Viltus ziņa: Eiropa varētu ieviest sankcijas pret Baltijas valstīm par neonacistu gājienu 7
“Eiropas Parlaments varētu ieviest sankcijas pret Baltijas valstīm par fašisma ideju popularitātes pieaugumu un neonacistu gājienu rīkošanu,” 21. jūlijā apgalvots Krievijas televīzijas “Rossija 24” ziņās. Diktora nolasītais teksts gan ir nekonkrēts un aizņem tikai 35 sekundes ētera laika, kā ilustratīvais materiāls izmantoti Tallinas panorāmas skati. Televīzija apgalvo, ka rezolūciju iesniegšot “kreisie eirodeputāti”, kas pieprasot Latvijai, Lietuvai un Igaunijai aizliegt “radikāļu akcijas”, pretējā gadījumā tām tikšot atņemta Eiropas fondu nauda. “Iniciatori atzīmē, ka tas attiecas arī Ukrainu, ja tā nebeigs atbalstīt nacistus,” vēl piebilst diktors. Vēlākā ziņu izlaidumā tā pati “Rossija 24” jau sagatavojusi nedaudz garāku sižetu (3 minūtes 17 sekundes), kur apgalvots, ka “Eiroparlaments norūpējies, ka Lietuvā, Latvijā un Igaunijā pēdējā laikā modē nākuši lāpu gājieni, svastika un neonacistu lozungi”. Te arī nosaukti konkrēti ierosinājuma autori – Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (GUE-NGL).
Izcelsme un izplatība
“Rossija 24” ir vadošais ziņu kanāls Krievijā, taču informācija par “sankcijām” pret Baltijas valstīm tika plaši izplatīta arī daudzos citos medijos. Kā noprotams, pirmavots šai ziņai ir laikraksts “Izvestije” – tur savus plānus panākt sankcijas pret Baltijas valstīm izklāstījis EP deputāts no Čehijas Jirži Maštalka. “Sankciju noteikšana no Eiropas Komisijas puses būtu adekvāts solis. Baltijas valstīm varētu, piemēram, atņemt Eiropas fondu naudu. Pašlaik Brisele piever acis uz fašistisko noskaņu pieaugumu Eiropā. Tas attiecas ne tikai uz Baltiju, bet arī Ukrainu,” “Izvestije” citējusi GUE-NGL grupas deputātu. Tomēr “Izvestije” raksta turpinājumā jau pats deputāts sāk prātot par to, ka, iespējams, rezolūciju nepieņems, bet vismaz tas izraisīšot diskusijas par nacisma tēmu. Laikraksts sazinājies arī ar diviem tā sauktajiem antifašitiem Latvijā. Jānis Kuzins žurnālistam sūdzējies, ka jau iepriekš centies panākt sankcijas pret Latviju un vērsies Vācijas vēstniecībā, taču neesot saņēmis nekādu atbildi. Vārds dots arī Josifam Korenam.
Atmaskojums
Krievijas medijiem raksturīgi pievērst uzmanību dažādām Eiropas politisko margināļu aktivitātēm, daudzas reizes pārspīlējot to nozīmi un pasniedzot kā starptautiski nozīmīgu notikumu. GUE-NGL grupa Eiropas Parlamentā ir neliela, 52 deputāti (no 750) – pārsvarā no galēji kreisām, tostarp komunistiskām partijām. Lai gan GUE-NGL izvirza dažādus lielus mērķus, piemēram, radikāli pārveidot Eiropas Savienību un likvidēt NATO, tai faktiski nav nekādas ietekmes uz ES lēmumiem. Krievijas mediju plaši apspriestā rezolūcija EP nav iesniegta, un, ja tas arī tiktu izdarīts, tai nav izredžu iegūt parlamenta vairākuma atbalstu. Aplams ir arī “Rossija 24” apgalvojums, ka rezolūciju atbalsta EP “kreisie deputāti”, jo lielākā kreisā grupa ir Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (189 deputāti).
Krievijas medijos citētais EP deputāts Jirži Maštalka pārstāv Čehijas un Morāvijas Komunistisko partiju, taču šajā gadījumā īpaši būtiska ir viņa ciešā saite ar Krieviju. Maštalka savulaik mācījies un dzīvojis PSRS un arī vēlāk bijis aktīvs Krievijas interešu aizstāvis. “Manās acīs Krievija nav nekāds “ļaunais lācis”. Es te esmu dzīvojis un saprotu krievus,” Maštalka savulaik apgalvoja krievu medijiem. 2016. gada 29. janvārī viņš no Krievijas prezidenta Putina saņēma Krievijas Federācijas Draudzības ordeni, un tas acīmredzot motivē arī turpmāk pakalpot šīs valsts politiskajām interesēm.
“Eiropas Parlamentā ir ievēlēti arī dažādi dīvaiņi, un viņiem ir iespēja nākt klajā ar dažādām iniciatīvām. Taču es nepieļauju ne mazāko varbūtību, ka šāda rezolūcija EP komitejā varētu gūt atbalstu. Tas nav iespējams. Visas grupas ir labi informētas par situāciju Baltijas valstīs un to, ka te nav nekāda nacisma. Esmu pārliecināta, ka arī deputāts Maštalka to labi zina, bet viņam ir citi mērķi,” komentē EP deputāte no Latvijas Inese Vaidere.
Televīzijas kanāls “Rossija 24” izveidots 2006. gadā un saņēmis ļoti daudz kritikas par dažādām falsifikācijām – gan Krievijā, atspoguļojot vēlēšanas un ekonomisko situāciju valstī, gan ārvalstīs. Kijevas apgabala administratīvā tiesa 2014. gadā pieņēma lēmumu pārtraukt tā translāciju Ukrainas teritorijā. Vēl pēc gada “Rossija 24” translācija tika pārtraukta Moldovā. Latvijā televīzija netiek translēta, taču vairāki kabeļoperatori “Rossija 24” sāka izplatīt 2014. gadā, kad Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par dažādiem pārkāpumiem pārtrauca “Rossija RTR” translāciju. Toreiz daži eksperti atzina, ka propagandas ziņā tieši “Rossija 24” esot “smagāka” nekā citas Krievijas televīzijas.
Atbalsta
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
