“Nevis taupīt, bet vairāk nopelnīt!” 18 frāzes, kas palīdzēs audzināt nākotnes miljonāru 0
Par miljonāriem ne tikai piedzimst, bet arī kļūst un tajā sava loma arī vecākiem. Kā ar pareizajām frāzēm palīdzēt bērnam nodrošināt gaišu finanšu nākotni, stāsta psiholoģe Marija Merkulova.
“Jāprot nevis strādāt, bet nopelnīt”
Iesākumā jāsaka, ka personīgs vecāku piemērs palīdz labāk nekā jebkuras frāzes. Ja paši vienmēr sēžat bez naudas, bet no rīta līdz vakaram atkārtojat bērnam – “Tev jāprot nopelnīt naudu”, visticamāk, nekāds maģisks efekts frāzei nebūs. Vispirms jābūt darbībai (sāciet ar sevi), un pēc tam vārdiem.
Šo konkrēto frāzi būtu loģiski izmantot nevis no šūpuļa, bet gan tad, kad bērns tuvojas jaunieša gadiem un atrodas uz profesijas izvēles sliekšņa.
“Nevajag taupīt, vajag vairāk pelnīt”
Tiklīdz bērns dodas uz skolu, viņam vajadzētu būt savai naudai.Nevis brīvdienu pavadīšanai vai par labām atzīmēm, bet tāpat vien, stabili- reizi nedēļā, jo viņš izgājis sabiedrībā un pieaug. Šajā periodā cilvēks iemācās rīkotiesar naudu. Tas ir ļoti noderīgi: es visu varu iztērēt košļājamai gumijai un citiem niekiem, bet varu nedaudz ietaupīt un iegūt ko vērtīgāku.
“Labi mācies, lai izvēlētos nodarbi, kas patiešām interesē (un kļūtu par sava biznesa saimnieku)”
Bērns mācās nevis lai saņemtu labas atzīmes un kļūtu par labu darbinieku, bet gan iegūtu daudz informācijas un galu galā saprastu, kas viņam patīk, un nākotnē ar to nodarbotos. Tava iecienītākā nodarbe, hobijs noteikti agrāk vai vēlāk nesīs labus ienākumus.
“Kas neriskē, tas nevinnē”
Cilvēks, kurš nemēģina kaut ko jaunu, neriskē un netiecas pie saviem mērķiem, visticamāk, nopelnīs maz.
“Mēs visi esam gatavi tev palīdzēt, bet vispirms paļaujies tikai uz sevi”“”
Bērnam no bērnības jāsaprot, ka vienīgais, uz ko patiešām dzīvē var paļauties, ir viņš pats. Jā, var izmantot dažas iespējas, kuras, piemēram, sniedz vecāki, taču ar to nevajag pārspīlēt. Nav jāgaida bagāts vīrs, ar kuru veiksmīgi apprecēties un līdz mūža beigām nestrādāt, vai kādu brīnumdari, kurš visu izdarīs tavā vietā – dari pats.
Starp citu, šis princips jāievieš mācoties. Mājasdarbu izpildes laikā nav jāstāv pie bērna un jāpārbauda katrs komats. Vari nākt palīgā, ja viņš tiešām kaut ko nezina un nesaprot, visos citos gadījumos dod viņam brīvību – ļauj pašam veikt galveno darbu.
“Iemācies pārvaldīt (ieguldīt) naudu”
Vēl ir teiciens “nauda mīl, ka to pārskaita”. Jāprot pārvaldīt savas finanses, kompetenti ieguldīt tās, nevis vienkārši nepārdomāti tērēt. Kā to iemācīt? “Monopola” veida spēles var palīdzēt atrisināt šo problēmu.
“Mēs neesam pietiekami bagāti, lai iegādātos lētas lietas”
Jā, labāk pirkt vienu apavu pāri, bet labu, nevis par 10, bet par 100 eiro. Ja cilvēks no bērnības pieradis pie noteikta dzīves līmeņa, viņš centīsies šo līmeni uzturēt.
“Ja tev tas patiešām ir vajadzīgs, vari to atļauties”
Nav svarīgi, kādas iespējas cilvēkam ir šodien, jo, ja viņš kaut ko patiešām vēlas, viss izdosies. Galvenais ir ieskicēt mērķa sasniegšanas soļus. Piemēram, bērns no parastas ģimenes vēlas kļūt par diplomātu – lai sasniegtu šo mērķi, jāapgūst valodas, vēsture, citi priekšmeti utt.
“Nauda dod iespēju dzīvot tā, kā vēlies”
Kādā savādā veidā iesakņojusies pārliecība, ka nauda ir ļaunums. Faktiski nauda atver daudzas durvis. Tā sniedz iespēju mācīties, ceļot, apmeklēt dažādus kultūras pasākumus utt. To ir svarīgi izskaidrot bērnam. Un, lūdzu, nepierādi ar putām uz lūpām, ka laimi nevar nopirkt par naudu.
“Mēs neesam lētāki par naudu”
Bieži gadās, ka vēloties iegādāties kādu lietu, prātā skan: “tas ir tik dārgi”. Patiesībā vajag tērēties sev. Tas ir normāli, jo visi tēriņi mudina nopelnīt vēl vairāk.
“Tver mirkli”
Ja dzīve kaut ko piedāvā, jāpamēģina. Visvieglāk ir pateikt: “Es to neprotu, es baidos, ka netikšu galā, man tas ir pārāk grūti utt.” Dažreiz iespēja tiek dota tikai vienreiz, un tā jāizmanto.
“Iemācies ātri pieņemt lēmumus”
Tā ir aktīva pozīcija. Pasaule mainās katru sekundi, tāpēc teiciens “septiņas reizes nomērīt, vienreiz nogriezt” jau ir zaudējis savu aktualitāti. Rīkojies, uzsit punus, piecelies un atkal dodies uz priekšu.
“Nevaino nevienu savās nepatikšanās, sāc ar sevi”
Vieglāk mainīties pašam, nekā mainīt citus. Cilvēkiem ļoti patīk kultivēt sevī žēluma sajūtu, vainot kādu citu visās nepatikšanās, un tas automātiski nostāda viņus vājākā pozīcijā. Lai nopelnītu naudu, jābūt aktīvā stāvoklī.
“Uzvaras garša ir saldāka par bailēm no sakāves”
Vienmēr jāpiedomā par tām emocijām, “lidojuma” sajūtu, kad gūsti panākumus, nevis par bailēm no sakāves. Ja vienu reizi esi sajutis uzvaras garšu, vairs nevarēsi bez tās dzīvot, jo tā palīdz cilvēkam kalnus gāzt.
“Nemeklē stabilitāti”
Mēs bieži dzīvojam ilūziju pasaulē un domājam, ka kāds cilvēks, konkrēta darba vieta var nodrošināt mums stabilitāti. Patiesībā tas tā nav, labāk ir meklēt nevis stabilitāti, bet iespēju nopelnīt. Piemēram, cilvēki bieži dodas uz darbu ar nelielu algu tikai stabilitātes un drošības labad (pat ja saņemu maz, visticamāk, mani neatlaidīs, neviens uz šo vietu nepretendēs).
Ja viņu cerības nepiepildās, viņi nezina, kā dzīvot tālāk. Ja esi pārliecināts par savām profesionālajām īpašībām, tu nemeklēsi stabilitāti. Dzīvē viss var mainīties: firmas tiek slēgtas, tā vienkārši notiek.
“Vēlies labāko”
Parasti mūsu prātos mēģina iedvest pretēju domu: “jānovērtē tas, kas tev ir”. Tā ir principiāli nepareiza nostāja.Viens no psiholoģes klientiem netika pieņemts darbā. Viņam jautāja: “Izdarīji secinājumus, kādas prasmes jāattīsta, kas vēl jāapgūst?”
Atbilde skanēja: “Nē, es nonācu pie secinājuma, ka jānovērtē tas, kas ir vecajā darbā.” Tā vietā, lai uzlabotu dažas īpašības un sāktu meklēšanu ar jaunu sparu, vīrietis nolieca galvu vēl zemāk. Ar tādu pieeju, viņš strādās vecajā (nemīlētajā) vietā līdz mūža galam un novedīs sevi līdz pilnīgam spēku izsīkumam.
“Esi bagāts, bet neizskaties tāds”
Nabadzīgie bieži uz kredīta vai par pēdējo naudu pērk greznas lietas, savukārt bagātie – no peļņas. Tā ir liela atšķirība. Ir atsevišķa cilvēku kategorija, kuri ņem kredītus kažokādai vai greznām kāzām, lai visi apkārtējie zinātu, kā viņi uzdzīvojuši. Tas ir nepareizi. Kad mēs pērkam par pēdējo naudu – tā ir nabadzības psiholoģija.
“Nesamierinies ar to, kas tevi neapmierina, maini situāciju”
Nepatīk krekls – novelc, nepatīk draugu kompānija – atrodi jaunus draugus, nepatīk skola – nomaini. Nav problēmu. Mēs esam pieraduši paciest diskomfortu, bet tam tā nevajadzētu būt.О ТЕМЕ
