Darba devēji: Nevienlīdzību iespējams mazināt tikai ierobežotā veidā 0
Tiesiskais regulējums un politiskā kultūra Latvijā pārāk ierobežo ģenerālvienošanos slēgšanu sociālā dialoga ceļā, paudusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
LDDK atgādinājusi, ka Eiropas Komisija (EK) publiskojusi ziņojumu par Latviju, kurā, sniedzot novērtējumu par progresu reformu īstenošanā, ir norādīts arī par nepieciešamību aktīvāk sekmēt nozaru sociālo dialogu un koplīgumu slēgšanu.
Lai sekmētu nozaru koplīgumus, Latvijas kolektīvo darba attiecību sistēmā ir nepieciešams elastīgāks tiesiskais regulējums.
“Latvijā šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums un vēl jo vairāk politiskā kultūra pārāk ierobežo darbiniekus un darba devējus sociālā dialoga ceļā slēgt koplīgumus nozaru līmenī (ģenerālvienošanās) kā iespēju noteikt nozarēm atbilstošus un adekvātus nodarbinātības nosacījumus, nozaru pašregulācijas ceļā sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos un darbinieku piesaisti uzņēmumiem,” teica LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Balstoties uz EK 2019. gada ziņojumu par Latviju, LDDK ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL”-“TB”/LNNK), Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (“JV”), ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (“KPV LV”) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (“KPV LV”), kurā iekļautas rekomendācijas.
LDDK aicina veicināt sociālo partneru autonomiju un koplīguma pārrunu brīvību Latvijā, kā arī nozaru pašregulāciju neatkarīgi no valsts tiesiskā regulējuma normām, paplašināt nozaru koplīgumu tvērumu un skaitu Latvijā, atbalstot nozaru darba devēju organizāciju un arodbiedrību izglītošanu par nozaru koplīgumu saturu, ieguvumiem darba devējiem, strādājošiem, valstij un sabiedrībai.