Nevienlīdzības mazināšana – kārtējais blefs; plānotais pielikums būs daži eiro mēnesī 9
Valdības izbazūnētie pasākumi iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanā atgādina cinisku blefošanu gaišā dienas laikā. Tāds iespaids rodas, salīdzinot paredzētos algu pielikumus iedzīvotājiem ierindas darba ņēmējiem un tos, kas ministriem un deputātiem, citām valsts amatpersonām “ielec” maciņos automātiski.
“Swedbank” Finanšu institūtā veiktie aprēķini rāda, ka minimālās algas paaugstināšana par 10 eiro – pašlaik noteikto 360 eiro vietā – kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamās ienākumu daļas jeb minimuma palielinājums par 10 eiro – pašlaik noteikto 75 eiro vietā – vislielākais ieguvums būs minimālās algas saņēmējam. Nākamgad viņš “uz rokas” saņems par 9,20 eiro mēnesī vairāk nekā šogad.
Pārējiem pelnītājiem uz neapliekamā minimuma palielinājuma rēķina atalgojums pieaugs par 2,30 eiro mēnesī. Savukārt uz pensiju indeksācijas rēķina no šā gada oktobra pensijas pieaug aptuveni no 1,50 līdz 5 eiro mēnesī.
Toties, ja vien neko negroza minētajā likumā, no 2016. gada 1. janvāra Saeimas deputātu, pašvaldības deputātu, tāpat Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu mēnešalgas pieaugs par 6,8%, tostarp, piemēram, Saeimas deputātiem atalgojums palielinātos par 157 eiro, Ministru prezidentei un Valsts kontrolierei – par 198 eiro, bet Tiesībsargam – par 167 eiro. Bet, kā publiski paudis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, valdības sagatavotais nākamā gada budžeta projekts neparedz nekādu atrisinājumu darba samaksai mediķiem, skolotājiem un kultūras darbiniekiem.
“Finanšu ministrijas plāns no nākamā gada ieviest diferencēto neapliekamo minimumu būtībā nozīmē pāriet uz citu sistēmu, kas neapliekamo minimumu piemēro nevis katru mēnesi, bet vienu reizi gadā, iedzīvotājiem iesniedzot ienākumu deklarāciju par aizvadīto gadu un saņemot pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Tas ikvienam darba ņēmējam nozīmē mazākus mēneša ienākumus “uz rokas”,” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, “ieguvēji gan būs mazo algu saņēmēji bez reģistrētiem apgādājamiem, bet ar gada nobīdi. Jaunā sistēma iedzīvotājiem prasīs lielāku rūpību finanšu plānošanā, jo ar ienākumu plūsmu jārēķinās ne tikai mēneša, bet gada griezumā. Iedzīvotājiem, kuri līdz šim nav iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, šī kārtība vēl būs jāapgūst. Taču jau pašlaik ir lielas bažas, vai administratīvās barjeras daļai iedzīvotāju būs pārvaramas. Iznākumā gada ienākumu deklarāciju viņi neiesniegs un pārmaksāto nodokli neatgūs.”
Pēc “Swedbank” Finanšu institūta aprēķiniem, minimālās darba algas saņēmējiem 2017. gadā būs iespējams atgūt gandrīz 100 eiro (sk. 1. tabulu).
“Vidējās algas saņēmējam 2017. gadā jārēķinās ar kopējo ienākumu samazinājumu,” atzīst Evija Kropa. Pēc aprēķiniem redzams, “uz rokas” saņemtās algas samazinājumu nekompensēs arī pārmaksātā nodokļa atgūšana pēc deklarācijas iesniegšanas. Tiesa, turpmākajos gados vērojams pakāpenisks pieaugums (sk. 2. tabulu).
“Ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, arī tie darba ņēmēji, kuru ienākumi “uz papīra” ir lielāki par 1155 eiro mēnesī, saņems mazāk, nekā saņēmuši līdz šim,” skaidro Evija Kropa (sk. 3. tabulu).
“Swedbank” Finanšu institūtā veiktie aprēķini vēlreiz apstiprina ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas jau agrāk paustās bažas, ka, piemēram, ģimenei ar diviem bērniem diferencētais minimums nedos nekādu labumu, bet drīzāk radīs vien neērtības, jo, lai atgūtu ikmēneša algas samazinājumu, būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Ieviešot šādu diferencētu neapliekamo minimumu, kurā neņem vērā apgādājamos, ienākumu nevienlīdzība palielināsies.
Pēc “Swedbank” Finanšu institūta aprēķiniem iznāk, ka ienākumu nevienlīdzības mazināšanas zīmē Finanšu ministrija visvairāk būs gādājusi par vecpuišiem un vecmeitām, kuriem nav bērnu, arī par praida gājējiem. Bet valdības it kā paustās rūpes par ģimenēm ar bērniem, kuru lielākā daļa dzīvo trūkumā, joprojām paliks vien uz papīra.
