Neviens vairs nejūtas droši. Saruna ar Gruzijas ārlietu ministres vietnieci Tamāru Beručašvili 0
“Diemžēl rietumvalstis Krievijas un Gruzijas karam 2008. gadā pievērsa maz uzmanības, un tādējādi palielinājās Krievijas impēriskā apetīte,” intervijā “LA” atzīst Gruzijas ārlietu ministres vietniece Tamāra Beručašvili, kura nesen viesojās Rīgā. Viņa stāsta, ka Gruzija pilnībā izprot situāciju Ukrainā, kurai tāpat kā Gruzijai daļa no valsts ir okupēta.
– Kāds ir Gruzijas skatījums uz notikumiem Ukrainā?
– Mums ir ilga vēsture sadarbībā ar Ukrainas valsti, un mēs esam norūpējušies par notikumu attīstību Ukrainā un tur izcēlušos krīzi. Visas nepatikšanas Ukrainā uzkurina Krievijas agresija. Mēs pilnībā atbalstām Ukrainas teritoriālo vienotību un suverenitāti. Gruzija nekad neatzīs Krimas aneksiju. Tā notika, balstoties uz referendumu, kura laikā bija Krievijas militārā klātbūtne pussalā. Tas viss norisinājās ļoti īsā laikā un dīvainos apstākļos. Ukrainas notikumu kontekstā redzam daudz līdzību ar Krievijas–Gruzijas karu 2008. gadā. Diemžēl toreiz rietumvalstis konfliktam pievērsa maz uzmanības, un tādējādi palielinājās Krievijas impēriskā apetīte. Tagad mēs tās sekas redzam Ukrainā.
– Lūdzu, pastāstiet vairāk par šīm līdzībām…
– Teritorijas ir okupētas, balstoties uz ieganstu par minoritāšu tiesību un Krievijas pilsoņu aizstāvību, atbalstu jaunām “neatkarīgām” valstīm. Tiek izmantots cēls iemesls, taču realitātē tiek lietots brutāls spēks, lai okupētu teritorijas neatkarīgā un suverēnā valstī. Šīs līdzības tagad mēs varam novērot Krimā un Ukrainas austrumos. Šo notikumu kontekstā nepieciešama spēcīga starptautiskās kopienas reakcija, lai atturētu Krieviju no tālākajiem soļiem. Esam par rietumvalstu sankcijām Krievijai – tām nebūs tūlītējas iedarbības, taču ar laiku tās pierādīs savu efektivitāti. Pašlaik ir mests izaicinājums starptautiskajai kārtībai un apdraudētas visas vienošanās, kas garantē drošību Eiropā. Krievija nodarbojas ar Eiropas kartes pārveidošanu. 2008. gadā Krievija par notikumiem Gruzijā nemaksāja nekādu cenu. Toreiz uz dažiem mēnešiem ES apturēja stratēģisko partnerību ar Krieviju, taču pēc tam atkal turpināja sadarboties, kā ierasts. Ja Krievijai nebija jāmaksā, tad tai nebija ko zaudēt, tāpēc tagad tā turpina pārbaudīt iespējas, cik tālu drīkst iet. Savulaik Krievijas prezidents bija ļoti tiešs, apgalvojot, ka PSRS sabrukums bijusi liela katastrofa. Eiropas Savienības Austrumu partnerības programmu tā redz kā draudu sev, lai gan īstenībā stabilas un pārtikušas kaimiņvalstis ir Krievijas interesēs.
– Gruzijas un Krievijas kara laikā Tbilisi ieradās Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstākās amatpersonas. Daudzi toreiz teica, ka tas esot atturējis no Krievijas karaspēka ienākšanas galvaspilsētā…
– Neviens nevar par simt procentiem pateikt, kas toreiz bija prātā Krievijai, taču fakts, ka ES valstu līderi parādīja solidaritāti šajā situācijā, bija ļoti svarīgs, lai nodrošinātu mieru. Tas bija ļoti skaidrs vēstījums.
– Kā Gruzijas sabiedrība pauž atbalstu Ukrainai?
– Gruzijai, kur 20 procenti teritorijas ir okupēti un nesen bijis karš, visi notikumi Ukrainā ir ļoti saprotami. Lai paustu solidaritāti ar Ukrainas tautu, Gruzijā bijušas dažādas demonstrācijas, ko rīkoja sabiedriskās organizācijas un “vienkāršie cilvēki”, lai atbalstītu Ukrainas teritoriālo vienotību un Ukrainas izvēli par labu Eiropai. Maidanā gāja bojā arī divi gruzīni – viens bija nejaušs garāmgājējs, bet otrs bija klāt protestos, aizstāvot Ukrainas eiropeisko izvēli. Gruzīnu piedalīšanās apliecina, ka visai Austrumu partnerībai Ukraina ir ļoti svarīga.
– Vai gruzīni jūtas droši savā valstī?
– Mūsdienās neviens vairs nejūtas droši Eiropā, jo ir mests izaicinājums starptautiskajiem likumiem un kārtībai. Mums jāpanāk, ka starptautiskā kārtība tiek atjaunota, citādi situācija kļūs ļoti bailīga. Starptautiskie dokumenti ir jāciena, turklāt Krievija daudzus no tiem ir parakstījusi.
– Kā Gruzija attīsta savas militārās spējas?
– No Rietumu puses ir vajadzība atbalstīt Gruziju un tās aizsardzības spējas, lai aizsargātu valsti. Mēs īstenojam reformas, kas saistītas ar NATO standartu ieviešanu. Tajā pašā laikā mēs ņemam vērā ģeopolitisko situāciju un lietojam miermīlīgas darbības, lai atgūtu savu teritoriālo vienotību. Mūsu bruņotie spēki piedalās starptautiskajā misijā Afganistānā. Kaut arī mums ir vietēja mēroga izaicinājumi, parlaments pieņēmis arī lēmumu sūtīt Gruzijas karavīrus ES militārajā misijā uz Centrālāfrikas Republiku, kā arī pastāv diskusija par karavīru nosūtīšanu misijā uz Mali. Piedalīšanās starptautiska mēroga uzdevumos ir mūsu pienākums, ieguldot starptautiskajā drošībā.
– Kā pašlaik vērtējat Gruzijas un Krievijas attiecības?
– Dienvidosetijā un Abhāzijā tiek liktas barjeras iedzīvotāju iespējām brīvi pārvietoties. Ģimenes un īpašumi ir sašķelti – tā ir cilvēciska drāma, kas tiek provocēta no Krievijas okupācijas, kam iegansts ir tā saucamās neatkarīgās valstis. Šķērsojot robežas, cilvēki tiek arestēti, un tas ir slikts signāls vietējiem iedzīvotājiem. Gruzijas valdība nolēma mazināt spriedzi un mainīt retoriku sarunās ar Krieviju. Soli pa solim mēs virzāmies ekonomiskās sadarbības un kultūras jautājumos, kā arī cilvēku kontaktos. Mums ir izdevies palielināt eksportu uz Krieviju, un Gruzijas vīni un minerālūdens ir atgriezies tās tirgū. Esam norīkojuši īpašo sūtni Krievijas jautājumos Zurabu Abašidzi. Līdz šim viņam bijušas sešas tikšanās ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Grigoriju Karasinu. Viņi nerunā par diplomātiju un “sarkanajām līnijām”, bet par pragmatismu. Mazinot spriedzi, mēs varam sagatavoties nākotnei. Tajā pašā laikā Krievijai ir jāparāda sava griba. Pēdējā tikšanās reizē Karasins teica, ka Krievija nelikšot šķēršļus Gruzijas Asociācijas līgumam ar ES. Krievija pašlaik ir aizņemta ar Ukrainas jautājumiem. Mūsu politikas stūrakmens ir integrācija ES – pēc Asociācijas līguma noslēgšanas ar ES tas būs saistīts ar mūsu iekšpolitiku. 85 procenti sabiedrības atbalsta Eiroatlantisko integrāciju, un parlamentā attiecībā uz šo jautājumu ir pieņemts nacionālais izlīgums starp visām partijām. Asociācijas līgums mums ir svarīgs ne tikai tirdzniecībai un partnerībai ar ES, bet tas nozīmē mūsu valsts attīstību, eiropeizāciju un modernizāciju, kā arī demokrātisko institūciju un likuma varas attīstību atbilstoši ES standartiem. Mēs to nedarām Briseles dēļ, bet gan Gruzijas pilsoņiem. Šajā ceļā mēs vēlamies ņemt vērā Baltijas valstu pieredzi, kurām ir bijusi līdzīga pagātne un no kurām daudz varam mācīties, jo tās jau desmit gadus ir dzīvīgas ES dalībvalstis. Asociācijas līgums Gruzijai ir jaunas spēles sākums. Attīstot mūsu ekonomiku un veicot plašāku demokratizāciju, mēs ceram reģionā parādīt, ka demokrātija strādā. Tas būs arī vēstījums okupēto teritoriju pilsoņiem, kas redzēs, ka labāk ir dzīvot Gruzijā nekā starptautiski neatzītās teritorijās zem Krievijas imperiālistiskajām prioritātēm. Tā ir skaidra mūsu politiskā līnija attiecībā uz Abhāziju un Dienvidosetiju.
– Kādā veidā izpaužas jūsu pieminētie Gruzijas un Krievijas pilsoņu cilvēciskie kontakti?
– Krievijas tūristu skaits Gruzijā no Krievijas puses ir palielinājies. Pat pēc kara Gruzija nebloķēja ekonomiskās aktivitātes ar Krieviju. Tās pilsoņiem ir bezvīzu režīms Gruzijā. Krievu tūristu pie mums ir daudz, taču tā ir jauna paaudze, kurai nav padomju nostalģijas, un viņi dodas pie mums kā uz Eiropas valsti. Viņus apbur Gruzijas viesmīlība, vide un kontakti ar gruzīniem, viņi nav Krievijas propagandas mašīnas upuri.
– Vai Gruzijā ir aktuāls jautājums par Krievijas informatīvās telpas klātbūtni?
– Ar satelītiem Gruzijā var uztvert dažādus Krievijas kanālus, taču mēs tos nebloķējam. Nedomāju, ka Krievijas propaganda, kas nāk no tās televīzijas kanāliem, rada nopietnu ietekmi uz Gruzijas izvēli par labu Eiropai.
– Cik ilgu laiku var prasīt Gruzijas eirointegrācijas ceļš?
– Pašlaik ir grūti runāt par kalendāru, jo nedz mēs, nedz ES nav gatavi. Bet notiekošais process Gruzijai ir ļoti svarīgs. Vēsture rāda, ka paplašināšanās bijusi ES veiksmīgākā politika. Eiropas Parlamenta aprīļa rezolūcijā bija minēts, ka Moldova, Ukraina un Gruzija pieder Eiropas telpai. Vēsturiski un vērtību ziņā gruzīni ir Eiropas nācija ar bagātu kultūras mantojumu. Tiekšanās pēc Eiropas bija daļa no Gruzijas attīstības, taču, kā zinām, pagātnē mums šī iespēja tika brutāli atņemta. Tagad mēs esam atpakaļ uz mūsu dabiskā ceļa un attīstīsim mūsu valstiskumu, balstoties uz Eiropas kārtību.
