Neviens nesteidzas apkampties ar Āboltiņu 21
“Vienotības” līderei būs nepieciešama liela politiskā lunkanība, lai caur savas frakcijas biedru un potenciālo koalīcijas partneru savilkto “sarkano līniju” labirintu tiktu līdz premjera krēslam.
Kaut gan Solvita Āboltiņa šonedēļ ir nosaukta par “Vienotības” premjera kandidāti, oficiālu partijas mandātu vēl nav saņēmusi. Partijas valde un Saeimas frakcija savu kopīgo galīgo lēmumu plāno pieņemt līdz 28. decembrim. Šajā laika posmā “Vienotības” līderei jāpārliecina partijas biedri par savu spēju izveidot stabilu, darboties spējīgu valdību, kurā ietilptu arī Nacionālā apvienība (NA), uz ko uzstāj “Vienotības” “liberāļu” spārns. “Ja šādu modeli kandidāte nevarēs piedāvāt, tad viņa nebūs izpildījusi valdes un frakcijas doto uzdevumu,” teica viena no partijas iekšējām opozicionārēm Lolita Čigāne (“Vienotība”). Tomēr “Vienotības” līderes iespējas sagatavot šādu piedāvājumu ir šaubīgas. NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uz jautājumu, kā Āboltiņa varētu pārliecināt nacionāļus strādāt viņas vadītā koalīcijā, atbild kodolīgi: “Nekā! Mēs savu viedokli esam pauduši un no tā neatkāpsimies! Āboltiņas vadītā valdībā NA nestrādās.”
Teorētiski jau “Vienotība” varētu neņemt vērā no sešiem deputātiem sastāvošo “liberāļu” spārnu un vienkārši ar balsu vairākumu izvirzīt Āboltiņu pat tad, ja viņa piedāvātu koalīciju bez NA. Iespējams, iekšējo opozīciju varētu apklusināt arī ar kādiem solījumiem, bet nacionāļus varētu aizstāt ar mazajām frakcijām. Starp citu, Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakciju vakar pametis deputāts Artuss Kaimiņš, kurš būtu bijis neērts traucēklis LRA un “Vienotības” tuvināšanās procesā.
A. Kaimiņš paziņojumā skaidro, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo LRA frakcijas vadība esot kļuvusi par “Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas dedzīgākajiem atbalstītājiem viņas cīņā par premjera amatu: “Es to neuzskatu par gudru politiku, bet gan par izmisīgu mēģinājumu nonākt koalīcijā, tādēļ vēlos norobežoties no šādas rīcības. Āboltiņas publiskais tēls maniem vēlētājiem ir kļuvis par simbolu visam, kas Latvijas politikā ir nosodāms – augstprātība, varaskāre un shēmošana,” paziņojumā raksta A. Kaimiņš.
Taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir skaidri licis saprast, ka sagaida premjera kandidātu, kurš baudītu gan koalīcijas, gan sabiedrības uzticību. Tādēļ maz ticams, ka Vējonis piekristu valdībai, kas balstās uz šaubīgiem pamatiem.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji kuluāros iepriecināti brīnās par “Vienotības” valdes un frakcijas lēmumu nosaukt Āboltiņas kandidatūru. Jo stingrāk “Vienotība” turas pie savas pretrunīgi vērtētās līderes, jo vairāk pieaugot ZZS izredzes vadīt nākamo valdību. Premjera postenim minēti vairāki zaļzemnieku pārstāvji, bet pēdējā laikā kā reālākais tiek minēts partijas jaunpienācējs, kādreizējais Tautas partijas politiķis un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis, kā arī Jānis Dūklavs. Savu premjera kandidātu ZZS plāno nosaukt 28. decembrī. “Taču atkarībā no situācijas pavērsieniem esam gatavi to darīt arī agrāk vai vēlāk,” teica ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš neredz nekādu iemeslu, kādēļ vajadzētu atbalstīt Āboltiņas veidotu koalīciju.
Lielākā Saeimas frakcija “Saskaņa” valdības veidošanas procesu vēro no malas un rēķinās, ka arī turpmāk būs jāstrādā opozīcijā. “Viss valdības veidošanas process savā būtībā ir sapuvis. Nevienam nav vairākuma, un partiju attiecībās valda nesaprotams juceklis. Līdzšinējās politiskās tradīcijas tikai veicina nekārtību. Pareizāk būtu, ja valdību veidotu pēc skaidriem principiem – lielākā Saeimas frakcija. Ja tai neizdodas, tad iespēja tiek nākamajai pēc lieluma,” teica “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Vērtējot pašreizējo situāciju, viņš neizslēdza iespēju, ka NA “salūzīs” un piekāpsies strādāt Āboltiņas vadībā.
