Neviens negrib glābt Valku 2
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir uzdots izvērtēt, vai Valkai kā pierobežas pilsētai, kas kopā ar Igaunijas Valgu pēc būtības veido vienu pilsētu, un ap to izveidotajam novadam varētu piešķirt īpašu statusu.
Taču vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (“AP”) esot sajūta, ka tas nebūs iespējams.
Tādā gadījumā jaunajā Valkas novadā būs Strenču novads, kā arī Trikātas pagasts un Ēveles pagasts, kas tiks nodalīti no Beverīnas un Burtnieku novadiem, kurus pievienos Valmieras novadam, “Latvijas Avīzei” atzina ministrs.
Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisija 2. lasījumā ir atbalstījusi šādas Valkas novada robežas, neņemot vērā šo teritoriju pārstāvju protestus.
Pēc Saeimas komisijas lēmuma Strenču, Beverīnas un Burtnieku novadu vadība paziņoja, ka pašvaldības, izmantojot lauksaimniecības tehniku, daļēji vai pilnībā plāno bloķēt tranzītielu Strenčos.
Savukārt dienā, kad Saeima 2. lasījumā skatīs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ar tam pievienoto novadu karti, Strenču kultūras namā tiks rīkota plaša iedzīvotāju sapulce.
Rūjienas un Naukšēnu novadu līdzīga cīņa ir beigusies ar abu pašvaldību uzvaru – administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti nolēma izpildīt to iedzīvotāju gribu un pievienot pašvaldības Valmieras novadam, ar kuru tās izsenis jau bijušas saistītas. Valmieras novadā būs arī Mazsalacas, Kocēnu, kā arī Beverīnas un Burtnieku novadi. Taču no tiem nodalīs Trikātu un Ēveli, kuras pirms iepriekšējās reformas atradušās Valkas rajonā. Viss liecina, ka tās vēl cīnīsies par palikšanu pie Valmieras, uz kuru jau desmit gadus ir veduši to iedzīvotāju ceļi.
Ne tikai abi novadi, bet arī Valmiera ir veikusi ieguldījumus šo pagastu infrastruktūrā, ieskaitot ceļu sakārtošanu. Trikātā īsā laikā ir savākts vairāk nekā 600 parakstu pret pagasta nodalīšanu. Nošķeltos pagastus un Strenčus varētu glābt tikai īpaša statusa piešķiršana Valkai, kas koalīcijas sadarbības padomes sēdē ir apspriests.
Valkas novads var attīstīties arī esošajās robežās, taču tas negrib palikt otrajā ešelonā. “Ja blakus būs tāda megapašvaldība kā Valmieras novads, tad ar to mums būs grūti sacensties. Tāpēc koalīcijai ir jāizšķiras, vai tā ir gatava Valkas novadam, atstājot pašvaldību vienu, to kaut kā kompensēt, lai mēs varētu attīstīties tāpat kā citi,” komisijas sēdē sacīja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Viņš pēdējā pusgadā ir iemantojis daudzus nelabvēļus, kas savu nepatiku pret novadu reformu, kuras gaitā vienu vai otru teritoriju bija vai ir plānots pievienot Valkai, vispirms vērsuši pret šīs pašvaldības vadību un arī iedzīvotājiem. Valkai un Valgai vajadzētu īpašu statusu, jo pēc būtības tā ir viena pilsēta. Taču tad ir jāmaina likumi abās valstīs – Latvijā un Igaunijā, uzskata V. A. Krauklis, norādot, ka tam ir vajadzīga politiskā griba.
Tagad Valkas novadā ir ap 8000 iedzīvotāju. Patiesībā šajā pašvaldībā dzīvo vairāk cilvēku, bet aptuveni 1200 no viņiem ir deklarēti Igaunijas Valgā. Valkas novada priekšsēdis atceras, ka agrāk igauņu pusē bija deklarējušies vēl vairāk valcēniešu, kuri izmanto Latvijas skolas un Valkas infrastruktūru, bet tad Valgā ieviesta stingrāka kārtība – vairs nevarēja reģistrēties garāžās un šķūnīšos.
Valkai atspaids jau būtu Igaunijā deklarēto Latvijas pilsoņu pieskaitīšana, aprēķinot pašvaldības finanšu nepieciešamību, jo, piemēram, viņu maksātais pievienotās vērtības nodoklis nonāk Latvijas budžetā. Kraukļa “rozā sapnis” esot īpašais nodokļu režīms. Finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) gan “Latvijas Avīzei” atzina, ka tas nebūtu iespējams, jo esot jāņem vērā Eiropas Savienības regulas – Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas ir izveidotas pirms Latvijas iestāšanās ES, sarunās izdevies panākt to saglabāšanu.
Ministrs arī sacīja, ka Valka nav vienīgā, kuras teritorijā faktiski dzīvo citā vietā deklarēti cilvēki. Tāpēc nevarot kādai pašvaldībai noteikt īpašus nosacījumus. Uz to Krauklis atbildēja, ka Valka ir vienīgā pilsēta, no kuras uz citu valsti var aiziet kājām pēc pakalpojumiem, kurus tur ir izdevīgāk saņemt.
Cik izmisīgi visi bēg no Valkas, tik ļoti vēlas būt kopā ar Valmieru, kura dažādu faktoru iespaidā, ieskaitot valdošo partiju atbalstu, ir izveidojusies par spēcīgu reģionālās attīstības centru.
Pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) komisijas sēdē piekrita Rūjienas un Naukšēnu pievienošanai, viņam nebija iebildumu arī pret Strenču novadu, jo ar šīm pašvaldībām jau visu laiku ir notikusi sadarbība vairākās jomās, to iedzīvotāji izmanto Valmieras infrastruktūru, apmeklē kultūras un sporta pasākumus, te atraduši arī darbu.
J. Baiku pārsteidza vienīgi Ērika Pucena (“KPV LV”) priekšlikums Valmieras novadā iekļaut arī Alojas novadu, kas iezīmēts pie Limbažiem. Jāteic, ka par šo ierosinājumu pārsteigts bija arī Alojas novada vadītājs Valdis Bārda (ZZS). Valmiera tagad ir republikas nozīmes pilsēta, bet atšķirībā no citām lielajām pilsētām tā neiebilst pret statusa maiņu un piekrīt ap sevi veidot novadu.
