Nevis Trampa, bet Putina dēļ. Eiropa sāk rīkoties pret eksistenciāliem draudiem 0
Šā gada septembrī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka jaunizveidotajam Eiropas aizsardzības un kosmosa komisāra postenim izvirzījusi Lietuvas pārstāvi, eiroparlamentārieti un bijušo premjeru Andrju Kubiļu. Novembra sākumā Eiropas Parlamentā (EP) notika visu komisāru posteņu kandidātu iztaujāšana, un Kubiļus to spoži izturēja. Paredzēts, ka jaunās Eiropas Komisijas apstiprināšanai jānotiek šīs nedēļas izskaņā EP plenārsēdē Strasbūrā.
Nevis kara, bet miera ministrs
Eiropas Aizsardzības un kosmosa komisāra kandidāta trīs stundu ilgo uzklausīšanas procedūru, kas notika EP Ārlietu un rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sēžu zālē Briselē, bija iespēja noklausīties arī “Latvijas Avīzei”.
Savā ievadrunā Andrjus Kubiļus norādīja uz steidzamiem un ilgtermiņa izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Eiropas aizsardzība. Tostarp tādiem eksistenciāliem draudiem kā konvencionālais karš, hibrīduzbrukumi un kosmosa militarizācija. Viņš arī vērsa uzmanību uz nepietiekamajiem ieguldījumiem aizsardzībā, ļoti sadrumstaloto Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgu, kā arī norādīja uz stratēģiskajiem konkurentiem Ķīnu un Krieviju, kas Eiropas valstis ievērojami apsteidz aizsardzības izdevumu jomā.
Lai risinātu šos izaicinājumus, Kubiļus mudināja deputātus atbalstīt viņa centienus iedzīvināt īstu Eiropas Aizsardzības savienību. ES nekonkurēšot ar NATO, taču tai ir jāpalīdz attīstīt NATO militārās atturēšanas un aizsardzības plānu īstenošanai nepieciešamās spējas un resursus.
Apstiprināšanas gadījumā Kubiļus apņēmās pirmajās simt amatā pavadītajās dienās iesniegt “Balto grāmatu” par Eiropas aizsardzības nākotni. Galvenais mērķis būšot izstrādāt jaunu pieeju aizsardzībai un noteikt ieguldījumu vajadzības. Kubiļus arī runāja par vajadzību palielināt ES aizsardzības aprīkojuma ražošanu, audzēt šīm vajadzībām ES budžetu, lai sasniegtu galvenās ES aizsardzības prioritātes, kā arī veicinātu aizsardzībai nepieciešamo militāro iekārtu iepirkšanu ārpus ES robežām. “Mums ir jāpanāk patiess vienotais aizsardzības tirgus,” uzsvēra Eiropas aizsardzības un kosmosa komisāra kandidāts.
Jautājumu un atbilžu sadaļā pieredzējušais mūsu kaimiņzemes politiķis pārliecinoši atbildēja arī uz skeptiķu jautājumiem par šāda komisāra portfeļa izveides lietderību. Piemēram, vai viņš tagad būšot militārās rūpniecības un starpnacionālo kompāniju peļņas lobētājs, vai Eiropai tagad nauda būtu jānoņem ES dalībvalstu civilajām un sociālajām vajadzībām, lai ieguldītu kara rūpniecībā.
Atbildot uz šādiem un līdzīgiem provokatīviem jautājumiem, Kubiļus vairākas reizes atkārtoja, ka šo posteni nevajagot uzskatīt par militarizēšanās, bet miera komisāru. “Jā, Eiropas aizsardzība prasīs lielus līdzekļus, taču šīs jomas ignorēšana un negatavošanās izmaksās vēl vairāk,” teica Andrjus Kubiļus.
Astronautus negatavos, nacionālās armijas neaizstās
Runājot par kosmosu, Andrjus Kubiļus atzīmēja, ka Eiropai ir jābūt daļai no “kosmosa revolūcijas”, un norādīja uz nepieciešamību turpināt virzīt ES kosmosa pamatprogrammas. Kā lielākos Eiropas sasniegumus kosmosa industrijā amata kandidāts izcēla ES dalībvalstīs izstrādātās satelītprogrammas “Copernicus” (zemes novērošana no kosmosa) un “Galileo” (navigācijas, pozicionēšanas un laika noteikšanas sistēma), kas esot vismaz trīs reizes precīzākas, piemēram, par ASV izstrādātiem analogiem. Jāvirza uz priekšu trešais lielais Eiropas kosmosa projekts ar nosaukumu IRIS, kam vajadzētu sākt darboties šī EP pilnvaru laikā.
Vienlaikus Kubiļus arī uzsvēra, ka viņa kompetencē nebūšot, piemēram, Eiropas astronautu gatavošana. Atbildot uz jautājumiem, viņš arī noraidīja atsevišķu EP deputātu bažas, ka ES armija varētu aizstāt nacionālās armijas – drošības un aizsardzības jomā mērķis būšot nevis nacionālās armijas aizstāt, bet gan palīdzēt kopā sasniegt to, ko viena valsts nespētu.
Respekts pret Krieviju bijis pārāk liels
Amata kandidāta uzklausīšanas un iztaujāšanas brīdī bija jau zināmi ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti. Līdz ar to Briseles kuluāros notika arī dažādu versiju apspriešana, kā varētu mainīties ASV un ES līdzšinējās attiecības, militāro un aizsardzības jomu ieskaitot. Šajā sakarā arī izskanēja vairāki jautājumi komisāra amata kandidātam, piemēram, par to, vai tagad jo īpaši Eiropai kā prioritāte būtu jānosaka savas spēcīgas un konkurētspējīgas militārās rūpnieciskās bāzes izveidošana. Uz to Kubiļus atbildēja īsi un kodolīgi – tas ir ne jau Trampa, bet gan Putina dēļ.
Kādēļ ES institūcijas par drošības jautājumiem mostas tikai tagad, kādēļ aizsardzības komisāra postenis nebija izveidots jau iepriekšējo EP sasaukumu laikā? To “Latvijas Avīze” jautāja eiroparlamentārietei Inesei Vaiderei, kura EP ir nepārtraukti ievēlēta un tur darbojas jau kopš 2004. gada.
“Labi atceros, ka visi no Baltijas ievēlētie EP deputāti kolēģiem no rietumvalstīm uz Krievijas patiesajiem nolūkiem centās norādīt pastāvīgi. Taču tolaik par šo mūsu agresīvo kaimiņu šeit valdīja zināma eiforija, bija pat doma, ka Krievijai ar laiku jākļūst par nopietnu ES stratēģisko partneri. Diemžēl baltiešu brīdinājumus tolaik neņēma vērā. Arī Putina savulaik teiktais, ka PSRS sabrukums ir bijusi lielākā ģeopolitiskā katastrofa, par Krievijas patiesajiem mērķiem daudziem acis tā arī neatvēra,” skaidroja Inese Vaidere.
Kad 2014. gadā notika Krimas okupācija, viņa strādājusi Ārlietu komisijā un ļoti stingri iestājusies par personālo sankciju ieviešanu Krievijas valdības un domes pārstāvjiem. “Taču arī toreiz respekts pret Krieviju, sevišķi no Vācijas, bija pārāk liels. Tajā skaitā redzēju arī nevajadzīgas bailes, kas Krieviju tikai iedrošināja. Neraugoties uz mūsu aicinājumiem, nopietni par savu drošību rietumvalstis tolaik nedomāja. Ukraina, Krima – daudziem tas šķita pārāk tālu. Minskas formāts taču ir – ar to pietiek,” notikumus pirms desmit gadiem atcerējās EP deputāte no Latvijas.
Kad 2022. gada februārī Eiropas kontinentā sākās pilna mēroga karš, no drošības jautājumiem izvairīties vairs nebija iespējams. Tādēļ arī EP ātri vien radusies iniciatīva arī pašiem veidot īpašu drošības komisāra portfeli, un šis priekšlikums arī atbalstīts vēl iepriekšējā EP sasaukuma laikā.
“Lēni? Jā, to var vērtēt arī tā. Taču jāsaprot, ka demokrātijā lēmumu pieņemšana vienmēr būs lēnāka un arī sarežģītāka, jo jāuzzina visu pušu un sabiedrības viedoklis. Demokrātijā tā, kā to tagad redzam Krievijā, nenotiek. Attiecībā uz jauno posteni varu teikt – tas ir tikai apsveicami, ka komisārs būs tieši Andrjus Kubiļus. Viņš tēmu zina, pašam ir arī premjera darba pieredze, ļoti zinošs un darbībā pārliecinošs cilvēks. Esmu ar viņu strādājusi kopā iepriekšējā sasaukuma EP un varu teikt, ka sadarbība, piemēram, Ukrainas sakarā, bija ideāla. Kubiļus bija iniciators īpašas Ukrainas atbalsta grupas izveidei. Tā rūpējās par atbalsta rezolūcijām, aicinājumiem, informāciju par to, kas Ukrainā notiek. Domāju, ka sankcijas, embargo tirdzniecībai ar Krieviju un citi tās ietekmi ierobežojošie pasākumi lielā mērā notika, pateicoties Kubiļus aktīvai līdzdarbībai, jo daudzos šajos jautājumos līderis bija tieši viņš,” jauno Eiropas aizsardzības un kosmosa komisāra kandidātu vērtēja Inese Vaidere.
Jābeidz Ukrainas “trīs vientulības gadi”
Savu jautājumu komisāra kandidāta uzklausīšanas pasākumā uzdeva arī eiroparlamentārietis Reinis Pozņaks, kurš EP ir ievēlēts pirmo reizi. Viņš šoreiz jautāja nevis par atbalsta pasākumiem Ukrainai, bet gan paredzētajiem ieguldījumiem ES iedzīvotāju civilajā aizsardzībā.
Sarunā ar Reini Pozņaku “Latvijas Avīze” noskaidroja, vai deputāts saņēmis atbildi uz savu jautājumu, kā arī viņa viedokli par amata kandidātu. “Krievijas agresijas kontekstā visi tagad fokusējas uz militāro rūpniecību, būtībā biznesu, kas manā skatījumā varbūt nav pat tā sarežģītākā sadaļa kopējās aizsardzības stiprināšanā. Taču par civilo aizsardzību runā daudz mazāk, un tādēļ tā mani arī satrauc, jo tajā ir vajadzīgi ne mazāki ieguldījumi, turklāt nepieciešamo pasākumu īstenošana ir ļoti laikietilpīga. Principā atbildi uz savu jautājumu no Kubiļus kunga saņēmu, jo arī viņš lieliski saprot, ka visi aizsardzības pasākumi ir dārgi, bet vēl dārgāk būs, ja arī tagad neko nedarīsim. Ar Andrju Kubiļu biju jau ticies pēc viņa nominēšanas šim amatam, drošības jautājumus esam pārrunājuši, un man ir pārliecība – Latvijas gadījumā tā ir ļoti liela priekšrocība, ka šim postenim komisārs nāk no Lietuvas. Viņš ļoti labi saprot kopējo apdraudējuma līmeni un arī to, cik patiesībā negatavi mēs esam, piemēram, raķešu uzbrukuma gadījumā,” izteicās Reinis Pozņaks.
Vienlaikus viņš ir arī diezgan kritisks par ES institūciju garajām procedūrām un neslēpj, ka no praktiķa viedokļa, piemēram, Ukrainas atbalsta sakarā EP joprojām lielā mērā turpinoties muldēšana. “Ar šo komisāra amata izveidi zināmas izmaiņas tomēr saskatu. Ir cerības, ka varētu nonākt līdz lielākām praktiskām darbībām, arī Ukrainai varētu beigties “trīs vientulības gadi”. No šīs karā plosītās valsts aizsardzības jomā ļoti daudz mums būtu jāmācās. Piemēram, to, ka militārajām vajadzībām jāspēj pielāgot arī jaunākie civilās industrijas sasniegumi – Ukrainā vieni no efektīvākajiem droniem ir nākuši no lauksaimniecības. Mūsdienās problēma ir tā, ka, strauji attīstoties tehnoloģijām, daudzas militārās lietas nevar vienkārši saražot un turēt noliktavās, tās noveco. Būtu jāievieš princips, ka, attīstot jebkuru tehnoloģiju, jādomā arī par tās potenciālo duālo pielietojumu – civilajām un militārajām vajadzībām. Vēl viena liela problēma, kas būtu jārisina jaunajam komisāram: jāpanāk attieksmes maiņa ES banku sektorā, kas līdzšinējās pacifistiskās politikas dēļ “nāvējošu ieroču” ražošanu nefinansēja vispār vai labākajā gadījumā uzskatīja par toksisku,” domā Reinis Pozņaks.
