Ilvesam ir taisnība – arī Latvijai ir jāgatavojas karam. Saruna ar Eināru Cilinski 64
Ar Nacionālās apvienības valdes locekli, Saeimas deputātu Eināru Cilinski sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
M. Antonevičs: – Šonedēļ sākas partiju kandidātu sarakstu iesniegšana, līdz ar to var teikt, ka cīņa par nākamo Saeimu ieiet finiša taisnē. Kā jūs šobrīd raksturotu Nacionālās apvienības piedāvājumu 12. Saeimas vēlēšanās?
– Ja runājam par saraksta līderiem, divos vēlēšanu apgabalos mums ir jauni pirmie numuri – režisors Edvīns Šnore Zemgalē un kultūras ministre Dace Melbārde Rīgā. Es pats to ieteicu, jo, manuprāt, tā ir laba iespēja paplašināt elektorātu, piesaistīt kultūras cilvēkus un ne tikai viņus. Bet idejiski tos virzienus, pie kā NA plāno strādāt nākamajā Saeimā, uzsvērsim mūsu 4000 zīmju programmā. Tas ir atbalsts ģimenēm ar bērniem, nodokļu sistēmas izmaiņas, lai mazinātu nevienlīdzību, reģionālā attīstība, latviska un mūsdienu prasībām atbilstoša izglītība, kultūras joma. Tie visi ir jautājumi, kas bijuši partijas redzeslokā jau līdz šim. Protams, daudz lielāka prioritāte tagad ir aizsardzības un nacionālās drošības jautājumi. Nepieciešams nostiprināt zemessardzi, veikt aktīvāku rezervistu uzskaiti un palielināt aizsardzības finansējumu. Man personīgi tuvs temats ir Latvijas enerģētiskā neatkarība, arī tās nozīme šobrīd ir pieaugusi, un arī te mums būs programmatiski piedāvājumi.
– Tie visi noteikti ir svarīgi darbi, taču nav jūtama nākotnes vīzija. Kā saka – aiz kokiem nevar redzēt mežu…
– Partijai programmatiski jādod savs redzējums visās jomās, un to sagaida arī šo nozaru pārstāvji. Ja šāda redzējuma nav, tad var rasties secinājums, ka konkrētā joma partijai ir vienaldzīga. Taču, ja man vajadzētu formulēt NA politisko vīziju, tad es nosauktu trīs pamatpunktus: 1) valsts attīstība, 2) valsts drošība un 3) latviska valsts.
V. Krustiņš: – Jūs esat centušies nevienu neaizmirst, katrs kaut mazliet, bet tiks pieminēts programmā. Tomēr jautājums – ar ko jūs piesaistīsiet nacionāli domājošu vēlētāju uzmanību, lai viņi aizietu uz vēlēšanām un nobalsotu tieši par Nacionālo apvienību, nevis, piemēram, paliek mājās? Piemēram, «Vienotībai» galvenais solījums ir «stabilitāte» – saprotu, ka viss paliks tāpat kā līdz šim. Bet kas tad ir šī stabilitāte? Nupat žurnālā «Ir» bija Igaunijas prezidenta Ilvesa kunga intervija. Viņš saka: «Jūs gatavojaties Saeimas vēlēšanām, es gatavojos karam.» Vai jums nešķiet, ka šobrīd ir īstais laiks runāt plašākā mērogā?
– Ilvesam ir taisnība – arī Latvijai ir jāgatavojas karam, bet šī gatavība nevar būt tikai militāra rakstura. Mūsdienu karš pirmkārt ir cīņa par cilvēku prātiem, tāpēc tik svarīga ir valsts attīstība, demogrāfija, izglītība un kultūra. Latvijai ir jābūt vērtībai, kuru cilvēki gribētu aizstāvēt. Protams, arī militārā sagatavotība ir svarīga. Es jau pieminēju zemessardzes attīstību…
– Ko jūs ar to saprotat?
– Es ar to saprotu zemessardzes ekipējumu, tajā skaitā plašākas iespējas turēt ieročus mājās. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka modernā kara apstākļos liela nozīme ir ļoti labi apmācītiem profesionāliem karavīriem. To pierāda arī Ukrainas notikumi. Krimas scenārijam Ukraina vispār nebija gatava, arī Austrumukrainā galveno smagumu nācās iznest salīdzinoši nelielām, bet labi sagatavotām karavīru vienībām. Latvijā profesionāli karavīri ir, bet viņu nav daudz un daļa ir atvaļinājusies no dienesta. Tāpēc ļoti svarīgi sagatavot rezervistu vienības, kuras iespējams strauji mobilizēt. Ir jānodrošina finansējums, lai šiem rezervistiem būtu ekipējums un papildu apmācības. Par to mēs esam runājuši ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi. Ilvess intervijā norādīja, ka mazām valstīm atteikšanās no obligātā militārā dienesta ir kļūda. Skaidrs, ka mēs Latvijā nevaram atgriezties pie divu gadu obligātā dienesta, taču mūsdienīgāks variants varētu būt vasaras apmācības nometnes. Tā būtu arī kā patriotiskā audzināšana jaunatnei.
VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT
