Nezāļu ierobežošana bioloģiskajos sējumos rudenī 0
Līvija Zariņa, AREI Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece
Rudens sēja klāt, tīrumos aktualizējušies augsnes apstrādes un arī sējumu kopšanas darbi. Sezonas otrajā pusē tradicionāli sējam ziemas rapšus, kam jābūt iesētiem augustā, uztvērējaugus, ko arī bija jācenšas iesēt maksimāli agri, vēlams līdz septembrim (atsevišķas sugas pieļaujams sēt arī septembra sākumā), ziemāju labības (termiņš Vidzemes zonā joprojām nav mainīts – septembra otrā puse, nenogaidot mēneša pēdējās dienas), kā arī zālaugus (tauriņziežiem gan sēja septembrī ir riskanta).
Laiki ir mainījušies, šobrīd pieejams liels lauku darbos izmantojamās tehnikas piedāvājuma klāsts – cita par citu labāka, ar ko paveras iespējas mainīt gan augsnes pamatapstrādes, gan arī sējumu kopšanas tehnoloģijas. Tomēr pagaidām nav pierādīts kādas tehnoloģijas simtprocentīgs pārsvars. Daudz ko izšķir tas, no kuras puses skatās un kas saimniekam konkrētajā brīdī pieejams.
Tehnoloģija neietekmē ražas lielumu
Minētajā kontekstā vispirms jāpatur prātā zinātnieku pierādītais, ka sējas tehnoloģijas izvēle neietekmē ražas lielumu – izaugs viss, ja lauks būs auglīgs, kvalitatīvi sagatavots, tīrs no nezālēm, lietota pareizā sēkla, kas iesēta īstajā laikā un pareizajā dziļumā, un pieturēsies optimāli vides apstākļi. Tehnoloģijas izvēle ietekmē vien izmaksas par augsnes sagatavošanu sējai un sējumu kopšanu, kā arī mūsdienās svarīgāko aspektu – vides noslodzes samazināšanas iespējas.
Šobrīd pamatā tiek lietotas trīs sējas tehnoloģijas: tradicionālā – sēja seklāk (līdz 18 cm dziļi) vai dziļāk uzartā tīrumā; sēja minimāli sastrādātā (seklāk vai dziļāk) augsnē bez tās apvēršanas; tiešā sēja rugainē bez augsnes apvēršanas. Gan jau saimnieki pietiekami labi apsvēruši izvēlētās tehnoloģijas riskus – rēķinās ar to, ko sēs, kāds ir lauks, kurā tiks sēts, kādi ir un kādi gaidāmi klimatiskie apstākļi. Augsnes īpašības ir galvenais faktors augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēlē, citi agrotehniskie pasākumi tam ir pakārtoti.
Minimālās augsnes apstrādes priekšrocības
Lai uzlabotu lauksaimniecības sistēmu ilgtspēju un produktivitāti, arvien vairāk tiek veicināta samazināta augsnes apstrāde. Bioloģiskajās saimniecībās augsnes minimālā un bezaršanas tehnoloģija jau pazīstamas itin labi, taču joprojām liela daļa zemkopju no tām baidās, jo māc bažas par augsnes struktūru, nezāļu, slimību, kaitēkļu savairošanos, kas potenciāli var ierobežot ražu.
Bažu kliedēšanai apkopots deviņu valstu (ieskaitot Kanādu un ASV) zinātnieku izpētītais par augsnes apstrādes tehnoloģijām tieši bioloģiskajās saimniecībās.
Dati (kultūraugu raža, tīruma nezāļainība un ietekme uz augsnes oglekļa (C) daudzumu) iegūti no uzartiem (dziļi un sekli), minimāli apstrādātiem (sekla virskārtas sastrādāšana līdz 10 cm un 10–25 cm dziļi), ar seklu (mazāk kā 25 cm) apvēršanu un no laukiem, kuros sēja veikta, tikai sastrādājot virskārtu (bez aršanas). Rezultāti (attēlā) liecina, ka zemkopības intensitātes samazināšana bioloģiskajās sistēmās samazināja labības ražu vidēji par 7,6% attiecībā pret dziļu augsnes apstrādi, un nebūtisks ražas samazinājums bija attiecībā pret seklu augsnes apvēršanu.
Šobrīd kā inovatīvs sējumu kopšanas paņēmiens tiek popularizēta labību rindstarpu rušināšana. Bieži vien efektīva metode, neraugoties uz to, ka platrindās tomēr vidēji raža sanāk zemāka, nekā sējot parastajā rindsējā. Turklāt praktiskajā ražošanā korekcijas ievieš tieši konkrēta lauka nezāļu daudzveidība un nezāļainības intensitāte.
Piemēram, ja lauks ir pilns ar tīruma kumelīti, tās ierobežošanai rudenī būs labākas sekmes, nekā to darot pavasarī, kad tai sakne jau labi iesakņojusies. Taču ir arī pierādīts, ka kviešiem mehāniska traucēšana rudenī nav pa prātam, bet rudzi parasti paši tiek galā ar konkurentiem.
Tā kā tehnika aizvien tiek uzlabota, iespējas paplašinās. Reālo praktisko tehnoloģiju salīdzinājumu gan vēl maz, jāpaciešas.
Attēlā: Ziemas kviešu ražas izmaiņas atkarībā no augsnes pirmsējas apstrādes dažādās augsnēs,%
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
