Rolands Repša: Nevis cīnītāju, bet kaujamu aitu mentalitāte! 128
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diez vai prezidents Putins realizēs draudus par “militāri tehniskajiem pasākumiem” pirms Pekinas olimpisko spēļu beigām 20. februārī. Sportiskās cīņas arī ir cīņas un var apmierināt Krievijas līdera ambīcijas un prasības pēc adrenalīna devām, pirms iet vaļā lielais jandāliņš. Tas sakrīt ar laiku, kad ir ieplānotas kopīgas Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības. Arī zemīte būs sasalusi, lai tanki var traukties pa Ukrainas ārēm. Bet vai tikai Ukrainas? Un vai vispār Ukrainas?
Šobrīd sākotnējais sasprindzinājums starp Krieviju un Ukrainu jau ir pāraudzis atklātā pretstāvē starp Krieviju un kolektīvajiem Rietumiem ASV un NATO personā. Tas nozīmē, ka Krievijas uzbrukuma virziens var nemaz nebūt Ukraina un krievu karaspēka koncentrēšanās tās pierobežā ir tikai viltus manevrs, kamēr galvenā trieciena virziens ir plānots pilnīgi citur. Kur gan?
NATO austrumu flanga vājākais punkts ir 65 kilometrus garais Suvalku koridors Polijā un Lietuvā starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrievijas robežu, ko var sagrābt dažu stundu laikā. Patlaban no Krievijas Tālajiem Austrumiem ar vilcieniem braucošais karaspēks var vienkārši iebraukt Lietuvā tranzītā no Minskas uz Kaļiņingradu un “apstāties” šajā koridorā kaut kur pie Marijampoles. Jo, redz, lokomotīvei “riepa pārsprāgusi” lietuviešu militāristu provokāciju rezultātā.
Pēc tam šis placdarms tiek ātri paplašināts un nostiprināts. Atliek vēl tikai piedraudēt ar kodoltriecieniem pa to Eiropas valstu galvaspilsētām, kas uzdrošināsies sūtīt savus spēkus koridora atbloķēšanai, un lieta darīta. NATO pazemots, uzskatāmi nodemonstrējot tā lēno reakciju un mazspēju. Baltijas valstis būtu nogrieztas no sauszemes piegādēm un spiestas sēsties pie sarunu galda, kur tām nodiktēs jauno saimnieku prasības. Nu, padomājiet, kāpēc Krievijai uzbrukt Ukrainai, kur pretī stāv tikpat liels Ukrainas karaspēks, ja var uzbrukt Baltijā, kur ir krietni mazāki spēki, lai arī ar NATO zīmotnēm? Turklāt Krievija šajā “Suvalku scenārijā” ne ar ko neriskē. Ja kaut kas tomēr sāk piedegt, var ātri atkāpties uz Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju un pasludināt, ka tās bija, ziniet, tādas “mācības”, maksimāli pietuvinātas reālajiem apstākļiem. Atvainojamies par nodarīto skādi un sagādātajiem baiļu brīžiem!
Pēc Baltijas sagrābšanas Ukraina, Baltkrievija un Moldova kritīs jau pēc domino principa. Krievija būs spoži realizējusi savu vēlmi iziet uz vēsturiskajām PSRS rietumu robežām.
Nesen notikušajās samocītajās ASV un NATO sarunās Krievija sev sasniedza pašu galveno rezultātu – tā ieraudzīja, ka sarunu galda otrajā pusē sēdošajiem Rietumiem ir nevis cīnītāju, bet kaujamu aitu mentalitāte! Militārais atbalsts Ukrainai ar karaspēku tika skaidri izslēgts, Krievijai draud tikai sankcijas, par kurām tai nebūs liela bēda. Nupat jau arī zināms, ka SWIFT atslēgšana nebūs sankciju sarakstā. Padomājiet – ja Krievija iekaros Baltijas valstis, Baltkrieviju, Ukrainu un Moldovu, tās nacionālais kopprodukts pieaugs par apmēram 345 miljardiem dolāru un tā ieņems devīto vietu pasaulē tūlīt aiz Itālijas. Ar šādu ieguvumu par jebkādām sankcijām var tikai pasmaidīt.
Vai draudošā katastrofa ir novēršama? Varbūt. Iespējams, ka cilvēki Krievijas vadībā tomēr saprot, ka jebkurš militārs konflikts ar Rietumiem ir neprognozējams un var izrādīties liktenīgs pašai Krievijai. Vai arī, ja Rietumi tomēr izšķiras par noteiktu rīcību un jau tagad un tūlīt izvieto Baltijā NATO sanāksmē Rīgā solītos 40 tūkstošus vīru. Tas var likt cilvēkiem Kremlī tomēr apdomāties un nespert kļūmīgus soļus.
