Publicitātes foto

Nevienprātība sabiedrībā Ozeskidži dialogos 0

Jaunais Turcijas mākslinieks Evrims Ozeskidži savā projektā “Ierobežots dialogs”, ko līdz 15. septembrim var skatīt Daugavpils Marka Rotko centrā, filozofiski runā par nevienprātību sabiedrībā, kas, iespējams, rada citu izpratni par to, kāda tā ir un kas mēs tajā esam.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Lasīt citas ziņas

Mākslinieks par savu darbu atskaites punktu izvēlējies Hosē Ortegas i Gaseta citātu: “Es esmu es, kā arī viss, kas man apkārt; un, ja es nesargāju to, kas man apkārt, es nesargāju sevi.” “Pastāv uzskats, ka “apkārtne un es” var pastāvēt līdzās, radot izpratni par vidi. Vide ir viss. Sabiedrība, vēsture, pagātne, dzīve, esamība, emocijas, dvēsele… Tas viss padara mani par to, kas esmu,” tā E. Ozeskidži.

“Ierobežotais dialogs” ir mākslinieka reakcija uz atšķirīgo un mainīgo, kas “es un vides apziņa” izpratnē rada nevienprātību starp sabiedrībām. “”Es” ir “patība”, kas veido cilvēku. Tā ir kategorija, kas “spēj” just, saprast, pieskarties un lemt par visām radošajām darbībām. Tajā pašā laikā identitāte raksturo personību. Tā sniedz informāciju par indivīda raksturu. Šajā kontekstā “es” identitāte ir subjekts. Tas ir pats cilvēks,” skaidro mākslinieks un, turpinot “es” analīzi, teic: “Citu personu spriedumi par šo subjektu jeb “es” identitāti to ierobežos. Tādējādi “es” tiks atsvešināts. Atsvešināšanās no subjekta notiek jau ar citas personas veidota teikuma pirmo burtu. Patiesībā mēs visi esam tie, kas rada “ierobežotu dialogu” un variantus…”

CITI ŠOBRĪD LASA

Izstāde veido jaunu izpratni par sabiedrību. Atsvešināšanās ir kopā dzīvošanas apziņa, tomēr ne katra šāda apzināšanās virza mūs uz to, kas ir pareizi.

E. Ozeskidži ir piedzimis 1984. gadā Čorumā Turcijā. Viņš ir absolvējis Gazi universitātes Pedagoģijas fakultātes Mākslas un amatniecības skolotāju izglītības nodaļu un ieguvis maģistra grādu Erdžijas universitātes Tēlotājmākslas institūta Glezniecības nodaļā. Mākslinieks ir saņēmis četras godalgas dažādos gleznošanas konkursos, piedalījies sešās personālizstādēs un vairāk nekā trīssimt nacionāla un starptautiska mēroga jauktajās izstādēs. Viņa gleznas ir vairākās kolekcijās ASV, Spānijā, Turcijā, Ukrainā, Serbijā, Bulgārijā, Horvātijā, Itālijā un Francijā.

Šobrīd viņš strādā par pasniedzēju Ušakas universitātes Tēlotājmākslas fakultātes Glezniecības nodaļā un turpina doktorantūras studijas Hačetepes universitātes Tēlotājmākslas institūta Glezniecības nodaļā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.