Neviena atpalicēja līdzās 0
Vai ES reģionālā politika rada jaunas darba vietas? Vai ar tās izlīdzināšanas instrumentiem kāds reģions ir izvilkts no atpalicības bedres? Uz šiem un citiem “LA” jautājumiem atbild ES reģionālās politikas komisāre Korina Krecu no Rumānijas.
Kā vērtējat ERAF un KF līdzekļu izlietojumu kā reģionālās politikas instrumentu Latvijā? Vai tie sekmē reģionālo izaugsmi un rada jaunas darba vietas?
Korina Krecu: Jā, bez šaubām. Skaitļi runā paši par sevi: pēdējā desmitgadē Latvijā ar reģionālās politikas līdzekļiem tika radītas 3330 darba vietas, 146 000 Latvijas iedzīvotāju tika nodrošināta piekļuve ātrgaitas internetam, un 670 000 iedzīvotāju tagad var izmantot tīrāku, labāku ūdeni.
Mēs centīsimies papildināt šos rādītājus pašreizējā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā; mūsu mērķis ir radīt 1800 jaunas darba vietas un atbalstīt 4500 Latvijas uzņēmumu. Un jūsu valsts ir uz pareizā ceļa – vairāk nekā viena trešdaļa ES fondu līdzekļu jau ir piešķirti projektiem, kas veicina izaugsmi un rada darba vietas.
Tomēr nebūtu pareizi vērtēt reģionālās politikas ietekmi tikai pēc radīto darba vietu skaita. Reģionālās politikas mērķis ir daudz plašāks: tā tiecas uzlabot ikviena cilvēka dzīvi Eiropā, tostarp radot drošāku un ātrāku infrastruktūru un transportlīdzekļus, veicinot sociālo integrāciju, enerģijas taupīšanu, atbalstot sociālo aprūpi…
Kādas kopumā ir ES budžeta pareiza izlietojuma tendences? Vai ir zināmi līdzekļu izkrāpšanas gadījumi Latvijā?
Saskaņā ar Revīzijas palātas datiem, kohēzijas fondiem konstatēto kļūdu skaits ir starp četriem un pieciem procentiem. Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka vairāk nekā 95% mūsu līdzekļu tiek ieguldīti bez kļūdām. Turklāt daudzas kļūdas tiek atklātas un labotas, un nevienai no tām nav finansiālas ietekmes.
Es neesmu informēta par konkrētiem krāpšanas gadījumiem Latvijā un, starp citu, reģionālajā politikā kopumā nav daudz krāpšanas gadījumu, tie veido ļoti nelielu daļu no visām atklātajām kļūdām.
Latvija janvārī pieņēma krāpšanas apkarošanas stratēģiju ES fondu apguvē, un jūsu valsts ir viena no nedaudzajām dalībvalstīm, kuras savu stratēģiju ir padarījušas publiski pieejamu, un es esmu gandarīta par šādu atklātību.
Ar ko atšķiras 2014. – 2020. gada kohēzijas politika no iepriekšējās? Vai varat iezīmēt Kohēzijas fonda iespējas abām mūsu valstīm (Rumānijai un Latvijai), kur ekonomiskā attīstība joprojām ir zem ES vidējās? Bezdarbs Rumānijas dienvidos ir augstāks nekā citās valsts daļās. Latvijas austrumdaļā, Latgales reģionā, bezdarba līmenis ir 16%.
Reformētā kohēzijas politika 2014. – 2020. gadam tiešām ir vairāk orientēta uz rezultātu, ir noteikti konkrēti mērķi katrai programmai. Mēs esam arī sasaistījuši to ar Eiropas ekonomikas pārvaldību, lai atbalstītu strukturālas pārmaiņas un investīcijām labvēlīgu vidi. Patlaban notiek kohēzijas politikas plānošana periodam pēc 2020. gada, un, kaut arī ir pāragri konkrēti izteikties par to, kāda tā būs, es personīgi iestāšos par nozīmīgu kohēzijas politiku, kas sastāda vismaz tikpat lielu procentuālo daļu no kopējā ES budžeta kā iepriekš un veic ieguldījumus visos ES reģionos. Protams, mums būs jāpadara tā vēl vienkāršāka, elastīgāka un efektīvāka nekā jebkad agrāk.
Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka nākotnes kohēzijas politikas apjoms un tvērums ir atkarīgs arī no jums un rezultātiem, ko sasniegsit ar pašreizējā perioda līdzekļiem. Ātri un stratēģiski pareizi to ieviešot un sasniedzot labus rezultātus, mēs parādīsim, ka kohēzijas politika ir iedarbīga.
Lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus viedai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, Rīgas dome ir nolēmusi izveidot viedo autostāvvietu sistēmu, izstrādājot lietotni autovadītājiem. Ir ierosināts piešķirt piecu miljonu eiro līdzfinansējumu no programmas “Life”. Lai gan sistēmu “Park&Drive” uzskata par efektīvāku vides saudzēšanā un satiksmes sastrēgumu mazināšanā, Rīgas pilsēta ir izvēlējusies pirmo, jo ir pieejams ES finansējums viedām pilsētām. Kā jūs komentētu situāciju, kad finansējuma pieejamība nosaka izvēli?
Finansējuma pieejamība nenosaka projektu izvēli. Projektus atlasa saskaņā ar ieguldījumu stratēģiju, par kuru mēs – komisija un dalībvalsts – esam vienojušies.
Komisija nevērtē politikas izvēles, ko ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu ietvaros izdara dalībvalstis vai pilsētas. Taču dalībvalstis, ieskaitot Latviju, ir apņēmušās sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.
Šajā sakarībā es vēlētos pievērst jūsu uzmanību ceremonijai, kas norisināsies 22. septembrī Rīgā, kur tiks pieņemta “Rīgas deklarācija”, nostiprinot ES pilsētvides attīstības programmas saistības attiecībā uz mājokļiem, pilsētu nabadzību, enerģētikas pārkārtošanu, mobilitāti pilsētās un digitalizāciju. Šis pasākums sniedz iespēju turpināt diskusijas par pilsētvides attīstību Latvijā un aiz tās robežām.
Pirms diviem gadiem jūs sākāt pētīt, kāpēc reģioni ar zemu ekonomiskās attīstības līmeni vai reģioni, kuriem vairākus gadus samazinās IKP, atpaliek. Kādi ir secinājumi?
Šogad mēs publicējām ziņojumu par atpalikušajiem reģioniem, kurā tika analizēti 47 reģioni astoņās dalībvalstīs. Šie reģioni tiek klasificēti kā “zemas izaugsmes reģioni”, kur IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedza 90% no ES vidējā rādītāja, bet bija noturīgs izaugsmes trūkums, vai “zemu ienākumu reģioni”, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pieauga, bet joprojām bija zemāks par pusi no ES vidējā. Latvijas reģioni neietilpa nevienā no šīm grupām.
Gan zemu ienākumu, gan zemas izaugsmes reģionos ir zemāks produktivitātes, izglītības un nodarbinātības līmenis salīdzinājumā ar citiem reģioniem attiecīgajās valstīs. Tie vairāk saskaras ar vāju ekonomikas struktūru un strukturālo reformu trūkumu, jo to darba tirgus rādītāji un uzņēmējdarbības attīstības dinamika bieži vien ir zema.
Šajā ziņojumā mēs noteicām skaidrus virzienus reģionālās izaugsmes stratēģiju atbalstam ar ES finansējuma palīdzību. Ziņojumā norādītas konkrētiem reģioniem vajadzīgās investīcijas, proti, cilvēkkapitāls, inovācijas, institūciju kvalitāte, labāka pieejamība, kā arī ES kohēzijas politikas ietvaros pieejamie instrumenti, ar ko tos varētu atbalstīt nākotnē.
Kādi ir jūsu ieteikumi nepietiekami augstas attīstības reģioniem? Vai varat minēt vismaz dažus piemērus no reģioniem, kas uzlabojuši savu situāciju, rīkojoties pēc ierosinātajiem noteikumiem?
Nākamā ekonomiskās attīstības līmeņa sasniegšanai nav universālas politikas, tam būs nepieciešamas reģionāli diferencētas investīcijas un politikas pasākumi. Visaptveroša un savlaicīga attīstības stratēģija ir vajadzīga ne tikai tādēļ, lai risinātu dažas no pamatproblēmām atpalikušajos reģionos, bet arī lai uzlabotu to spējas ieviest jaunas tehnoloģijas, paturēt un piesaistīt talantīgus cilvēkus, piesaistīt jaunas investīcijas.
Investīciju politika var pilnībā sasniegt rezultātu tikai vidē, kas atbalsta izaugsmi. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš arī makroekonomikas sistēmai, spējai veikt strukturālas reformas un pārvaldības kvalitātei.
Saskaņā ar jūsu prognozēm, kuri joprojām būs “zemas izaugsmes reģioni” pēc 2020. gada?
Mēs nepublicējam ilgtermiņa izaugsmes prognozes reģionālajā līmenī, tomēr kohēzijas politikas jēga ir censties panākt lielāku kohēziju Eiropā; tas ietver atšķirību samazināšanu starp reģioniem, turklāt ne tikai ekonomikas jomā. Kohēzijas politikas moto var formulēt ļoti vienkārši – lai neviens neatpaliktu. Tādēļ es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai palīdzētu zemas izaugsmes reģioniem un zemu ienākumu reģioniem panākt turīgākos reģionus.
