“New York Times” nodēvē Dombrovski par krīzes risināšanas izcilnieku 0
Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis ir krīzes risināšanas izcilnieks, jo viņa valdības īstenotā politika ļāva Latvijas ekonomikai salīdzinoši strauji atkopties pēc satricinājumiem 2008.–2009.gadā.
Tā secina ietekmīgais laikraksts “New York Times” (NYT) savā publikācijā, kas veltīta pagājušās nedēļas nogalē Somijas Lapzemes kūrortā Sāriselkā notikušajai sanāksmei par pārmaiņām pasaules ekonomikā, kurā piedalījās arī Dombrovskis.
Tās laikā atzinīgus vārdus mūsu valstij veltīja Somijas premjers un konferences organizators Jirki Katainens, sakot, ka veiktie tēriņu samazināšanas un nodokļu paaugstināšanas pasākumi ir ļāvuši Latvijai atgūt starptautisko uzticību un atjaunot ekonomikas izaugsmi, norāda NYT.
“Ir skaidrs, ka, cērpot izdevumus un paaugstinot nodokļus, īstermiņa izaugsme vājināsies. Tomēr vienlaikus tā nostiprinās uzticību valstij. Un tad, kad ir atgūta uzticība, sekos izaugsme, kā mēs to redzam, piemēram, Īrijā vai, jo īpaši, Latvijā,” Somijas premjera teikto konferencē citē NYT.
Avīze norāda, ka Latvija konferencē minēta kā labs un rets salīdzinoši straujas ekonomiskās atveseļošanās piemērs. Īrijā pagaidām vēl situācija nav tik laba – pērnā gada nogalē valsts ieslīga atpakaļ recesijā un šogad tās ekonomikā paredzams niecīgs pieaugums vājā iekšzemes pieprasījuma dēļ.
NYT atgādina, ka Dombrovskis, kurš amatā stājās 2009.gada februārī, kad Latvija bija izglābta no bankrota ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības aizdevumu 7,5 miljardu eiro apmērā, nekavējoties samazināja budžeta tēriņus, izraisot krasu kritumu ekonomikā. Turklāt viņš atteicās devalvēt latu, tā vietā izmantojot algu samazināšanu, lai vairotu valsts konkurētspēju. Kopš tā laika Latvija ir atveseļojusies, un 2011.gada pēdējā ceturksnī tās iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 5%, kas bija straujākais temps Eiropas Savienības (ES) valstu vidū.
“Mēs lielāko daļu korekciju veicām 2009.gadā, tieši krīzes vidusposmā, taču tas bija arī laiks, kad cilvēki saprata, ka ir krīze un ir jārīkojas,” Dombrovskis pēc sanāksmes sacīja intervijā NYT.
Vienlaikus, pēc viņa teiktā, valdība pagarināja bezdarbnieku pabalstu maksāšanas ilgumu, paaugstināja garantēto minimālo ienākumu un radīja pagaidu nodarbinātības jeb tā dēvēto simtlatnieku programmu, kas ļāva atrast darbu vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku. “Tas viss nebija tik ļoti dārgi” salīdzinājumā ar veiktajiem tēriņu samazināšanas pasākumiem un ļāva saglabāt sabiedrības atbalstu valdībai, norādīja Dombrovskis.
“Zināmā mērā tas bija arī nozīmīgs signāls, kad mēs teicām – labi, mēs īstenojam šo izdevumu samazināšanu, veicam algu cirpšanu un nodokļu celšanu, atlaižam strādājošos valsts sektorā un tā tālāk. Taču vienlaikus mēs arī rūpējamies par tiem, kurus krīze skārusi visvairāk,” intervijā klāstīja Dombrovskis.
Viņš tomēr atzina, ka, neraugoties uz Latvijas panākumiem, ir noraizējies, ka recesija lielākajā daļā Eiropas atkal sāk “vilkt Latviju uz leju”. Latvijas IKP prognoze šim gadam samazināta no sākotnējiem 4% līdz 2%. “Tas galvenokārt ir eiro zonas krīzes dēļ,” Latvijas premjera pausto citē NYT.
Laikraksts informē, ka Somijā notikušajā konferencē vairākas augsta ranga Eiropas Savienības amatpersonas, tostarp Eiropas Komisijas viceprezidents Olli Rēns un Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Jergs Asmusens, stingri brīdinājuši, ka ES valstis nedrīkst atkāpties no apņemšanās īstenot budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus, neraugoties uz pieaugošajām bažām par recesiju, kuras vēl vairāk pastiprinājušas pieaugošās naftas cenas.
Somijas premjers Katainens nāca klajā ar paziņojumu, ka ir nepieciešami taupības pasākumi apvienojumā ar vairākiem mērķpasākumiem izaugsmes sekmēšanai. Kā piemēru viņš minēja Somijas lēmumu piešķirt nodokļu atvieglojumus tēriņiem, kas paredzēti kompāniju pētījumiem, līdzās krasiem budžeta izdevumu samazinājumiem citās jomās.
