“Nevienam nebūtu jāizvēlas starp pārtiku, elektrību vai siltumu!” Kā cīnīties ar pandēmijā augošo nabadzību? 6
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Vēl pirms pandēmijas viens no pieciem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija pakļauts nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Tie ir 110 miljoni cilvēku. Riskam visvairāk pakļautas ir sievietes, bērni un vientuļie vecāki, tāpat arī migranti un cilvēki ar invaliditāti. Tomēr pandēmija nevienlīdzību ir saasinājusi vēl vairāk, īpaši ciešot bloka nabadzīgākajiem un atstumtākajiem cilvēkiem,” tā īpašā enerģētikas nabadzības novēršanai veltītā konferencē sacīja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas prezidente Krista Švenga.
Viņa uzsvēra, ka šis brīdis, kad visa Eiropa atgūstas no pandēmijas sekām, ir ļoti būtisks, lai “restartētu” visu sistēmu, tostarp palielinātu mājokļu energoefektivitāti un apkarotu enerģētisko nabadzību.
Enerģētiskā nabadzība jāizskauž
Saskaņā ar “Eurostat” datiem, 2019. gadā 35 miljoni cilvēku visā ES atradās enerģētiskajā nabadzībā un, piemēram, nespēja pienācīgi apsildīt savus mājokļus. Pandēmijas dēļ šādu cilvēku skaits, visticamāk, būs palielinājies.
Kā situāciju mainīt? Jāuzsver, ka cīņa pret enerģētisko nabadzību var palīdzēt sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kā arī samazināt arvien pieaugošo nevienlīdzību ES. Konferencē uzsvēra, ka enerģētiskās nabadzības novēršanai ir jākļūst par prioritāti, un šī mērķa sasniegšanā jāiesaistās visām institūcijām Eiropas Savienībā, tostarp nacionālā un lokālā līmenī.
Viens no konferencē izskanējušajiem ieteikumiem bija iestādēm visos līmeņos izveidot spēcīgu politisko koalīciju, kura mērķtiecīgi strādātu pie enerģētiskās nabadzības izskaušanas līdz 2030. gadam. Tostarp izstrādātu jaunus finansēšanas instrumentus ēku renovācijai. Rezultātā nevienai ģimenei Eiropas Savienībā nebūtu jācieš no aukstuma ziemā vai no karstuma vasarā.
Jādubulto renovēto ēku skaits
Vilciens gan jau ir iekustējies – oktobrī EK uzsāka ēku renovācijas projektu, lai samazinātu emisiju apjomu un elektrības rēķinus. Iniciatīvas mērķis ir līdz 2030. gadam dubultot ES ikgadējo ar enerģētiku saistīto ēku renovāciju, modernizējot 35 miljonus ēku. Šobrīd ik gadu atjauno tikai 1% šādu namu. Vēl citas prioritārās grupas ir sabiedrisko ēku un dabai nedraudzīgāko apkures sistēmu renovācija.
Švenga sacīja, ka labs piemērs visu dalībvalstu sadarbībai enerģētiskās nabadzības novēršanai ir arī 2018. gadā izveidotais ES Enerģētiskās nabadzības novēršanas centrs, taču vēl ir daudz darāmā, runājot par jaunajiem finanšu un likumdošanas instrumentiem, enerģētisko nabadzību iekļaujot arī Zaļā kursa prioritāšu sarakstā. Taču arī Enerģētiskās nabadzības novēršanas centrs piedzīvos pārmaiņas. Jau pavisam drīz centru plānots pārvērst par īpašu platformu, kurā pašvaldību lēmumi un plānotie problēmu novēršanas darbi būs vērsti uz lielāku efektivitāti. Platforma kļūs par sava veida tehnisko palīgu.
Savukārt enerģētikas komisāre Kadri Simsone uzsvēra, ka Eiropai ir jārāda piemērs, kā īstenot straujus ēku renovāciju projektus vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. “Mums ir pilnībā jāizmanto ES finansēšanas programmu potenciāls. Pašvaldības, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora struktūras zina, kā uzlabot vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lai samazinātu enerģijas rēķinus. Kamēr šī problēma Eiropā pastāvēs, tikmēr pāreja uz digitālo un zaļo dzīvi nespēs notikt pilnā ātrumā.”
Simsone uzsvēra “Renovāciju viļņa” stratēģijas nozīmi, norādot, ka energoefektīvām ēkām būtu jābūt “jaunam normālajam”. Šo stratēģiju īpaši nozīmīgu padara tas, ka šobrīd katrā dalībvalstī izstrādā savus kritērijus ēku renovācijai un enerģētiskās nabadzības samazināšanai, ņemot vērā katras valsts situāciju, tomēr cīņai ar šo problēmu būtu jābūt vienotai.
Aukstums rada depresiju
Konferencē piedalījās arī vairāku organizāciju un institūciju pārstāvji, diskutējot par enerģētiskās nabadzības radītajām problēmām, kā arī par to, kā sadarboties, lai ieskicēto problēmu risinātu pēc iespējas ātrāk.
Piemēram, Tomass Pellerins-Karlēns no Žaka Delora enerģētikas centra Francijā sacīja, ka šī problēma rada ne tikai fiziskas problēmas, bet arī psiholoģiskas, piemēram, depresiju. Lielākā daļa runātāju arī uzsvēra, ka ēku renovācijā prioritātei būtu jābūt sociāli neaizsargātākajām grupām.
Visbeidzot, Eiropas daudzveidības grupas prezidents Sīmuss Bolands stingri noteica, ka nevienam cilvēkam Eiropas Savienībā nebūtu jāizvēlas starp pārtiku, gaismas ieslēgšanu vai savas mājas sildīšanu. Tam visam jākļūst pašsaprotami pieejamam. “Enerģētiskās nabadzības izskaušanai līdz 2030. gadam ir jābūt Eiropas atbildībai un prioritātei.”
