Nezāles – “plebeji” un “agrie putni”. Eksperts par nezāļu izdzīvošanas stratēģiju 0
Līvija Zariņa, AREI vadošā pētniece
Ar Zemkopības ministrijas atbalstu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes nezāļu pētnieki Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra vadībā nu jau piekto sezonu cītīgi veikuši nezāļu monitorēšanu katra novada (Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale) vismaz 70 laukos. Uzskaites lauki pa gadiem netika mainīti, bet tajos augošās sugas gan saskaņā ar konkrētās saimniecībās plānoto mainījās. Monitorētajos laukos pārsvarā tika audzētas labības, katru gadu vairāk nekā 20 saimniecībās nezāles fiksējām rapšu, vairāk nekā desmit – kukurūzas un pēdējos gados arī lauka pupu laukos, bet kartupeļi un citi kultūraugi iegadījās krietni mazāk.
Rindojot datus tabulās (to matemātiskajai apstrādei, lai pārliecinātos par ticamību), pirmais atzinums, kas krīt acīs, ir fakts, ka augkopji nebūt necenšas ievērot zemkopības pamatlikumu saistībā ar to, ka audzētajai sugai atkārtoti vienā un tajā pašā laukā nevajadzētu atgriezties agrāk kā pēc četriem gadiem. Tas nozīmē, ka augiem kaitīgo organismu (nezāles, slimības, kaitēkļi) ir vairāk un tie tiek vadīti galvenokārt ar ķīmiskajām metodēm. Zinot, ka tikai atsevišķās saimniecībās lauki tiek aplaimoti ar kūtsmēsliem, par augsnes bioloģiskajām īpašībām atliek tikai diskutēt.
Zemgalē nezāļu vismazāk
Nezāļu uzskaites dati liecina, ka platībās ar augstu labību īpatsvaru (virs 80%) augu maiņā četru (vidēji visos reģionos) līdz piecu (Vidzemē) gadu periodā dominē: lauka vijolīte, sārtā panātre, saules dievkrēsliņš un arī sārņaugi (rapši un citas labību sugas). Trijos reģionos augstā labību īpatsvara dēļ sējplatībās pa gadiem būtiski palielinājusies vējauzas un arī rudzu lāčauzas sastopamība.
Kopējais nezāļu skaits uz platības vienību pa gadiem mainīgs, bet kopumā nezāļu mazāk Zemgales laukos (līdz 50 gab./m2), kas apliecina, ka te laukus apstrādā intensīvāk nekā citos reģionos. Kurzemē un Latgalē nezāļu daudzums vidēji svārstās no 80 līdz 100 gab./m2, un tas, pēc vairāku pētnieku uzsvērtā Eiropas nezāļu pētniecības kongresā Prāgā 2016. gada jūnijā, jau būtiski samazina labību ražu.
Nezāļu skaita svārstības pa gadiem visizteiktākās ir Vidzemes reģionā. Piemēram, šogad vidēji visos laukos kopā fiksētas 127 nezāles uz m2, kas ir par 54 nezālēm vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Un tas arī saprotami, ņemot vērā šīs sezonas klimatiskos apstākļus. Savukārt vidēji visos iepriekšējos monitoringa gados (2013.–2016.) nezāļu skaits svārstījās no 49,2 līdz 75,7 gab./m2, tātad arī mazāk nekā šāgada vēsajā un nokrišņiem bagātajā vasarā.
Būtisks rādītājs, kas netieši norāda uz augsnes piesārņotību ar nezāļu sēklām, ir nezāļu sastopamība pa gadiem. Piemēram, 2017. gadā Vidzemes reģiona ziemas kviešu sējumos vairāk nekā 50% sastopamas bija desmit nezāļu sugas (!), tostarp divas no iepriekš nosauktajām dominējošajām visā valsts teritorijā.
Nezāļu izdzīvošanas stratēģija
Nezālēm izdzīvošanai ir sava īpaša stratēģija. Ir nezāles – kultūristes*. Tās parasti ir viegli pamanāmas, tām ir liela biomasa un augsta konkurētspēja. Šīs grupas sarakstā iederas visiem labi pazīstamā balanda, daudzu iemīļotās rudzupuķes un nu jau par problēmnezāli kļuvusī vējauza. Ar šīm nezālēm augkopjiem noteikti jārēķinās.
Ir nezāles agrie putni. Šīs grupas sugas parādās agri pavasarī un konkurē ar labības augiem to attīstības laikā. Tomēr vēlāk sezonā, ja vien nav biezi saaugušas, tās zaudē savu konkurētspēju. Raksturīgākās šīs grupas sugas ir virza, sārtā panātre, lauka vijolīte. Arī šīs grupas nezāles nevajag novērtēt par zemu. Ir jāpārstaigā vasarāju labībām paredzētie lauki vēl rudenī un jāpārliecinās, vai nedominē tieši šīs grupas nezāles.
Ir nezāles plebeji. Šīs grupas nezālēm reti ir konkurējoša ietekme, ja nu vienīgi to ir vairāk nekā kultūraugu. Raksturīgākie pārstāvji ir ārstniecības matuzāle, tīruma gaurs un tīruma neaizmirstulīte.
Savukārt visas mūsu tīrumos izplatītās daudzgadīgās nezāļu sugas (vārpata, tīruma usne un tīruma mīkstpiene) pieskaitāmas pie nezālēm neiznīcināmajām. Šīs grupas pārstāvēm parasti ir ļoti spēcīga sakņu sistēma, tās ir ļoti spējīgas pielāgoties visdažādākajiem agroekoloģiskajiem apstākļiem. Tas nozīmē tikai to, ka tās labi iejutīsies jebkura saimnieka tīrumā, ja vien tas tām jau laikus neierādīs pareizo vietu.
Ieteikumu izstrāde nezāļu ierobežošanai
Projekta Ieteikumu izstrāde vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos virsmērķis ir sagatavot ieteikumus. Darbs norit pilnā sparā.
Ir vairāk vai mazāk skaidrs, ka nezāļu daudzums un sugu daudzveidība pirmām kārtām atkarīga no audzētā kultūrauga un ar to saistītajiem agrotehniskajiem pasākumiem. Jo daudzveidīgāka pamatkultūru izvēle, jo nezāļu kopumā ir mazāk, taču to sugu daudzveidība lielāka. Savas korekcijas vienmēr ievieš katra konkrētā gada klimatiskie faktori, taču matemātika ir nepielūdzama, tāpēc daudzo datu klāstā likumsakarības izkristalizējas, un tas ir pamats, uz kā tiek būvēta praktiķiem aktuālā zināšanu krātuve.
* Lapiņš D., Piliksere D., Maļecka S., Putniece G., Kopmanis J., Sanžarevska R., Jermušs A., Millere G., Melngalvis I., Zariņa L. (2016). Nezāļu sugu sastopamība agrocenozēs Latvijas reģionos atkarībā no labību īpatsvara augu maiņā. Līdzsvarota lauksaimniecība: LLU LF, LAB un LLMZA Zinātniski praktiskās konferences Raksti, Jelgava: LLU, 78.–92. lpp.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
