Nezāļu rezistence pret herbicīdiem – problēma arī Latvijā 0
Plašsaziņas līdzekļos esam lasījuši vai dzirdējuši, ka cilvēka slimības izraisošiem mikroorganismiem var izveidoties rezistence pret antibiotikām, ja tās lietotas ilgstoši. Līdzīgi ir ar augiem, kuriem var izveidoties rezistence pret lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Vienkāršiem vārdiem runājot – rezistence ir izturība. Nezāļu rezistence pret herbicīdiem ir kādas nezāļu sugas augu spēja izturēt būtiski augstāku herbicīda koncentrāciju, izdzīvot un ražot sēklas pēc apstrādes ar herbicīdiem devā, kas parasti ir efektīva šīs sugas ierobežošanā. Rezistences izveidošanos izraisa izmaiņas augu gēnos (mutācijas). Jāpievērš uzmanība faktam, ka tā noteikti vairs nav tikai lielo un intensīvi saimniekojošo valstu problēma, bet gan ļoti reāla problēma arī Latvijā. Lai kādu dienu neattaptos pie nezāļu pārņemtiem laukiem un bez iespējām ar tām cīnīties, aicinām jau laikus domāt par stratēģijām, kas ļauj novērst rezistences izveidošanos jūsu laukos!
Atšķirīgiem herbicīdiem var būt tās pašas darbīgās vielas
Augu aizsardzības līdzekļu tirgū pieejami ļoti daudzi un dažādi herbicīdi ar labi pazīstamiem tirdzniecības nosaukumiem, taču aiz tik pierastajiem produktu nosaukumiem slēpjas to sastāvā esošās darbīgās vielas, kurām preparātu izvēlē gadu no gada tiek pievērsta nepelnīti maza uzmanība. Galvenais, kas jāpatur prātā, – produkti ar atšķirīgiem nosaukumiem var saturēt vienas un tās pašas darbīgās vielas! Nezāļu rezistence pret herbicīdiem pasaulē ir plaši izplatīta, un šobrīd konstatēti jau 480 rezistences gadījumi pret dažādām herbicīdu darbīgajām vielām 147 divdīgļlapju un 105 viendīgļlapju nezāļu sugām (pēc www.weedscience.org datiem 2017. gada 13. martā). Pieejamie dati liecina, ka nezālēm izveidojusies rezistence pret 23 no 26 iespējamajiem herbicīdu iedarbības mehānismiem (iedarbības veidiem) augos. Nezāļu rezistence konstatēta vairāk nekā 90 dažādu kultūraugu sējumos un stādījumos, un visvairāk rezistences gadījumi pasaulē konstatēti kviešos un kukurūzā.
Vairākas no darbīgajām vielām, pret kurām pasaulē dažādām nezāļu sugām izveidojusies rezistence, ietilpst arī Latvijā plaši izmantotu herbicīdu sastāvā (piemēram, metil-tribenurons, hlorsulfurons, metil-metsulfurons, glifosāts, nātrija metil-jodosulfurons, etil-fenoksaprops-P, metil-tifensulfurons, butil-fluazifops-P). Arī vairākas no nezāļu sugām, kurām konstatēts visvairāk rezistences gadījumu pasaulē, pie mums Latvijā ir plaši izplatītas, piemēram, parastā gaiļsāre, maura skarene un vējauza.
Nezāļu rezistenci veicinošie faktori
Bieži vien herbicīdu izvēlē gadu no gada netiek ņemtas vērā to sastāvā esošās darbīgās vielas, bet gan izvēlēti produkti, kas iepriekšējos gados uzrādījuši labu efektivitāti. Tieši šāda rīcība, lietojot vienu un to pašu herbicīdu vai dažādus preparātus ar vienu un to pašu darbīgo vielu vai iedarbības mehānismu vienā laukā atkārtoti vairākus gadus pēc kārtas, var būt iemesls tam, ka šajos laukos parādās rezistentas nezāļu sugas.
Visas herbicīdu darbīgās vielas iedalītas grupās pēc to iedarbības mehānismiem augos. Darbīgo vielu klasifikāciju izveidojusi Herbicīdu rezistences rīcības komisija HRAC (Herbicide Resistance Action Committee). Informācija par dažādiem herbicīdu sastāvā esošo darbīgo vielu iedarbības mehānismiem augos un darbīgo vielu piemēri apkopoti 1. tabulā. Tomēr der atcerēties, ka rezistence var izveidoties ne tikai pret vienu darbīgo vielu. Pasaulē ir konstatēti gadījumi, ka augiem izveidojusies rezistence pret vienu herbicīdu darbīgo vielu, bet tie ir nejutīgi arī pret citām herbicīdu darbīgajām vielām ar līdzīgu iedarbības mehānismu augos jeb tā sauktā krustiskā rezistence. Vēl bīstamāka ir multiplā rezistence, kad nezālēm izveidojas izturība pret dažādām grupām piederošām darbīgajām vielām. Ir situācijas, kad produkta izvēli nosaka arī tā cena, kas, protams, nav mazsvarīgs faktors, plānojot saimniecības budžetu. Te der atcerēties parunu, ka skopais maksā divreiz. Ja šobrīd vairāk sekosim līdzi produktu cenām, nevis to sastāvā esošajām darbīgajām vielām, pēc pāris gadiem var nākties ieguldīt vēl lielākas naudas summas, lai risinātu ar rezistenci saistītās problēmas.
Kā izvairīties no rezistences
Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā, kas atrodams Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā, kā arī preparātu marķējumā iespējams atrast informāciju par herbicīdu sastāvā esošajām darbīgajām vielām un to iedarbības mehānismiem augos. Vadoties pēc šīs informācijas, ieteicams mainīt herbicīdus gadu no gada. Vēl viens no veidiem, kā novērst nezāļu rezistences veidošanās risku, ir veidot herbicīdu tvertnes maisījumus, izvēloties herbicīdus ar atšķirīgiem iedarbības mehānismiem. Tomēr, tos lietojot, ļoti svarīgi ir ievērot herbicīdu marķējumā norādīto informāciju par iespējamajiem tvertnes maisījumiem ar citiem augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļiem. Neatbilstošu preparātu tvertnes maisījumu lietošana var samazināt lietoto augu aizsardzības līdzekļu iedarbības efektivitāti uz nezālēm, kā arī var izraisīt kultūraugu bojājumus.
Ļoti būtisks faktors ne tikai sekmīgai nezāļu, slimību un kaitēkļu ierobežošanai, bet arī rezistences izveidošanās riska mazināšanai ir zinātniski pamatotas augu maiņas ievērošana, kas ir arī viens no integrētās nezāļu ierobežošanas pamatnosacījumiem. Noteikti jāizvairās no kāda kultūrauga ilgstošas audzēšanas monokultūrā, jo tas palielina risku atkārtoti lietot vienus un tos pašus preparātus ar vienām un tām pašām darbīgajām vielām. Tikpat svarīgi ir arī dažādot augsnes apstrādi un izmantot arī mehāniskos nezāļu ierobežošanas paņēmienus, lai nezāles nepaspētu pielāgoties apstākļiem laukā
Jānovērtē herbicīda efektivitāte
Tā kā herbicīdu iedarbības efektivitāte var būt atkarīga no tik daudziem faktoriem, bieži ir grūti noteikt patieso cēloni, kāpēc nezāles nav ierobežotas cerētajā līmenī. Tādēļ jāpievērš uzmanība, kāda ir citu nezāļu sugu ierobežošanas efektivitāte pēc konkrēta herbicīda lietošanas. Ja viss lauks ir nezāļains (sastopamas dažādas nezāļu sugas lielā skaitā) pēc apstrādes ar herbicīdu, tad iemesls, visticamāk, ir kāda iepriekš aprakstītā faktora neievērošana. Bet, ja tomēr visas citas nezāles ir aizgājušas bojā, bet viena suga, kuru šim herbicīdam vajadzēja ierobežot ļoti labi, tomēr ir izdzīvojusi un turpina vairoties, tas liecina, ka nezāļu sugas nepietiekamās ierobežošanas efektivitātes iemesls tiešām varētu būt rezistence. Vēl viens no rādītājiem, kas varētu liecināt par rezistenci, varētu būt tas, ka līdzās izdzīvojušiem konkrētās sugas augiem atrodami arī bojāgājuši īpatņi.
Ko darīt, ja kādā no laukiem konstatētas rezistentas nezāļu sugas?
Ja kādā no saimniecības laukiem apstiprināta rezistentu nezāļu sugu parādīšanās, tas noteikti nav jāuztver kā pasaules gals, bet jāatceras, ka no šī brīža nedrīkst turpināt saimniekot kā līdz šim un ir jārīkojas nekavējoties. Šādos gadījumos ir svarīgi izstrādāt nezāļu ierobežošanas stratēģiju vismaz turpmākajiem pieciem gadiem, iekļaujot tajā atbilstošu augu maiņu, augsnes apstrādes paņēmienus, dažādojot nezāļu ierobežošanas metodes un dažādojot lietotos herbicīdus un to darbīgās vielas. Iekļaujot augu maiņā pēc iespējas vairāk un dažādākus kultūraugus, ir lielāka iespējamība, ka tiem paredzētie herbicīdi saturēs atšķirīgām grupām piederošas darbīgās vielas. Ja rezistence izveidojusies pret konkrētas grupas darbīgajām vielām, turpmāk jāizvairās no šīs grupas darbīgo vielu lietošanas. Gadījumos, kad rezistence konstatēta laikus, rezistentos augus var izravēt no sējuma un iznīcināt, pirms tie nogatavina sēklas. Svarīgi ir maksimāli novērst rezistento nezāļu izplatības iespējamību uz citiem saimniecībā esošajiem laukiem ar lauksaimniecības tehniku. Apzinoties, ka viens no nezāļu izplatīšanās veidiem ir ar sēklas materiālu, – jāiegādājas un jāsēj tikai sertificēts sēklas materiāls, kas ir brīvs no nezāļu sēklām.
Pilns raksts žurnāla Agrotops šā gada maija numurā
