“Neviens siltumnīcefekta gāzes nav redzējis, taustījis…” Čudars uzsver – būtu naivi domāt, ka Latviju neskars klimata pārmaiņas 42
“Mēs dzīvojam uz vienas zemeslodes. Domāt, ka tas mūs neskars tiešā veidā – šīs milzīgās pārmaiņas, kas notiek dabā un klimatā, tas būtu vairāk vai mazāk naivi. Tās notiek,” tā TV24 raidījumā “Globuss” komentēja Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV), diskutējot par aktuālo tematu saistībā ar klimata pārmaiņām pasaulē un arī Latvijā, tostarp atbildot uz repliku, ka klimata pārmaiņas ir Itālijā, Spānijā, bet Latvijā “mūs jau tas neskars, līdz mums tas neatnāks”.
“Neviens siltumnīcefekta gāzes nav redzējis, neviens tās nav taustījis, neviens tās nav pats konstatējis. Klimata pārmaiņu politika ir balstīta uz specializētām, ļoti specifiskām zināšanām – zinātnes darbiem, kuri ir vairākkārt pārbaudīti un norāda pavisam konkrēti uz iemesliem, kāpēc klimats mainās daudz straujāk, nekā tas ir parasti dabā, un, ka šīs izmaiņas ir saistītas ar biogēna darbībām, ar cilvēka darbībām. Tāpat šie zinātniskie pētījumi norāda uz iespējām izvairīties no šīm klimata pārmaiņām vai pēc iespējas tās mazināt,” tā uzsvēra Čudars.
Mēs jau šobrīd “miniatūrā to Latvijā jau redzam,” tā Čudaram piebalsoja TV24 raidījuma “Globuss” viesis Jānis Rozītis, kurš ir Pasaules Dabas Fonda direktors.
“Ja mēs paskatāmies, ko šobrīd dažādi zinātniskie, starptautiskie pētījumi norāda uz šobrīd ietekmētākajām vietām pasaulē, tur dažas Eiropas vietas ir, bet Latvija šobrīd tur TOP100 vēl nav, tad tas ir Āfrikas kontinents, salu valstis, var teikt. Tur pamatā ir divas lietas: viens ir jūras līmeņa celšanās, kā, piemēram, Haiti, Bangladeša; un tad ir sausuma un nokrišņu nepārtrauktas svārstības – kad ir milzīgi nokrišņi, kas rada milzīgus plūdus, un turpat ir atkal milzīgs sausums. Tas ir Sudānā, Pakistānā, piemēram,” tā sacīja Rozītis.
Tāpēc Pasaules Dabas fonda direktors vēlreiz atkārtoti uzsvēra, ka Latvijā šobrīd miniatūrā redzam to, kas šobrīd notiek pasaulē lielākā mērogā, ar lielākām ietekmēm šajos pasaules karstajos reģionos. “Mēs redzam, ka mums ir sausums. Parunājoties ar iedzīvotājiem, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem dažādās Latvijas vietās, viņi norāda jau par ļoti konkrētiem ekonomiskiem zaudējumiem. Mēs redzam vētru ietekmes. Pirms dažiem gadiem mēs varējām novērot, kādas mums ir plūdu ietekmes. To pašu mēs visu miniatūrā pat varam pārvērst ar konkrētām naudas izteiksmēm ekonomiskā izpratnē vai sociālā izpratnē, kādi ir kaitējumi tīri mājvietām. Arī starp citu arī šī gada plūdi Jēkabpilī – arī tos mēs varam saistīt un pamatot ar klimata pārmaiņām,” tā TV24 raidījumā “Globuss” globālās klimata pārmaiņas komentēja Rozītis.
Jau vēstīts, ka vairāk nekā puse jeb 58% eiropiešu uzskata, ka ir jāpaātrina pāreja uz zaļo ekonomiku, ņemot vērā enerģijas cenu kāpumu un bažas par gāzes piegādi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, liecina jaunākie “Eirobarometra” dati, kas publiskoti 20.jūlijā.
Lūkojoties no ekonomikas perspektīvas, 73% eiropiešu piekrīt, ka klimata pārmaiņu radītā kaitējuma izmaksas ir daudz augstākas nekā investīcijas, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās īstenošanai.
Savukārt trīs ceturtdaļas jeb 75% eiropiešu atbalsta viedokli, ka rīcība klimata jomā veicinās inovācijas.
Gandrīz deviņi no desmit Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem piekrīt, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina līdz minimumam un vienlaikus būtu jākompensē atlikušās emisijas, lai līdz 2050.gadam panāktu ES klimatneitralitāti.
Teju deviņi no desmit eiropiešiem pauž viedokli, ka ES ir svarīgi izvirzīt vērienīgus atjaunīgo energoresursu izmantošanas palielināšanas mērķrādītājus, un līdzīgs skaits, proti, 85% uzskata, ka ES ir svarīgi rīkoties energoefektivitātes uzlabošanai, piemēram, mudinot cilvēkus izolēt mājokli, uzstādīt saules enerģijas paneļus vai iegādāties elektroautomobiļus.
Septiņi no desmit aptaujātajiem uzskata, ka fosilā kurināmā importa samazināšana var uzlabot enerģētisko drošību un nākt par labu ES ekonomikai.
“Eirobarometra” dati rāda, ka 39% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būtu jāpaātrina atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, savukārt 29% uzskata, ja jāpalielina energoefektivitāte un jāpaātrina pāreja uz zaļo ekonomiku.
Savukārt 22% respondentu uzskata, ka enerģētikas krīzes laikā būtu jāatgriežas pie lielākas fosilā kurināmā izmantošanas un jāpiebremzē pāreja uz zaļo ekonomiku.
