Nezāles – slimību pārnēsātājas kviešu sējumos 0
Jebkurā kultūraugu audzēšanas agrotehnikā tiek uzsvērta nezāļu ierobežošanas nepieciešamība. Līdz šim nezāles galvenokārt uzlūkotas no augu konkurences aspekta kā faktors, kas būtiski samazina kultūraugu ražu. Tomēr pietiekama vērība ir jāvelta arī otram aspektam – nezāles ir dažādu augu slimību pārnēsātājas. Ar nezālēm dažādu augu slimību patogēnu gan tieša, gan netieša pārnešana uz kultūraugiem notiek no gada uz gadu. Daudzviet norādīts, ka nezāles ir saimniekaugi dažādām slimībām, bet līdz šim nav aplūkotas nezāļu sēklas kā kultūraugu slimību pārnēsātājas.
Nezāļu skaits kviešu sējumos
Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra (LAAPC) un citu Latvijas pētniecības iestāžu zinātnieki nezāļu monitoringa apsekojumos konstatējuši, ka ziemas kviešu sējumos no visām konstatētajām nezāļu sugām kopējais nezāļu skaits bijis no 31,1 līdz 87,2 augiem uz kvadrātmetru, bet vasaras kviešu sējumos no 21 līdz 115 augiem uz kvadrātmetru. LAAPC monitoringa apsekojumā konstatēja, ka graudaugu sējumos no īsmūža viendīgļlapju nezālēm pieaug parastās rudzusmilgas un vējauzas īpatsvars un tās ir sastopamas visu Latvijas reģionu graudaugu sējumos, kas liecina par nepietiekamu šo nezāļu sugu ierobežošanu. Tā kā šīs nezāļu sugas visbiežāk ir saistītas ar konkrētām saimniecībām, ir nepieciešams pievērst uzmanību šo nezāļu izplatīšanās veidam (ar sēklas materiālu, ar lauksaimniecības tehniku, mazākas sēklas var izplatīties arī ar vēju un ūdeni).
Parastā rudzusmilga ir bīstama graudzāļu dzimtas nezāle. Dažādās valstīs, tostarp Eiropā, ir konstatēti vairāki gadījumi, kad parastā rudzusmilga bija izturīga pret herbicīdiem, tāpēc ir ļoti svarīgi nepieļaut tās savairošanos laukā. Parastā rudzusmilga dīgst rudenī un pārziemo, kad augi ir sasnieguši divu trīs lapu stadiju. Ja sēklas nonāk augsnē dziļāk nekā 2 mm, dīgšana būtiski samazinās. Parastās rudzusmilgas biezībai sasniedzot 200 augu uz kvadrātmetru, ziemas kviešu raža var samazināties par 27–50%; ziemas rudzu ražas zudumi ir krietni mazāki – 4–11%. Pēdējo 20 gadu laikā Latvijas teritorijā ir palielinājusies lāčauzu ģints sugu, piemēram, rudzu lāčauzas sastopamība, kas liecina, ka šīs sugas ierobežošanai ir nepieciešams piemērots herbicīds augu aizsardzības līdzekļu tirgū.
Pētījumi Latvijā par slimībām nezālēs
Skrīveros, LLU Zemkopības institūtā, Andris Lejiņš savā pētījumā par kultūraugu slimību prognozēšanu un ierobežošanu konstatēja, ka pētījumu par slimību daudzveidību nezālēs un visvairāk slimojošām nezāļu sugām ir ļoti maz vai arī tie ir netieši. Viņš izvirzīja pieņēmumu, ka viens no kultūraugu slimību un masveida savairošanās avotiem varētu būt nezāles, uz kurām slimības attīstās un saglabājas. Izmantojot Jūlija Smaroda mikoloģisko herbāriju, A. Lejiņš noskaidroja, kuras slimības uz nezālēm ir visvairāk izplatītas un kuras no plašāk sastopamajām nezālēm visvairāk slimo. Nezāļu herbārijā visplašāk pārstāvētas bija rūsu sēnes, t. sk. Puccinia ģints uz 116 nezāļu sugām un Uromyces – uz 35 nezāļu sugām, tad sekoja neīstā miltrasa no Peronospora ģints – uz 91 nezāļu sugas, lapu plankumainības jeb septoriozes no nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas ar ģinti Septoria – uz 71 nezāļu sugas, miltrasas galvenokārt pārstāvētas ar Erysiphe ģinti – uz 69 nezāļu sugām un Oidium – uz 9 nezāļu sugām, melnplaukas pārstāvētas ar divām ģintīm – putošā melnplauka Ustilago – uz 39 nezāļu sugām un Tilletia – uz piecām nezāļu sugām, melnie graudi Claviceps – uz četrām nezāļu sugām.
Pēc herbārija materiāliem, no plašāk sastopamajām nezālēm visvairāk slimo parastā vībotne Artemisia vulgaris L., jo uz tās konstatētas 24 slimību sugas, dažādas kumelītes Matricaria spp. – 16 slimības, parastā skābene Rumex acetosella L. – 15 slimības, dažādi akļi Galeopsis spp. – 14 slimības, dažādas balandas Chenopodium spp. – 11 slimības, tīruma usne Cirsium arvense un tīruma mīkstpiene Sonchus arvensis L. – 10 slimības, ložņu vārpatas Elytrigia repens (L.) Nevski. – 9 slimības, lielā ceļteka Plantago major un ķeraiņu madara Galium aparine L. – 5 slimības. Iegūtie pētījuma rezultāti parādīja, ka nezāles var būt potenciāls dažādu kultūraugu slimību avots, it sevišķi inficējoties ar rūsu, neīsto miltrasu un septoriozi.
Līdz šim nav veikti pētījumi par nezāļu sēklām kā slimību pārnēsātājām, tādēļ LAAPC speciālisti izdalīja slimības ierosinātājus no divām izplatītākajām nezālēm kviešu sējumos – parastā rudzusmilga un rudzu lāčauza. Pirms tam nezāļu sēklas un augi tika ievākti dažādās Latvijas vietās, vēlāk tos diedzēja un audzēja laboratorijas apstākļos. No izaudzēto nezāļu augu daļēji atmirušajām vai pilnībā atmirušajām lapām un augu daļām tika izdalīti slimību ierosinātāji. Slimību ierosinātājus identificēja pēc to morfoloģiskajām pazīmēm. No parastās rudzusmilgas analizētajiem paraugiem izdalīja kviešu slimību ierosinātājus, no kuriem lielākā daļa bija no Fusarium ģints. Fusarium ģints ir augsnes sēnes un augu patogēni, kas izraisa sakņu puvi un vārpu fuzariozi. Vārpu fuzarioze ir bīstama slimība, jo Fusarium ģints sēnes producē graudos mikotoksīnus. Infekcijas izplatība ir atkarīga no daudziem faktoriem, t. sk. audzēšanas tehnoloģijas, šķirnes, klimatiskajiem apstākļiem. Toksīnu uzkrāšanās ir atkarīga gan no inficēšanās laika, gan patogēna sugas. Pieaugot kviešu platībām, kā arī kviešus sējot gadu no gada atkārtoti, augsnē uzkrājas inficēto augu atliekas, kas labvēlīgos apstākļos sekmē masveida sējumu inficēšanos.
Uz parastās rudzusmilgas izdiedzētajiem sēklu dīgstiem tika izdalīti pieci kviešu slimību ierosinātāji. Iegūtie rezultāti rāda, ka kviešu slimību avots ir ne tikai bojāts rudzusmilgas augs, bet par slimību avotu kalpo arī tās sēklas, kur saglabājas infekcija. Parastās rudzusmilgas un rudzu lāčauzas dīgstos atrastais slimību ierosinātājs no Bipolaris ģints ierosina lapu plankumu un sakņu puves slimības. Bipolaris ģinti galvenokārt sastop graudzāļu dzimtas augiem, ieskaitot kviešus.
Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.maija numurā
