādājuši pāri par četrdesmit gadiem. “Regulāri tiekam aicināti uz alus darītavu, lai iepazītos ar jaunajām tehnoloģijām un produktiem. Tas ir ļoti patīkami, jo mūs interesē, kas tur notiek,” stāsta pensionāru kluba vadītājs Kārlis Tomsons.
Pensionāru klubā var iestāties ikviens darbinieks, kurš sasniedzis pensionēšanās vecumu un nostrādājis uzņēmumā vismaz desmit gadus, bet vecākā kluba biedre nupat nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu.
Ilggadējs darbinieks – vērtība
“Pensionāru kluba darbību atbalstām dažādos veidos: sarūpējam dāvanas jubilejās, nodrošinām ekskursijas gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Tā biedriem bijusi iespēja apmeklēt alus darītavas Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā un Somijā, degustēt “Cēsu alus” produktus, kā arī iepazīties ar jaunumiem uzņēmumā un nozarē. Rūpējoties par ilgtspējīgu darba mūžu, organizējām arī īpašus pasākumus – veselīga dzīvesveida nodarbības un meistarklases mūsu pirmspensijas vecuma darbiniekiem. Šobrīd apmēram 15% no visiem uzņēmumā strādājošiem ir vecumā virs 50 gadiem. Mūsu mērķis ir radīt darba vidi, kas būtu motivējoša ikvienam mūsu darbiniekam neatkarīgi no vecuma, lai viņi šeit justos labi un droši,” uzsver akciju sabiedrības “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.
Starp citu, pensionāru klubs izveidots pēc uzņēmuma vadības iniciatīvas, un tā dibināšanas mērķi, kas savu aktualitāti nav zaudējis arī šobrīd, var formulēt tā: veidot un saglabāt pensijā esošo darbinieku piederību, emocionālo un sabiedrisko saikni ar uzņēmumu. Daudzveidīgo sabiedrisko un sociālo pasākumu klāsts ir tikai veids, kā pateikties senioriem par viņu darba mūžu, ieguldījumu “Cēsu alus” attīstībā.
11. aprīlī notiks kārtējā pensionāru kluba biedru pilnsapulce, kurā seniori atskatīsies uz gada laikā paveikto un kals jauna ceļojuma plānus – šoreiz uz Sanktpēterburgu. Lai gan ekskursija paredzēta tikai jūnijā, ar to saistītie izdevumi 16–18 cilvēkiem jāplāno laikus, lai uzņēmums šim mērķim varētu paredzēt līdzekļus. Pensionāriem nav jāmaksā ne par vīzām, ne biļetēm, ne viesnīcas numuriņu. Ja kāds vēlas ņemt līdzi dzīvesbiedru vai mazbērnus, ar līdzbraucēju saistītie izdevumi gan jāsedz no savas kabatas.
“Gadā plānojam vienu lielu un vienu mazāku ekskursiju, tiekamies arī pasākumos paši savā lokā. Ziemassvētkos mums tiek rīkotas svētku pusdienas kafejnīcā, bet kā dāvanu, tāpat kā uz Jāņiem, saņemam kasti alus. Darbojoties klubā, jūtamies aktīvāki, sabiedrībai vajadzīgi. Piemēram, nesen tikāmies ar Somijas alus darītavas pensionēto darbinieku delegāciju. Var teikt, ka reklamējam arī savu uzņēmumu, jo mūsu bērni un mazbērni redz, ka iespējams strādāt arī tā – rūpējoties par to darbinieku dzīves kvalitāti, kuri devušies pensijā,” saka Kārlis Tomsons. Starp citu, viņš pats alus darītavā nostrādājis vairāk nekā divdesmit gadus un savulaik bijis arī “Cēsu alus” direktors.
No mūža pensijas līdz pavasara talkai
“Lielu daļu vērtīgo zināšanu un pieredzes gūstam no gados vecākajiem kolēģiem, kuri uzņēmumā nostrādājuši desmitiem gadu un veido trešo daļu no kolektīva. Piemēram, “Rīgas melnā balzama” vecmeistars un viens no trim šā leģendārā dzēriena receptūras glabātājiem, Jānis Mažis pie mums nostrādājis gandrīz 45 gadus. Tiekamies arī ar bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem. Vissirsnīgākais, protams, ir Ziemassvētku pasākums ar viesmākslinieku uzstāšanos un dāvanām, kuru rīkojam īpaši uzņēmuma pensionētajiem darbiniekiem un kurš atgādina senu draugu tikšanos. Seniori apmeklē arī dzērienu ražotni, lai apskatītu, kā attīstījušies ražošanas procesi, kas pa šo laiku mainījies, un dalītos atmiņās,” stāsta akciju sabiedrības “Latvijas balzams” personāla vadītāja Ilze Kaupere.
Uzņēmumā ieviestas arī “mūža pensijas”. Ar valdes lēmumu tās piešķir darbiniekiem, kuri snieguši ievērojamu ieguldījumu “Latvijas balzama” attīstībā un izaugsmē, un tās seniori saņem papildus vecuma pensijai. Starp citu, uzņēmums savulaik izpelnījies arī Labklājības ministrijas atzinību kā senioriem draudzīgs uzņēmums.
“Lai nodrošinātu efektīvu paaudžu nomaiņu un uzņēmumā uzkrāto zināšanu un prasmju nodošanu jaunajiem speciālistiem, 2014. gadā tika apstiprināts nolikums par darbinieku pēctecības nodrošināšanu. Saskaņā ar to senioram–mentoram, kas apņēmies apmācīt jauno darbinieku, tiek paredzētas noteiktas sociālās garantijas pēc tam, kad programma beigusies un viņš savā vietā atstājis apmācītu pēcteci,” stāsta valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” korporatīvās komunikācijas projektu un mediju attiecību vadītāja Ella Pētermane.
Arī piedaloties Lielajā talkā, darbinieki sapoš ne tikai savu teritoriju vai ar dzelzceļu saistītas vietas, bet dodas arī pie pensionētajiem kolēģiem, sniedzot praktisku palīdzību pavasara darbos.
Pensijā esošos darbiniekus apvieno Latvijas dzelzceļa nozares pensionāru organizācija ar astoņām reģionālajām nodaļām, kas rīko dažādas aktivitātes, kā arī sniedz senioriem palīdzību ikdienā. Ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” atbalstu ik vasaru organizācijas aktīvistiem tiek rīkota ekskursija, bet pēc 70 gadu vecuma katru bijušo dzelzceļnieku sveic jubilejās.
Tie, kuri var atnākt paši, uz sumināšanu ierodas organizācijas birojā, bet pie pensionāriem, kam pārvietošanās grūtības, apsveicēji dodas ciemos, protams, iepriekš vienojoties par apmeklējuma laiku. Piemēram, 2018. gadā pensionāru organizācija sveikusi 276 jubilārus.
Apzināti arī 266 gados veci un vientuļi dzelzceļnieki, kuriem nav radu vai kuri nedzīvo Latvijā, lai sveiktu viņus arī citos nozīmīgos svētkos, piemēram, Ziemassvētkos un Lieldienās, bet pērn sveikti arī saistībā ar valsts simtgadi. Taču ar to vien atbalsts nebeidzas. Tiek sniegta palīdzība arī ikdienas grūtību pārvarēšanai, piemēram, pavadot pie ģimenes ārsta, apmeklējot slimnīcā, sarunājot advokāta konsultāciju, kārtojot mājokļa īres jautājumus, nākot talkā mazdārziņu vai tuvinieku kapavietas sakopšanā.
“Cik ir mūsu spēkos, tik arī cenšamies palīdzēt cilvēkiem,” saka pensionāru organizācijas vadītāja Māra Nāruka.
