Kas jūs šodien visvairāk uztrauc? 0
Jautāju Vecumnieku novada Bārbeles pagasta centrā sastaptajiem iedzīvotājiem.
Brigita Krauze, Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja: “Visvairāk mani uztrauc politiskā situācija Latvijā. Domājot par nākotni, manuprāt, šobrīd ne tik būtiskas ir Eiroparlamenta vēlēšanas, kā rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Tas, ka partiju skaits tikai pieaug. Tagad, ja kādu politiķi izmet no partijas laivas, tas uzreiz dibina sev jaunu partiju. Tik sašķelta ir mūsu ne tikai Latvijas, bet latviešu sabiedrība! Toties “Saskaņas centrs” māk ap sevi liedēt cilvēkus. Iespējams, ka šoreiz saskaņieši Saeimas vēlēšanās, pateicoties Ždanokas darbībai, tik pārliecinoši kā pašvaldību vēlēšanās nevinnēs. Bet mums kaut kas jādara, lai vairāk saliedējamies.”
Inese Cera, veikala vadītāja: “Jūtam, ka iedzīvotājiem maciņi tapuši plānāki, retāk nāk uz veikalu, un, ja atnāk, pērk pašu nepieciešamāko – maizi, pienu, olas, neko lieku neatļaujas. Kad bija lati, likās, ka pirka vairāk. Pirms pārejas uz eiro visi atbrīvojās no saviem ietaupījumiem, tukšoja krājkasītes un burkas, nesa pat sarūsējušas, nez kur glabātas monētas, taču tagad iestājies klusums. Jūtam, ka iedzīvotājiem nav naudas. Bet mēs cenšamies, mums ir plašs preču sortiments, veikala ēkai liek jaunu jumtu, krāsos fasādi, liks jaunus logus. Vasarā būs vairāk caurbraucēju – atpūtnieki, zaļumos braucēji, arī lietuvieši. Viņi joprojām interesējas, vai par preci nevar samaksāt ar latiem.”
Povils Vasiļauskis, Bārbeles pagasta pārvaldes komunālās saimniecības vadītājs: “Tagad aktuālākais ir pavasara sakopšanas darbi. Jā, lielā talka 26. aprīlī arī būs. Bet pašreiz strādā tā sauktie simtlatnieki, lūk, pie baznīcas novāc bojātos kokus un zarus. Jāsakopj apkārtne, jo tuvojas Lieldienas, ļaudis nāks uz dievnamu. Vēlāk, kad kļūs siltāks, būs jāstāda puķes, jāsēj zālīte, pēc tam viss jākopj, jālaista. Nē, kūlu šopavasar mūsu pusē nededzina, neesmu dzirdējis.”
Dzintars Andrejevs, jumiķis: “Par darba trūkumu nevaru sūdzēties. Tagad vienu jumtu taisām, bet trīs gaida rindā. Par samaksu arī nesūdzos. Mums krīzes nemaz nav bijis. Toties ar pabalstiem cilvēkus valsts ir izlaidusi. Pabalstu saņem un staigā dzerdami. Nauda ir, kāpēc strādāt? Palīgstrādniekus nevar dabūt. Mums vajadzēja kādu, kas savāc ap ēku šīfera lauskas. Nedabūjām. Uzskatu, ka šos cilvēkus vajadzēja vest uz mežu, lai tur strādā, zāģē kokus. Vienalga, vai trīsdesmit vai simts lati, tāpat vien nestrādājošiem naudu nedrīkst dalīt. Uz vēlēšanām vairs neiešu. Kāda jēga? Nav starpības, vai balso par šo vai par citu sarakstu. Tāpat nekas nemainās.”
Lauris Mediņš, jaunais zemnieks: “Politiskā situācija Latvijā, notikumi Krimā, NATO un ES kavēšanās izteikt Krievijai stingrus brīdinājumus un tas, ka iebrukuma gadījumā neviens mums lāgā palīgā nenāks, – tas mani uztrauc. Minimālā alga Latvijā ir pārāk zema. Ģimenes ar tādu nevar izdzīvot. Gribu uzsākt savu uzņēmējdarbību, veidoju zemnieksaimniecību, nodarbošos ar gaļas liellopu audzēšanu. Visur sludina, ka jaunie saņem atbalstu. Bet, kad reāli sāc kaut ko darīt, tad katra valsts iestāde grib iekasēt savu daļu no jaunā zemnieka. Ja man nebūtu tēva atbalsta, vienam pašam kaut ko uzsākt būtu neiespējami. Valstij vairāk jānāk pretī jaunajiem lauksaimniekiem, jaunajiem ražotājiem, vispār uzņēmējiem. Arī mums, zemniekiem, nākamajā ES fondu sadales periodā jābūt aktīvākiem, tādiem kā itāļi vai spāņi, un jāizcīna lielākas maksājumu summas.”
