Vislielākais “pienesums” būvniecībā 5
Tautsaimniecības nozaru vērtējumā Latvijā vislielāko “pienesumu” ēnu ekonomikas izplatībai dod būvniecība, tai seko tirdzniecība un pakalpojumi, sabiedriskā ēdināšana un transports. Latvijā vislielākais ēnu ekonomikas uzplaukums ir būvniecības nozarē, kur tās īpatsvars ir tuvu 50% robežai. Igaunijā un Lietuvā – vien 20%.
“Atšķirībā no iepriekšējos gados veiktajiem līdzīgiem pētījumiem šogad pirmoreiz pievērsāmies arī nereģistrētajai uzņēmējdarbībai, proti, tādai, kurā strādājošie nemaksā valstij nekādus nodokļus,” vēsta pētnieks Arnis Sauka. “Mūsu pētījums liecina, ka 2014. gadā pagrīdes uzņēmējdarbība visās trijās Baltijas valstīs bijusi 5 – 8%, kas tāpat ir biedējoši.”
Jāmeklē jauni paņēmieni
“Šis pētījums vēlreiz apliecina, ka ēnu ekonomikas ierobežošanas paņēmieni Latvijā nav bijuši pietiekami iedarbīgi. Finanšu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, citām valsts pārvaldes iestādēm nodokļu politikā un nodokļu iekasēšanā būtu jāmeklē jauni, iedarbīgāki,” secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Uzņēmējdarbību graujoši ietekmē pārāk biežā nodokļu likumu maiņa un uzņēmēju neziņa, kādi nodokļi viņiem būs jāmaksā. “Šā gada 1. janvārī nevienam valstī vēl nebija skaidrs, kāda, piemēram, būs mikrouzņēmumu nodokļa likme. Vai šādos apstākļos varam runāt par prognozējamu un stabilu nodokļu politiku?” viņš jautā.
Viņaprāt, lai mazinātu vēlmi nemaksāt nodokļus, pirmkārt, Latvijā jāsaglabā mikrouzņēmumu nodokļa režīms. Otrkārt, būtu derīgi pārņemt Igaunijas pieredzi, ieviešot 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat būtu jārada tādi apstākļi, lai uzņēmējdarbības projektu izskatīšana un atļauju izsniegšana valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs kļūtu vienkāršāka un raitāka, kas savukārt mazinātu uzņēmēju vēlmi kukuļot ierēdņus, lai dokumentu apriti paātrinātu. Jānis Endziņš iesaka, piemēram, organizēt vērtīgu mantu izlozes, kurās piedalītos iedzīvotāji, kuri uzrāda preču un pakalpojumu čekus.
