Neviens vakcinācijas apstrīdētājs tiesā nav uzvarējis 138
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut gan Ministru kabineta rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” nav spēkā kopš 1. marta, tomēr Administratīvā rajona tiesa turpina izskatīt pieteikumus, kuros apstrīdēts valdības rīkojumā iekļautais pienākums vakcinēties pret Covid-19. Pieteikumus varēja iesniegt, kamēr rīkojums bija spēkā un pat mēnesi vēlāk, tātad līdz šā gada 1. aprīlim. Kopumā par valdības rīkojumā ietverto vakcinācijas prasību darba pienākumu izpildei ir ierosinātas aptuveni 280 lietas, no kurām tiesa ir izskatījusi aptuveni 150.
Lietas izskatītas Rīgas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Jelgavas tiesu namos.
Tiesas priekšsēdētāja Aiga Putniņa skaidro, ka precīzu lietu skaitu neesot iespējams pateikt, jo vakcinācijas lietas netiekot apkopotas atsevišķi. Tās uzskaita kopējā tiesu informācijas sistēmā. Vienā lietā varot būt vairāki pieteicēji. Piemēram, apvienojas ģimenes locekļi ar līdzīgiem uzskatiem vai arī darba kolēģi. Tā kā vairākās lietās ir vairāki pieteicēji, vienas lietas ietvaros var būt nospriests konkrētu pieteicēju pieteikumu noraidīt, savukārt attiecībā uz pārējiem pieteicējiem var būt pieņemts lēmums tiesvedību izbeigt vai pieteikumu atstāt bez izskatīšanas.
Noraidījums 111 lietās
“No izskatītajām lietām aptuveni 46 lietās tiesvedība ir izbeigta vai pieteikumi atstāti bez izskatīšanas, jo pieteicējiem tajā brīdī, kad tika atcelts valdības rīkojums, zuda interese par tiesvedības procesu vai arī viņi nespēja tiesai pietiekami pamatot, kāpēc tiesvedība būtu turpināma,” stāsta A. Putniņa. “Savukārt aptuveni 111 lietas ir noslēgušās ar spriedumu, kur pieteicēju pieteikumi ir noraidīti.
Neviens no pieteikumiem nav apmierināts. Tiesa pārbaudīja, vai valdības rīkojums ir izdots pamatoti, vai tam ir leģitīms mērķis, vai nav citu līdzekļu, kā varētu saudzīgāk nodrošināt šī leģitīmā mērķa sasniegšanu, un vai tas ir samērīgs attiecībā pret privātpersonu. Tiesa nekonstatēja, ka pienākums vakcinēties būtu prettiesisks. No šīm lietām vismaz 29 lietās ir iesniegta apelācijas sūdzība, un tās atrodas Administratīvajā apgabaltiesā. Daļai cilvēku ir bažas, ka pienākums vakcinēties var atkārtoties, un tāpēc viņi izvēlas turpināt tiesvedību. Arī atlīdzinājuma pieprasīšana ir pamats tam, kādēļ daļa cilvēku pārsūdz spriedumu.”
Pamatā tiek apstrīdēts valdības rīkojuma 5.3 apakšpunkts, kas noteica, ka valsts un pašvaldību institūciju (tostarp kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņi ir uzrādījuši primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Apšauba vakcinācijas drošumu
Tiesas priekšsēdētāja stāsta, ka tiesā nonākuši vispārīga rakstura iebildumi par savu pamattiesību aizskārumu. Pieteicēji uzskatīja, ka tiekot ierobežotas viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, tajā skaitā arī fizisko neaizskaramību. Izskanējušas bažas arī par to, ka ir pārkāptas tiesības uz darbu – ja netika izpildīts pienākums vakcinēties, tas varēja beigties ar darba zaudēšanu.
“Argumenti ir dažādi, bet galvenās to grupas skar vakcinācijas drošumu – vai vakcīnas ir pietiekami pārbaudītas un drošas. Otrs argumentu bloks ir vērsts uz to, ka mērķi varētu sasniegt ar citiem, saudzīgākiem līdzekļiem. Visbiežāk tiek minēts attālinātais darbs un testēšanās iespējamība. Bet neviens no šiem līdzekļiem, tiesai pārbaudot, nav licies tāds, kas pilnvērtīgi varētu sasniegt mērķi tādā pašā kvalitātē kā vakcinējoties,” atzīst A. Putniņa.
Daudz pagaidu aizsardzības lūgumu
Bet kāpēc šīs lietas, kas saistītas ar ārkārtas situāciju, tiek skatītas tik ilgi? Tiesas priekšsēdētāja skaidro, ka, “ievērojot vienlīdzības principu pret visiem pieteicējiem, tiesā visas lietas tiek izskatītas hronoloģiskā secībā, izņemot, ja likumā nav noteikts pienākums tiesai šīs lietas izskatīt ātrāk”.
“Parasti lietu vidējais izskatīšanas termiņš ir astoņi deviņi mēneši. Bet gadījumos, kad ir objektīvi steidzama nepieciešamība un pienākuma izpilde var radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, tad personai ir tiesības prasīt tādu kā tiesas pirmšķietamu vērtējumu – pagaidu aizsardzību līdz tam brīdim, kamēr lieta tiek izskatīta pēc būtības ar spriedumu. Tiesa līdz ar pieteikumiem saņēma daudz šādus pagaidu aizsardzības lūgumus. Pamatā tiesa tos noraidīja, tomēr trijos gadījumos sākotnēji apmierināja, jo ārstniecības personām nebija skaidrs, vai pieteicēji var vai nevar vakcinēties. Bet vēlāk gan visās šajās trīs lietās tika pieņemti spriedumi un pieteikumi ir noraidīti, jo lietas izskatīšanas gaitā netika gūta pārliecība un apstiprinājums bažām, ka persona nedrīkst vakcinēties, kā arī persona nebija saņēmusi ārsta konsilija atzinumu, ka ir indikācijas, kas liedz vakcinēties,” saka A. Putniņa.
Ierēdņiem jāgatavo atbildes
Valdība Veselības ministrijai ir uzticējusi atbildētāja pienākumus tiesai savā vārdā. Daudzās valdības slēgtajās sēdēs veselības ministrs Daniels Pavļuts iepazīstinājis ar paskaidrojuma projektiem Administratīvajai rajona tiesai.
Darba slodze šajā ziņā ir pieaugusi ne tikai ministrijas ierēdņiem, bet arī Slimību profilakses un kontroles centra darbiniekiem, kuri iesaistīti atbilžu gatavošanā tiesai. Ne mazums pienākumu šajā ziņā ir arī Zāļu valsts aģentūrai un Imunizācijas valsts padomei.
Administratīvajā rajona tiesā pieteikumus ir iesnieguši gan pedagogi, gan policisti, gan ugunsdzēsēji, ministriju darbinieki, kā arī citu profesiju pārstāvji.
Igaunijā spriež par labu atlaistajiem
Pēc medijos ziņotā secināms, ka citās valstīs vakcīnskeptiķi dažkārt tomēr tiesā gūst virsroku. Piemēram, arī Igaunijā Tallinas Administratīvajā tiesā ir vērsušies ne mazums personu, kuras apstrīdējušas valsts uzlikto pienākumu vakcinēties pret Covid-19, un ne visi pieteikumi ir noraidīti. Septembra sākumā tiesa nosprieda, ka divi Policijas un robežsardzes pārvaldes (PPA) darbinieki ir nelikumīgi atlaisti no darba, jo bija atteikušies vakcinēties pret kovidu. Ar tiesas spriedumu šiem atlaistajiem darbiniekiem tika piešķirtas kompensācijas četru un sešu mēnešalgu apmērā, ziņo Igaunijas sabiedrisko mediju portāls “ERR.ee”. Līdzīgs spriedums ir pieņemts arī par diviem Igaunijas Aizsardzības spēku darbiniekiem, kuri atlaisti no darba pēc tam, kad atteikušies vakcinēties.
Tallinas Administratīvā tiesa konstatēja, ka stingrāki pandēmijas laikā noteiktie pasākumi nenozīmē to, ka automātiski visiem darbiniekiem var tikt noteiktas vienādas vakcinācijas prasības, neanalizējot riskus.
Savukārt Francijas ugunsdzēsēju sūdzība par obligātu vakcināciju pret Covid-19 nonāca līdz pat Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT), kur gan tika noraidīta. Vairāk nekā 670 profesionālie un brīvprātīgie ugunsdzēsēji bija sūdzējušies par obligāto vakcināciju, uzskatot, ka tā pārkāpj viņu tiesības uz privātumu. ECT ir noraidījusi viņu pieteikumu un paziņojusi, ka sūdzība neietilpst viņu darbības jomā. Taču spriedums neizslēdzot turpmākus tiesvedības gadījumus šajā jautājumā, ja obligātā vakcinācija ugunsdzēsējiem rada “reālu neatgriezeniska kaitējuma risku”, ziņo “euronews.com”. Arodbiedrība, kas ierosināja lietu, spriedumu raksturojusi kā “ārkārtīgu vilšanos”.
