Neviena nepamanīts, pamests, mazs zēns divus gadus izdzīvojis viens – devies regulāri uz skolu un pārziemojis neapkurinātā mājā 93
Zēns nezināja, kā ieslēgt apkuri, tik vien saprata, ka jāietinas segās, nekad nespēlējās ar draugiem un vairs nevēlas redzēt savu mammu. Šāds stāsts ir par kādu septiņgadīgu puiku no Nersakas ciemata Francijā.
Zēns, kuru septiņu gadu vecumā pameta māte, spēja izdzīvot viens pats divus gadus, katru dienu ejot uz skolu, un visiem šķita “laimīgs un labi pielāgojies pasaulei”, neskatoties uz elli, ar kuru viņš saskārās viens realitātē, par to raksta tabloīds DailyMail.
Zēns tika pamests Covid pandēmijas laikā viens pats pašvaldības piešķirtajā dzīvoklī Francijā pēc tam, kad viņa māte viņu pameta un pārcēlās pie sava jaunā drauga.
Novārtā atstātais bērns nemācēja ieslēgt apkuri, kas nozīmē, ka viņam bija jāmazgājas aukstā ūdenī un jāietinas trīs mājās esošajās segās, lai ziemas mēnešos no 2020. līdz 2022. gadam būtu silti.
Viņam apzinīgi izdevās katru dienu nokļūt skolā un gūt labas sekmes, kas nozīmē, ka skolotāji pat nepamanīja, ka kaut kas nav kārtībā.
Šķiet, ka “inteliģento” zēnu, kurš izvairījās spēlēties ar draugiem un vienmēr pēc skolas devās mājās, “izglāba rutīna”, tā uzskata psihologi.
Tagad deviņus gadus vecais bērns atrodas audžuģimenes aprūpē un atsakās tikties ar savu īsto māti. Viņa māte, kas rakstā dēvēta par Aleksandru, tagad nēsā elektronisko aproci un atrodas likumsargu uzraudzībā 18 mēnešus pēc tam, kad viņa tika atzīta par vainīgu “nepilngadīgā pamešanā un apdraudēšanā”. Par zēna tēvu netiek nekas ziņots.
Zēns tagad atrodas audžuģimenē, saskaņā ar vietējo varas iestāžu sniegto informāciju “tagad viņam klājas ļoti labi”.
Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka zēna dzīve vientulībā palika nepamanīta daļēji tāpēc, ka zēns apmeklēja skolu, bija tīrs un nopietni mācījās, lai “atstātu labu iespaidu uz skolotājiem”.
Bērnu psihiatrs Gilles-Marie Valets uzskata, ka skola “ļāva viņam saglabāt spēkus un veicināt pašapziņu, kas neapšaubāmi izglāba viņa dzīvību. Viņš tik mazs jau bija attīstījis spēju pašam nomierināties un nekrist panikā.”
Zēns pārticis no konservētajiem ēdieniem bundžās, un arī no kaimiņa logu kastēm zadzis tomātus.
Neskatoties uz to, izmeklētāji joprojām iztaujā zēna skolas darbiniekus, lai mēģinātu noskaidrot, kāpēc nav radušās bažas. Tā vietā trauksmi beidzot cēla kaimiņš, kurš redzēja, ka zēns regulāri viens pats iet uz skolu.
Pilsētas mērs Barbara Couturier medijiem stāstījusi, ka nedomā, ka kāds būtu varējis atklāt patiesību, kas īsti notiek, jo zēns par sevi ļoti labi rūpējās. Tas, kā skolotāji viņu slavēja par labām atzīmēm, arī noteikti motivēja viņu nepadoties.
Zēns principā nekad negāja ārā spēlēties vai pastaigāties, izņemot brīdi uz skolu un kad gāja meklēt pārtiku.
Zēna māte pagājušās nedēļas tiesas sēdē uzstāja, ka viņa dzīvojusi kopā ar savu dēlu, taču to atspēkoja policijas iegūtie mobilie dati, kas liecināja, ka viņa gandrīz nav bijusi dzīvoklī.
Kaimiņi uzņemas daļu vainas, ka viņi nesaprata agrāk, kas notiek vai nerīkojās ātrāk, vietējiem medijiem stāstot, ka mūsdienu dzīves anonimitātei ir liela nozīme, kas ļāva nolaidībai turpināties tik ilgi.
