“Viņiem nav vietas institūcijā!” Nevienojas par EDSO sesijas boikotu 8
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neitrālā Austrija, kuras galvaspilsētā Vīnē līdz ar virkni citu starptautisku organizāciju atrodas arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pastāvīgā mītne, saņēmusi asu kritiku par vīzu izsniegšanu sankcionētiem Krievijas likumdevējiem, lai piedalītos EDSO sesijā no 23. līdz 24. februārim.
Šī situācija ataino delikātos politiskā līdzsvara meklējumus Eiropas valstī, kas cenšas ieturēt militāro neitralitāti apstākļos, kad viena EDSO dalībvalsts (Krievija) veic barbarisku agresiju pret citu dalībvalsti (Ukrainu).
Krievijas likumdevēji ir līdzvainīgi kara noziegumos
Austrijas valdība ir nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā pirms gada, taču uzsverot vajadzību saglabāt diplomātiskās attiecības ar Maskavu.
Vīnē ir izvietotas vairākas ANO aģentūras, kas tika izveidotas aukstā kara gados kā forums dialogam starp Rietumiem un Austrumiem. EDSO dalībvalsts līdz ar 57 citām Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas valstīm ir arī Krievija. Maskava plāno sūtīt uz EDSO Parlamentāro asambleju 15 Krievijas likumdevējus, kas ir Eiropas Savienības sankciju sarakstā, tajā skaitā Valsts domes priekšsēdētāja vietnieku Pjotru Tolstoju un domnieku Leonīdu Slucki.
Vēstulē Austrijas kancleram, ārlietu ministram un citām amatpersonām 81 EDSO delegāts no 20 valstīm, tajā skaitā Francijas, Kanādas, Britānijas, Polijas un Ukrainas, aicināja Austrijas valdību aizliegt piedalīties sankcionētajiem Krievijas delegātiem. “Ir jāņem vērā, ka Krievijas likumdevēji ir varas sistēmas sastāvdaļa un līdzvainīgi kara noziegumos, ko Krievija katru dienu pastrādā Ukrainā,” teikts vēstulē, ko citē aģentūra “The Associated Press”. “Viņiem nav vietas institūcijā, kam jāveicina patiess dialogs un pretdarbība karam.”
ASV delegāti Parlamentārajā asamblejā nebija starp vēstules parakstītājiem. ASV vēstnieks EDSO Maikls Kārpenters paziņojis, ka Krievijas delegāti “nav tie cilvēki, kas būtu pelnījuši apmeklēt rietumvalstis”, taču piebilda, ka Austrijas valdībai jānosaka, vai izsniegt viņiem vīzas vai ne. Pirms nedēļas ārlietu ministrs Aleksandrs Šallenbergs aizstāvējis Austrijas lēmumu atļaut sankcionētajiem Krievijas delegātiem ierasties valstī, apgalvojot, ka esot svarīgi uzturēt saziņas kanālus ar Maskavu, par spīti “Krievijas brutālajam uzbrukumam Ukrainai”.
Ārlietu ministrs arī uzstāja, ka Austrijai, kur atrodas EDSO mītne, ir juridisks pienākums izsniegt vīzas visu dalībvalstu pārstāvjiem, kas grib piedalīties tur notiekošajās apspriedēs. Viņš atzina, ka sanāksmes norises datumi izraudzīti “ļoti neveiksmīgi” – tieši gadu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā.
Austrija ir pievienojusies ES sankcijām
Austrija, kas kļuva par ES dalībvalsti 1995. gadā, ir kritizējusi Maskavu un pievienojusies ES sankcijām pret Krieviju sakarā ar iebrukumu Ukrainā. Taču atšķirībā no Somijas un Zviedrijas, kas maijā lēma atteikties no neitrālas nostājas un iesniegt pieteikumu par iestāšanos NATO, Austrija joprojām ievēro militāro neitralitāti, kas tika pieņemta 1955. gadā. Austrijas valdība ir nosūtījusi humāno palīdzību Ukrainai, bet ne ieročus.
Kanclers Karls Nehammers ir bijis pirmais un pagaidām vienīgais ES dalībvalsts vadītājs, kas klātienē ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Pagājušā gada aprīlī Nehammers bija ieradies Maskavā, kur nesekmīgi mēģināja pārliecināt Krievijas vadoni izbeigt iebrukumu.
1968. gadā Austrija kļuva par pirmo Rietumeiropas valsti, kas sāka gāzes importu no Padomju Savienības. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī 80% Austrijas dabasgāzes pienāca no Krievijas. Pēc Austrijas enerģijas regulatora datiem, tagad šī atkarība mazinājusies līdz 20%, jo pieaudzis gāzes imports no Norvēģijas. Austrijas banku sistēma ir cieši saistīta ar Krieviju.
Pēc asas kritikas par sava biznesa turpināšanu ar Krieviju, banka “RI” izvērtējot stratēģiskās iespējas, tajā skaitā aiziešanu no Krievijas.
Lietuvas delegācija nesēdēs vienā zālē ar Krievijas pārstāvjiem
Aptaujas liecina, ka vairākums Austrijas iedzīvotāju atbalsta valsts neitralitāti, taču politiskajās aprindās tiek uzdots jautājums, vai pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai neitralitātes politika nebūtu jāpārskata.
Austrijas bijušais aizsardzības ministrs Verners Faslabends no konservatīvās Tautas partijas ir viens no ietekmīgiem austriešu politiķiem, kas uzskata, ka valstij būtu jāatsakās no neitralitātes un jāpievienojas NATO. Viņaprāt, kā NATO dalībvalsts Austrija varētu pozitīvi ietekmēt Eiropas drošības politiku un vairot savu drošību.
Viņš atzīst, ka tas varētu notikt tikai tad, ja par konstitūcijas izmaiņām nobalso divas trešdaļas Austrijas parlamenta deputātu, taču šobrīd tas ir nereāli.
Baltijas valstu, Polijas un ziemeļvalstu parlamentu deputāti nav spējuši vienoties par EDSO Parlamentārās asamblejas sesijas Vīnē boikotu, ja tajā tiks atļauts piedalīties Krievijas delegātiem. Visas delegācijas ir ļoti vienotas savā atbalstā Ukrainai, tomēr lēmumus par sesijas (ne)apmeklēšanu paredzēts pieņemt atsevišķi, teica Lietuvas pārstāve.
“Jebkurā gadījumā Lietuvas delegācija nesēdēs vienā zālē ar Krievijas pārstāvjiem,” viņa uzsvēra, piebilstot, ka Lietuvas lēmums ir nedoties uz EDSO pasākumu.
