Juris Lorencs: “Nevienlīdzība saēd sabiedrību!” 0
Nesen man Latvijas Universitātē bija iespēja noklausīties ēģiptiešu profesora, jaunās Aleksandrijas bibliotēkas dibinātāja Ismaila Serageldina lekciju “Cīņa ar viltus ziņām un alternatīvajiem faktiem: aktuālie 21. gadsimta izaicinājumi”. Uzstāšanās bija interesanta ar to, ka profesors pieskārās ne tik daudz pašām viltus ziņām, cik to rašanās cēloņiem un sekām. Lūk, dažas tēzes. Lai gan viltus ziņas pastāvējušas visos laikos, tās kritiski sākušas ietekmēt sabiedrību vien pēc viedtālruņa izgudrošanas. Tieši interneta un mobilā telefona saplūšana radījusi pastiprinošo efektu, kas ļauj nekontrolēti izplatīties gan patiesībai, gan meliem. Citi izaicinājumi – neatgriezeniska reiz publicētas informācijas “iesūkšanās” globālajā tīmeklī caur sociālajiem tīkliem, mākslīgā intelekta jeb kiberrobotu darbība, kas jau kļuvuši neatšķirami no reāliem cilvēkiem. “Pasaulē ir trīs miljardi viedtālruņu un miljards “Facebook” lietotāju. Esam kļuvuši zinošāki, bet ne gudrāki,” tā rezumēja profesors.
Apstāklī, ka viltus ziņas esot kļuvušas par ieroci populistu un demagogu rokās, esot vainojamas arī tradicionālā demokrātiskā procesa nepilnības. Spilgts piemērs – prezidenta kandidāta atsijāšanas process ASV. Savukārt klasiskajiem parlamentiem piemītot cita nepilnība. Tie darbojoties pēc principa – uzvarētājs paņem visu, valdošās koalīcijas parasti pilnībā ignorējot opozīcijas viedokli. Paši balsotāji kļuvuši tik viegli manipulējami, ka gandrīz vai vienīgā izeja esot parlamentus nevis vēlēt, bet izlozēt konkrētu likumprojektu pieņemšanai, sava veida “tiešā demokrātija”. Blakus ieguvums – šāda procedūra mazināšot korupcijas risku, arī novērsīšot “aizsēdēšanos” siltajās vietās. Profesors īpaši uzsvēra, ka “ne tikai taisnības, bet arī patiesības pamatā ir sociālā vienlīdzība”, ka “nevienlīdzība ir korozija, kas burtiski saēd sabiedrību”.
Bet nav pat vajadzīga sapīšanās viltus ziņās, pietiek ar vienu pirmdienas, 2. oktobra, vakaru pie avīzēm un televīzijas, lai kļūtu redzama visai pretrunīga pasaules aina, kas vienkāršajam pilsonim neveicina ne izpratni par notiekošo, ne ticību “elitēm”, vien apjukumu. Lūk, daži piemēri.
Britu BBC: Tramps raksturo apšaudi Lasvegasā kā “absolūto ļaunumu”. Bet viņš pats ir viens no aktīvākajiem brīvas ieroču tirdzniecības aizstāvjiem! Savukārt Krievijas televīzijas “Rossija RTR” raidījums “60 minūtes” izgaršo Katalonijas referenduma rezultātus. Ar Spāniju un Eiropu ir cauri! Tajā pašā laikā internetā parādījusies tatāru rakstnieku atklātā vēstule prezidentam Putinam, kurā izteiktas bažas par varas iestāžu iejaukšanos tatāru valodas mācīšanā republikas skolās. Tātad katalāņiem – neatkarību, bet krieviem, kuri dzīvo Tatarstānā, nav vajadzīgs zināt vietējo valodu.
Un tepat, Latvijā: portāls “la.lv” citē Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Garisona neseno uzstāšanos Rīgas konferencē: “Ja sabiedrība nesaprot, kādas ir tās vērtības, esam zaudējuši. Ja neesam gatavi mirt par šīm vērtībām, tad nav svarīgi, cik liela ir armija – mēs esam zaudējuši.” Tajā pašā 2. oktobrī divas ziņas “Latvijas Avīzē”. Viena vēsta, ka pensionārus gaida pensiju pieaugums no 3 līdz 15 eiro mēnesī, otra – par jau citu valsts sekretāru, šoreiz Satiksmes ministrijā, kurš gadā valsts darbos saņem 74 700 eiro, bet apstrīd tiesas piespriesto sodu 300 eiro apmērā par Rīgas lidostas piekopto taksometru politiku.
Tas, ko ievēro un atceras lasītāji, ir trīs skaitļi – 3, 300 un 74 700 eiro. Patiešām, par kādām vērtībām runā Garisons? Turklāt cilvēki nav nedz muļķi, nedz neglābjami sociālisti. Atsevišķu cilvēku alkatība un solidaritātes zudums sabiedrībā iet roku rokā arī ar autoritāšu zudumu. Lielo, veco partiju – kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu – ne pārāk spožais rezultāts Vācijas vēlēšanās neesot izskaidrojams vien ar bēgļu krīzi un “Alternatīva Vācijai” populismu, tas pirmām kārtām bijis protesta balsojums “pret elitēm”. Pie kā var novest līdzīgs balsojums Latvijā? Miniet paši, izvēle nav liela.
