“Nevienu negribam piespiest atgriezties,” saka Aiva Rozenberga par diskutablo iniciatīvu 37
Kaut arī Latvijas Institūta (LI) rosinātā sociālā kustība “Gribu tevi atpakaļ” izpelnījusies ne mazums kritikas un ironijas, institūta vadītāja Aiva Rozenberga ir gandarīta par to, ka sabiedrībā sākusies plaša diskusija par emigrācijas tēmu.
“Mēs nebijām naivi un negaidījām, ka šī būs tāda akcija, kas aizies “uz urrā” un visiem patiks. Labi apzināmies, ka lielāku procesu iekustināšanai nepieciešami gadi vai pat gadu desmiti, tādēļ šī nav kāda īslaicīga kampaņa, bet gan sociāla kustība,” teica A. Rozenberga. Tomēr jau pirmajās atsauksmēs institūts esot ieguvis vērtīgus viedokļus, interesantu informāciju un arī kritiku, kas noderēšot kampaņas turpinājumam.
Iedvesmu šādai sociālai akcijai LI smēlies reģionos, tiekoties ar cilvēkiem, kuri nesen atgriezušies no dzīves ārzemēs vai kuru tuvinieki joprojām dzīvo un strādā svešumā. Institūta vadītāja atzina, ka pieķerties pie šīs tēmas viņu mudinājuši emocionāli apsvērumi un šāda pašiniciatīva no valsts iestāžu puses ir Latvijā neierasta prakse. Tieši akcijas spontānais un emocionālais raksturs sākotnēji radīja nenopietnu iespaidu un bija par iemeslu negatīvām atsauksmēm. Tomēr A. Rozenberga uzskata, ka pašreiz ir īstais brīdis sarunai par emigrāciju vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tuvojas valsts simtgade, un tās ietvaros nedrīkstētu aizmirst arī tautiešu diasporu ārvalstīs. Otrkārt, pašvaldību vēlēšanu tuvošanās liks politiķiem vairāk piedomāt par tādu piedāvājumu, kas aizbraukušajiem liktu atgriezties, bet Latvijā palikušajiem – nedoties prom.
Pirmajās pāris nedēļās vairāki simti cilvēku esot izmantojuši iespēju nosūtīt saviem tuviniekiem LI sagatavotās pastkartītes, citi vērsušies institūtā ar saviem pieredzes stāstiem par atgriešanos. Arī vairāki ārzemēs dzīvojošie izrādījuši vēlmi iesaistīties akcijā, palīdzot uzrunāt citus aizbraucējus. Akcijai pievienojas arī vairākas organizācijas. Latvijas Nacionālā bibliotēka piekritusi izplatīt informāciju ar reģionālo bibliotēku tīklu. Tāpat LI jau vienojušies ar Pašvaldību savienību par apmācību organizēšanu vietvaru komunikāciju speciālistiem saziņai ar diasporas pārstāvjiem. Tuvākajās dienās institūts ar Latvijas Darba devēju konfederāciju plāno pārrunāt jautājumus par iespējām praktizēties un iegūt pirmās darba vietas.
Paralēli LI rīko diskusijas ar dažādu nozaru ekspertiem par reemigrācijas problēmām. Šonedēļ uz sarunu bija aicināti plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Žurnālisti kopumā LI iniciatīvu vērtēja atzinīgi, tomēr nekautrējās norādīt uz vairākiem trūkumiem. Galvenais pārmetums saistīts ar to, ka akcija atstāj haotisku un amatierisku iespaidu – tā nenotiek saskaņā ar citiem reemigrācijas plāna pasākumiem (tas gan saprotams, jo no šī plāna maz kas ticis īstenots). LI uz diskusiju bija aicinājis arī divus jaunus cilvēkus, kuri pēc izglītošanās un darba ārzemēs izlēmuši atgriezties Latvijā un turpināt savu karjeru šeit. Viņu atgriešanās patiešām lielā mērā balstīta emocionālos apsvērumos, jo kā labi izglītotiem jauniem speciālistiem viņiem nav problēmu atrast labu darbu ne ārzemēs, ne dzimtenē. Tomēr šie “labie piemēri” ilustrē tikai daļu no aizbraucēju loka. Pagaidām piemirsti šķiet tie cilvēki, kuriem aizbraukšana savulaik bija vienīgā iespēja nopelnīt iztiku. Šai grupai jau reiz nācās praktisku apsvērumu dēļ pieņemt smagu emocionālu lēmumu – pamest dzimteni un tuviniekus. Spiest uz viņu jūtām par atgriešanos šķiet kā emocionāla šantāža, jo praktiskā situācija, kas savulaik spieda viņus aizbraukt, nav īpaši mainījusies – zemi kvalificētiem cilvēkiem nopelnīt iztiku sev un ģimenei Latvijā joprojām ir ļoti grūti. “Mēs nevienu negribam piespiest atgriezties tagad un tūlīt. Šobrīd mēs atrodamies pašā ceļa sākumā, mēģinām stiprināt saikni ar aizbraucējiem un apzināt cilvēku vajadzības. Esam apkopojuši pētījumus par latviešu diasporu. Papildinām akcijas informatīvos materiālus arī ar praktisku informāciju par to, kādu palīdzību iespējams saņemt, atgriežoties Latvijā,” skaidroja A. Rozenberga.
Pirms trim gadiem valdībā apstiprinātais Reemigrācijas plāns paredzēja izveidot tādu kā “vienas pieturas aģentūru”, lai cilvēki, kuri apsver domu par atgriešanos, vienuviet varētu saņemt atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem. Šāda iestāde līdz šim brīdim nav izveidota. Jautāta, vai LI ar savām aktivitātēm izrāda gatavību papildus valsts tēla spodrināšanai uzņemties reemigrācijas veicināšanas funkciju, A. Rozenberga atbildēja izvairīgi: “Laiks rādīs, kas kļūs par šo koordinācijas centru. Mūsu mērķis nebija paplašināt iestādes funkcijas vai saņemt papildu finansējumu, bet gan aktualizēt diskusiju.” Tomēr šāda koordinējoša iestāde, visticamāk, būs nepieciešama, jo Eiropas valstu vidū konkurence par cilvēkiem pieaug. Gandrīz tajā pašā laikā, kad LI sāka kampaņu “Gribu tevi atpakaļ”, Īrijas vēstnieks Latvijā Šeimuss Makeinguss intervijā “Latvijas Radio 4” aicināja latviešus doties strādāt uz Īriju. Bet Krievija savas reemigrācijas programmas ietvaros pēdējo desmit gadu laikā esot “atguvusi” pusmiljonu iedzīvotāju no citām valstīm.
