Neviens neatļaujas pateikt, ka “brīvprātīgi obligātā” vakcinācija šobrīd ir noteikta arī privātajā sektorā 36
Autors: “CITRO” zīmola pārstāvis, SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers
Covid-19 saslimstības rādītāji ir sasnieguši augstāko punktu kopš pandēmijas sākuma. Nevienam nav šaubu, ka ir pienācis pēdējais brīdis pieņemt stingrākus mērus, lai mazinātu straujo saslimstības pieaugumu. Tajā pašā laikā ierobežojumiem ir jābūt gana stingriem un samērīgiem, lai tos būtu iespējams īstenot noteiktos termiņos. Taču šobrīd jaunie ierobežojumi rada vairāk neizpratni, nekā problēmas risinājumu.
Valdības komunikācija ir haotiska, katra valsts pārvaldes institūcija sniedz atšķirīgu skaidrojumu (ja vispār sniedz atbildes), bet uzdotie laika termiņi noteikumu ieviešanai, ir nesamērīgi un daudzviet pat neīstenojami.
Par obligāto vakcināciju runā tikai publiskajā valsts pārvaldē, bet neviens neatļaujas pateikt, ka “brīvprātīgi obligātā” vakcinācija šobrīd ir noteikta arī privātajā sektorā visiem tiem, kas sniedz pakalpojumus klientiem. Tas rada neizpratni sabiedrībā un mulsina nodarbinātos.
Turklāt termiņi, kas nosaka “brīvprātīgi obligāto” vakcināciju faktiski mēneša laikā, ir nesamērīgi un pat neiespējami īstenojami.
Jāuzsver, ka sadarbspējīgu sertifikātu ir iespējams saņemt tikai 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas. Tas nozīmē, ka sertifikātu, kas apliecina vakcināciju, ir iespējams saņemt ne ātrāk kā pēc norādītā mēneša.
Savukārt līdz sadarbspējīga sertifikāta iegūšanai, nodarbinātajiem darba veikšanai, ir jāuzrāda negatīvs laboratorijā veikts tests, šeit gan jāuzsver, ka ne visur Latvijas reģionos ir iespējams salīdzinoši ātri veikt laboratorijas testu, lai nodarbinātie varētu turpināt darba gaitas, pat tad, ja to ļoti vēlas.
Turklāt valdības noteiktā “darbam derīgā” laboratorijas testa cena ir visaugstākā no visiem pieejamajiem testiem, ar ko var noteikt inficēšanās iespējamību.
Daļai nodarbināto testēšanas izmaksas ir neadekvātas, lai turpinātu darba gaitas. Valdībai būtu jānāk pretī un jāsniedz iespējas nodarbinātajiem izmantot tos testus, kas iedzīvotājiem būtu pieejamāki un cenas ziņā lētāki.
Jaunie Ministru kabineta noteikumi faktiski paredz nodarbināto “brīvprātīgi obligāto” piespiedu vakcināciju ne tikai publiskā sektorā, bet arī privātā sektorā. Uzņēmumiem, kas vēlas turpināt darbu, ir jānodrošina darbinieku vakcinācija ļoti straujā tempā un nesamērīgi īsā laika periodā, pretējā gadījumā faktiski liedzot iedzīvotājiem turpināt darbu un, iespējams, pat dzenot uzņēmējus dīkstāvē.
Šobrīd vakcinācijas veicināšana kā papildus slogs ir uzlikts tieši uz nodarbināto un uzņēmēju pleciem.
Uzskatu, ka tā drīzāk ir valdības un atbildīgo institūciju atbildība, galu galā, Vakcinācijas biroja (!) tiešs uzdevums – veicināt vakcinācijas tempus un aptveri, lai maksimāli samazinātu Covid-19 izplatības riskus sabiedrībā.
Vēlos uzsvērt, ka visās “CITRO” zīmola tirdzniecības vietās stingri tiek ievēroti visi valstī noteiktie drošības un piesardzības pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības risku mazināšanai, tostarp ir ieviesti papildus drošības nosacījumi, lai darbinieki un pircēji varētu justies droši.
Tomēr, saskaņā ar papildus stingrajiem ierobežojumiem epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, ne visiem tiek radīta šī papildus drošības sajūta.
Gluži pretēji – prasība par jauno ierobežojumu steidzamu ieviešanu nesamērīgi īsā termiņā un nodarbināto “brīvprātīgi obligātā” piespiedu vakcināciju, rada papildus slogu gan darbiniekiem, gan uzņēmējiem. Turklāt tas būtiski apgrūtina darbaspēka un finanšu resursu plānošanas iespējas un jau tuvākajā laikā var radīt lielu darbaspēka trūkumu daudzās nozarēs.
Vakcinācija (vismaz līdz šim) ir brīvprātīga iedzīvotāju izvēle, ko mēs esam respektējuši, aicinot darbiniekus pašus pieņemt lēmumu par vakcināciju. Mēs kā sociāli atbildīgs uzņēmums esam aicinājuši savus darbiniekus savlaikus rūpēties par savu un apkārtējo veselību, ievērot visus piesardzības pasākumus, tai skaitā vakcinēties pret Covid-19, lai mazinātu inficēšanās riskus.
No uzņēmuma vadības puses, mēs rādām labo piemēru saviem darbiniekiem – visi administrācijas vadības darbinieki ir vakcinēti, tāpat arī līdz šim esam mudinājuši veikalu darbiniekus vakcinēties. Vienlaikus jāņem vērā, ka tā ir katra paša un visas sabiedrības kopējā atbildība cīņā pret Covid-19.
Faktiski divu gadu garumā mēs strādājam krīzes režīmā, īstenojot visus drošības pasākumus, lai nodrošinātu drošu vidi mūsu darbiniekiem un pircējiem. Uzskatu, ka tas nav pareizi, ka uzņēmējiem šobrīd jāuzņemas arī soģa loma – norīkojot darbiniekus “brīvprātīgi obligātai” piespiedu vakcinācijai vai spriest sodu ar darbinieku atbrīvošanu no darba pienākumiem.
Tādējādi privātā sektora nodarbinātie un uzņēmēji faktiski ir nostādīti situācijas ķīlnieka lomā.
Pilna cikla vakcinācija jāpaveic nesamērīgi īsā laika posmā, lai darbinieki varētu turpināt darbu un uzņēmumi varētu strādāt. Tā ir tieša iejaukšanās uzņēmējdarbībā, kas brīvā tirgus ekonomikā nav pieļaujama.
Protams, ar pilnu atbildību izprotam šā brīža situāciju un nepieciešamību rast steidzamu risinājumu Covid-19 saslimstības straujās izplatības mazināšanai, taču, viens ir ierobežot veikalu apmeklētāju plūsmu un intensitāti cilvēku tiešās saskarsmes mazināšanai, bet pavisam kas cits ir tieši ietekmēt darbaspēka resursu pārdali – vakcinēties un turpināt darbu vai arī doties bezdarbnieku rindās.
Turklāt tas notiek laikā, kad valstī ir krīze un darbaspēka trūkums, kad jau tā ir sarežģīti piesaistīt jaunus darbiniekus, it īpaši reģionos.
Valstī jau ir virkne nozaru, kas prasa valsts atbalsta risinājumu dīkstāvē un apgrozījuma kritumam, vai tiešām šādi šo nozaru skaits ir jāvairo? Darbaspēka resursi ir vitāli svarīgi ikvienam uzņēmumam un mēs nedrīkstam ar tiem riskēt.
Uzskatu, ka valdības komunikācija līdz šim, ir bijusi haotiska, neefektīva un pārāk novēlota.
Pandēmija ilgst jau teju divus gadus, taču joprojām valdības lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī, dodot nesamērīgi īsu laiku pārejas periodā, lai uzņēmumi spētu atbilstoši sagatavoties to ieviešanai.
To spilgti parāda aizvadītās nedēļas nogales “nakts” lēmumi, kā rezultātā vairākas nozares ir spiestas nesamērīgi īsā laika periodā pielāgoties – lai gan jau ilgstoši strauji aug saslimstības rādītāji un medicīnas nozare jau krietni pirms tam brīdināja, ka situācija ir kritiska.
Sasteigta un neizdiskutēta lēmumu pieņemšana, dodot pārāk maz laika nozarēm ieviest jaunos ierobežojumus, turklāt nesamērīga termiņu noteikšana “brīvprātīgi obligātai” vakcinācijai un haotiska, savstarpēji nesaskaņota valsts pārvaldes institūciju komunikācija – tas drīzāk rada visas sabiedrības neizpratni un neticību valdības spējai risināt šo krīzes situāciju.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
