“Neviens badā nemirs!” Krievijas pensionāriem nauda būšot 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rietumvalstis vienojušās par finanšu sankcijām Krievijai, kas citstarp paredz arī atslēgt vairākas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT. Iepriekš no dažiem Latvijas politiķiem (īpaši partijas “Saskaņa”) izskanējuši uztraukumi, ka tas negatīvi ietekmēšot tos Krievijas pensionārus, kuri dzīvo Latvijā un saņem savas pensijas no Krievijas – viņi nevarēšot tās saņemt.
“Latvijas Avīzes” uzrunātais militārais pensionārs Boriss Katkovs, kuram izdienas pensiju pārskaita no bankas Maskavā caur “Swedbank”, ir pārliecināts, ka viņu tas neskaršot.
“Tās bankas, ar kuru starpniecību militārajiem pensionāriem tiek pārskaitīta nauda, pagaidām nav nokļuvušas sankciju sarakstā. Mums sola, ka pagaidām šajā ziņā viss esot normāli. Ja radīsies kādas problēmas, tad, protams, Latvijas valstij būs jāvienojas ar Krievijas Federāciju, lai ļaudis šeit neciestu. Domāju, ka Ukrainā viss drīz beigsies un situācija nostabilizēsies,” saka pensionārs, kurš savu pensiju nopelnījis, būdams PSRS bruņoto spēku militārpersona.
Vispirms esot strādājis Cēsīs, ko uzskata par latvisku pilsētu, un kaut cik iemācījies arī latviešu valodu. Bet tad aizsūtīts uz Daugavpili, kur bijusi pavisam cita situācija, neesot bijis iespēju izmantot Cēsīs iegūtās latviešu valodas zināšanas. Valodu aizmirsis un tagad, dzīvojot Rīgā, viņš varot tikpat mierīgi kā Daugavpilī iztikt tikai ar krievu valodu. Pagaidām vēl pensijas lielumu nav ietekmējusi Krievijas rubļa vērtības krišanās.
Lielākā daļai militāro pensionāru, kuri dzīvo Latvijā, esot septiņdesmitgadīgi vai nedaudz vecāki. “Man nav precīzas informācijas, cik daudz mēs esam palikuši, bet varētu būt aptuveni 1900 cilvēku,” pastāstīja Katkovs.
Apiet starpvalstu līgumu
Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka ar tās starpniecību Latvijā pensijas saņem 10 992 Krievijas pensionāri saskaņā ar 2011. gada 19. janvārī noslēgto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā, informēja VSAA preses sekretāre Iveta Daine.
Februārī saņemts naudas pārskaitījums no Krievijas, lai aģentūra varētu veikt Krievijas pensijas izmaksu par janvāri, februāri un martu. Pensijas izmaksā reizi ceturksnī, tagad tās izmaksāšot līdz 19. martam. Nākamais KF pensiju maksājums par 2022. gada otro ceturksni (aprīli, maiju, jūniju) ir paredzēts jūnijā un ieskaitījums no Krievijas jāsaņemot maijā.
VSAA pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā informēja, ka Latvijā ir četru grupu Krievijas pensionāri. Līdzās tiem, kurus apkalpo VSAA, un militārajiem pensionāriem ir vēl arī tāda kategorija, kura savā laikā izmantoja tiesību normu robus jeb to, ka nebija noslēgts Latvijas un Krievijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, un, apejot Latvijas aģentūru, par vienu un to pašu darba stāžu saņem pensiju gan Latvijā, gan Krievijā. Tā kā VSAA toreiz nesadarbojās ar Krieviju, jo nebija noslēgts šis savstarpējais līgums, Krievija nezināja, ka Latvija pensiju jau ir piešķīrusi, savukārt Latvija nezināja, ka to jau ir izdarījusi Krievija.
Vēl esot arī ceturtā pensionāru kategorija, kas VSAA nezināmu iemeslu dēļ jau pēc abu valstu līguma noslēgšanas nav ievērojusi Latvijas un Krievijas līgumā noteikto un nav vērsusies aģentūrā, bet to darījusi pa tiešo Krievijas Pensiju fondā, kurš viņiem ir piešķīris pensiju bez aģentūras starpniecības.
“Mēs nezinām, vai viņi to izmantoja, lai apmānītu divas valstis, vai viņiem bijis kāds cits nolūks, kāpēc nav ievērota līguma prasība, proti, ja Latvijā dzīvojoša persona vēlas saņemt Krievijas pensiju, tad tai ir jāvēršas VSAA,” sacīja Egita Garā un piebilda, ka esot diezgan daudz Krievijas pensijas saņēmēju, kuri nav snieguši patiesu informāciju. Viņi tiekot pamanīti pēc tam, kad vēršas aģentūrā pēc Latvijas pensijas. Tikai tad VSAA uzzinot, ka jau ir piešķirta pensija Krievijā.
“Abu valstu noslēgtais līgums noteic, ka Latvija pensionāram maksā par Latvijā nostrādāto darba stāžu, savukārt Krievija par darba stāžu, kas iegūts šajā valstī. Abi darba stāži nedrīkst pārklāties,” skaidroja pensiju metodiskās daļas vadītāja. Krievijas pensionāra vidējā pensija esot apmēram 10 000 Krievijas rubļu (pēc vakardienas valūtas kursa – aptuveni 84 eiro).
“Neviens badā nemirs”
Kā Latvijas valsts rīkosies, ja Krievijas pensionāri bankām uzlikto sankciju dēļ nevarēs saņemt pensiju laikā vai to nesaņems vispār? Šādas “savējo ciešanas” Krievija var taču izmantot arī saviem naidīgajiem politiskajiem mērķiem pret Latviju. Labklājības ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Oskars Priede sacīja, ka tas nav steidzami risināms jautājums, jo Krievijas pensionāriem ieskaitītās naudas pietiekot līdz maijam. “Latvijā neviens badā nemirst un arī nemirs. Ja būs nepieciešams, apsvērsim vairākus scenārijus,” sacīja Priede.
Precīzu Krievijas pensionāru skaitu Latvijā man neizdevās uzzināt, jo, tā kā daudzi no viņiem savu pensiju saņem bez VSAA starpniecības, tad aģentūrai šādu datu nav, savukārt Krievijas vēstniecība Latvijā atteicās “Latvijas Avīzei” atbildēt uz šo jautājumu, jo vēstniecība ar žurnālistiem nerunājot.
Okupācijas mantojums
* Daudzi Krievijas militārie pensionāri Latvijā ir smags padomju okupācijas mantojums. Pēc Krievijas un Latvijas noslēgtā līguma par Krievijas armijas izvešanu oficiāli skaitījās, ka 1994. gada rudenī Krievijas armija ir atstājusi Latviju.
Taču Krievijas puse Latvijai uzspieda vairākus līguma nosacījumus, viens no kuriem paredzēja, ka Latvija piekrīt atstāt šeit uz dzīvi atvaļinātos krievus virsniekus (pēc atsevišķiem avotiem – vairāk nekā 22 000 personu) un viņu ģimenes, kopā tie bija ap 100 tūkstoši personu.
No padomju armijas varēja atvaļināties jau ap 40 gadu vecumu, līdz ar to nemaz nebija īsti pensionāri pēc vecuma. Šie Latvijā palikušie nepilsoņi un Krievijas pilsoņi labi atbilda Krievijas ārpolitikas koncepcijai paturēt krievvalodīgos iedzīvotājus bijušajās padomju republikās, lai kalpotu par atbilstošu “iedarbības sviru ilgstošai perspektīvai”.
