“Neviens nav saticis IKP uz ielas, to nevar ēst un ar to nevar sasildīt māju!” Pēteris Strautiņš par Latvijas ekonomikā notiekošo 0
Jaunākie IKP dati no gaidītā atšķiras visai nepatīkamā veidā. Iepriekš vērtēju, ka IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu nav nozīmīgi mainījies (-0,1%), dati vēstī par samazinājumu par 0,4%. Savukārt krasi nelabvēlīgās gada dinamikas pārmaiņas – līdz samazinājumam par 2,4% pretstatā daudz mērenākajam 0,5% kritumam 2. ceturksnī ir saistītas ar pandēmijas un pēcpandēmijas laikā līdz apnikumam pazīstamo bāzes efektu, kura raksturs ir kļuvis ļoti temperamentīgs.
Pērnā gada 3. ceturksnis patīkami izceļas uz gada kopējā fona, tad IKP izmaiņu skaitļi bija +0,8% (pret iepriekšējo periodu) un +3,6% (pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu). Līdz ar to šī gada dziļā gramba ir pērnā gada izciļņa spoguļattēls.
Ar skumju ironiju jāpiebilst, ka pirms gada neviens par IKP skaitļiem īpaši nepriecājās, jo tad statistiķiem šķita, ka ekonomika nevis pieaug, bet sarūk. Vēlāk veiktus pārrēķinus pamana tikai eksperti, bet sabiedrībai tiek pasniegts nemitīgs emocionālo ciešanu kokteilis. Varbūt turpmāku pārrēķinu rezultātā izrādīsies, 2024. gada rudens ekonomikai tomēr bija gluži labs, bet tad tas vairs nekādi neietekmēs mediju veidoto priekšstatu par notikumu attīstības virzienu mūsu valstī.
Nav šaubu, ka ekonomikas izmaiņu virziens šobrīd ir visnotaļ patīkams sabiedrības vairākumam.
Reālās algas aug, bet reģistrētais bezdarbs ir mazāks nekā pirms gada. Neviens nav saticis IKP uz ielas, to nevar ēst un ar to nevar sasildīt māju.
Spriest par CSP aprēķināto IKP izmaiņu procentu desmitdaļām šādā situācijā būtu bezjēdzīgi, varētu pat teikt, mazohistiski. Arī paši statistiķi norāda, ka šie aprēķini ir saistīti ar lielu nenoteiktību.
Šodienas ziņa arī nav iemesls pārskatīt prognozi par Latvijas ekonomikas pieaugumu šogad par 0,5%. Droši zinām to, ka ekonomika šobrīd ne strauji aug, ne arī ir dziļā krīzē.
Skaidrs, ka reālie ienākumi sabiedrības vairākumam nevar ilgstoši augt brīdī, kad IKP pieaugums ir uz vērtējumu kļūdas robežas.
Lai ekonomika augtu, ir jāinvestē. Pēdējo pāris mēnešu laikā ir izziņoti divi ļoti ievērojami rūpniecības investīciju projekti biotehnoloģiju jomā (Fibenol Valmierā un Asns Investment Jelgavā) attiecīgi par 700 miljoniem eiro un 150 miljoniem eiro, bet dažu pēdējo dienu laikā izziņoti divi dzīvojamo māju projekti Rīgā kopā par 200 miljoniem eiro.
Investori ar ilgtermiņa skatījumu redz cauri reālās dzīves turbulencei un datu miglai, agri vai vēlu ekonomika sekos viņu nospraustajam virzienam.
